Valsts drošības dienests: VID informācijas tehnoloģiju sistēmas kontrolē uzņēmums, kas pieder nezināmiem īpašniekiem? Tas nekas!
PIETIEK16.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta informācijas tehnoloģiju sistēmas kontrolē uzņēmums, kas pieder nezināmiem, diezgan acīmredzami ar Krieviju saistītiem īpašniekiem? Tas nekas! Šāda pēc būtības ir Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Valsts drošības dienesta reakcija uz žurnāla „Forbes” publikāciju, no kuras izrietēja, ka VID vadībai nav ne mazākās nojausmas, kam patiesībā pieder un kas kontrolē uzņēmumu „Emergn”, kas ir absolūti lielākais VID informācijas tehnoloģiju sistēmu aprūpētājs. Pietiek.com šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu, kas adresēts Valsts drošības dienestam, un uz to saņemto atbildi.
Iesniegums Valsts drošības dienestam
2023.gada aprīļa žurnāla “Forbes Latvija” numurā ir minēti fakti, kas ļauj izdarīt secinājumus, ka lielākā daļa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu uzturēšanas ir nodota AS “Emergn”, kuras īpašnieki un patiesā labuma guvēji, iespējams, ir saistīti ar Krievijas specdienestiem.
No laikraksta “Forbes Latvija” publikācijas izriet, ka AS “Emergn” bijušī biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika 2021.gadā pieņemta darbā VID. No publiski pieejamās informācijas VID mājaslapā ir redzams, ka I.Bibika VID ir strādājusi no 2021.gada jūnija līdz novembrim par iepirkumā komisijas locekli. Par darbu VID kā parasts iepirkuma komisijas loceklis I. Bibika saņēma VID ģenerāldirektores cienīgu algu 6981,99 € mēnesī, par četriem mēnešiem, kopā nopelnot 27 927,98 €. Minētais, iespējams, tieši norāda uz AS “Emergn” ciešo saistību ar VID un tā vadību.
2023.gada 20.aprīlī izdevumā “Neatkarīgā” publikācijā “Ar VID svētību, iespējams, Krievija specdienesti izspiegojuši Latvijas uzņēmumus” ir norādīts, ka 2019.gadā bijušajam finanšu ministram Jānim Reiram (JV) bijušas šaubas par AS “Emergn”. Pārbaudīt minēto uzņēmumu viņš uzdevis VID ģenerāldirektorei I.Jaunzemei, kura oficiālā atbildē esot apstiprinājusi uzņēmuma atbilstību drošības kritērijiem.
No likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” izriet, ka par VID darbību ir atbildīga ģenerāldirektore I.Jaunzeme. Savukārt par VID procedūru drošību, tai skaitā par iepirkumiem, ir atbildīgs VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītājs Aigars Prusaks.
Ņemot publikācijās pausto informāciju par VID ilglaicīgo sadarbību ar AS “Emergn”, ir pamats uzskatīt, ka, iespējams, VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes un VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja A.Prusaka darbībā vai bezdarbībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kuras ir saistītas ar korupciju vai amata pienākumu nepildīšanu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369.pantu un 370.pantu, aicinu:
1. izvērtēt, vai pret VID ģenerāldirektori I.Jaunzemi nav pamats uzsākt kriminālprocesu.
2. Izvērtēt, vai pret VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju A.Prusaku nav pamats uzsākt kriminālprocesu.
3. Man kā iesniedzējam paziņot par pieņemto lēmumu likumā paredzētajā kārtībā.
Lato Lapsa
Atbilde uz iesniegumu
Valsts drošības dienestā 2023. gada 28. aprīlī reģistrēts Jūsu iesniegums par Valsts ieņēmuma dienesta iespējamo sadarbību ar AS “Emergn”.
Izvērtējot Jūsu iesniegumu un tajā norādītos faktus, netika konstatēts Kriminālprocesa likuma 370. pantā paredzētais pamatojums, kas būtu par pamatu kriminālprocesuālās pārbaudes uzsākšanai, proti, iesniegumā ietvertās ziņas nesatur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un nav citu norāžu uz pazīmēm, kas liecinātu, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kas izdarīts valsts drošības jomā.
Jūsu iesniegumā minētā informācija tiek pieņemta zināšanai un tiks izmantota atbilstoši Valsts drošības dienesta kompetencei.
Priekšnieka vietnieks Ē. Cinkus
Seko mums 
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.