Valsts galvenās nodokļu kontrolieres Pelēkās „pelēkā” deklarācija
Pietiek lasītājs20.12.2016.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Veicot nelielu valsts amatpersonas deklarāciju analīzi, Latvijas galvenās nodokļu kontrolieres, bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas Daces Pelēkās amatpersonas deklarācijās ieraudzīju interesantus momentus, kas varbūt nebūtu tik interesanti, ja vien tos nebūtu norādījusi persona, kurai ir jābūt par piemēru deklarāciju aizpildīšanā.
2014. gadā Pelēkā iegādājas automašīnu Hyundai i20, spriežot pēc deklarācijas – operatīvajā līzingā. Savukārt viņa ir norādījusi, ka automašīna viņai ir valdījumā, bet saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta pirmās daļas 29.punktu transportlīdzekļa valdītājs ir persona, kuras tiesiskā valdījumā ir transportlīdzeklis uz mantojuma tiesību pamata. Līdz ar to var secināt, ka Pelēkā it kā saņēmusi šo automašīnu mantojumā.
Gadījumā, ja Pelēkā iegādājas šo mašīnu līzingā, tad viņai būtu jānorāda darījuma summa, jo, pat pieņemot, ka summa EUR 1917.60, kas norādīta deklarācijas 8.ailē, ir pirmā iemaksa, saskaņā ar oficiālo dīleru cenām (www.skandimotors.lv) Hyundai i20 automašīnas cena ir no EUR 12 590,00. Taču par līzinga darījuma summu ir uzskatāma pilna līzinga līguma summa kopā ar visiem procentiem un komisijām.
Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.panta pirmās daļas 9.punkts savukārt nosaka, ka deklarācijā valsts amatpersona norāda informāciju par tās veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo darījumu apmēru un darījumu puses, kas šajā gadījumā netika izdarīts.
Par šādu pārkāpumu jebkurā “parasta” amatpersona jau būtu saukta pie atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27 panta nosacījumiem par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, par ko pats VID uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro. Taču gadījumā pārkāpēja taču ir amatpersona, kura ir vienlīdzīgāka par parējām amatpersonām, - kurš tad viņu sodīs?
Atšķirībā no pārējiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētiem pārkāpumiem par šo pārkāpumu, pamatojoties uz LAPK 37.panta trešo daļu, var uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Deklarācija bija iesniegta VID 2015.gada 31.martā, līdz ar to - vēl ir laiks, kamēr nav iestājies noilgums.
VID pieprasa no parastiem "mirstīgajiem" laicīgi maksāt nodokļus, bet gadījumā, ja ir nokavēta kaut viena diena, pieprasa no uzņēmējiem un iedzīvotajiem nokavējuma un soda naudu, kaut pats kavē nodokļu atmaksu gandrīz par 100 miljoniem… Un neviens ne pat ko neatbild un netiek sodīts.
Red.piez. Pietiek jau ir pieprasījis jaunās VID vadības skaidrojumu par šo situāciju.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
