Valsts, kurai beidzot no tevis kaut ko vajag, uzprasās uz atmaksu: ejiet un vakcinējieties paši
Māris Luste05.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā metiena populisti sevi apliecinājuši vēl cūcīgāk nekā priekšgājēji. Paļaujoties, ka valdības noteiktie ierobežojumi nāciju nenovedīs pie postošas krīzes, viņi valdībai šīs rūpes inkriminē kā ļaunumu. Taču šoreiz uz politiskās spēles ir cilvēku dzīvības, kuras tie gatavi iemainīt pret tādu štruntu kā vara un nauda. Nebīstoties pat Dieva, ar kura vārdu spekulē.
Valdība vakcinācijas jautājumā beidzot vienojusies par izlēmīgiem soļiem, tādēļ pandēmija Latvijas teritorijā tuvojas noslēgumam.(1) Nu laiks izdarīt secinājumus.
Paradoksālā kārtā tieši sabiedrības daļa, kas visvairāk ieinteresēta valsts aizbildniecībā, pret tās rekomendācijām vakcinēties izrādījusies visskeptiskākā.(2) Valsts cenšas apliecināt vislabākos nodomus un, balstoties humānos, nevis pragmatiskos apsvērumos, vispirms cenšas pasargāt vecīšus, kuri sevi vairs nespēj uzturēt. Bet nekā.
Cilvēki ar zemu izglītības līmeni un neveiksmīgu darba pieredzi tāpat kā daudzi mazākumtautību pārstāvji valstī ir vīlušies jau sen un ar to neidentificējas. Jo ekonomiski neaktīvus, ar iztiku vai citiem vitāli svarīgiem apstākļiem neapmierinātus cilvēkus nav iespējams motivēt ar sociālekonomisku fiasko, pie kā novestu totāla darbnespēja un dīkstāve.
Attiecīgi – sociālās atstumtības mazināšanā nepietiek ar izbraukšanu uz Eiropas fondu rēķina, Latvija vēl nevar atļauties nebūt sociāli orientēta. Valstij, kas par tevi atceras tikai krīzē, – nav ticības. Valsts, kurai beidzot no tevis kaut ko vajag, uzprasās uz atmaksu. Ejiet un vakcinējieties paši.
Savukārt, ja pēc noteikumiem nespēlē “budžetnieki”, kas atrodas permanentā valsts maizē un bauda stabilitāti pat krīzē, – tā jau ir nekaunība. Nelojālas amatpersonas vismaz nedrīkstētu vadīt citu amatpersonu darbu.
Liels naivums ir gaidīt vakcinācijas aktivitāti tieši pret koronavīrusu no nācijas, kas nav pieradusi vakcinēties. Tā 2016.gadā pret gripu vakcinēto senioru skaits Latvijā bija desmit reizes zemāks nekā Lielbritānijā, lai arī šajā grupā mirstība no sezonālās gripas ir visaugstākā.(3)
Taču Latvijā atšķirībā, piemēram, no Lietuvas, senioriem vēl līdz šī gada rudenim bija jāsedz puse no vakcīnas izmaksām.(4) (5) Valsts pēkšņo vēsti, ka vakcinācija tomēr ir svarīga, sabiedrība vēl nav sagremojusi. Jācer, ka šī vēsts aktualitāti nezaudēs arī pēc pandēmijas.
Neskaidrais, haotiskais regulējums epidemioloģiskās situācijas uzturēšanai pieņemamā līmenī jau kļuvis par klasisku pārmetumu valdībai. Iespējams, šī pieredze kalpos par mācību, ka valsts galvenajā kabinetā politiskie frīki nav jāmarinē. Politika, līdzīgi kā pārējās lietas uz šīs pasaules, izņemot reliģiju, jābalsta pierādījumos, un punkts.
Radikāli kriminologi mēdz teikt, ka cīņa ar noziedzību nodara lielāku postu nekā pati noziedzība. Šo rindu autors ir pārliecināts, ka cīņa ar pandēmiju nenodara lielāku postu nekā pati pandēmija. Taču kritēriju šādiem mērījumiem nav, mēs nezinām, kā izvērstos sērgas atstāšana pašplūsmā. Visdrīzāk arī depresiju un pašnāvību skaits pieaugtu vēl daudz krasāk.(6) Tāpat kā mēs nezinām un, jācer, nekad neuzzināsim, kādas sekas piemeklētu sabiedrību, ja valsts pārstātu uzturēt, piemēram, veselības aprūpes sistēmu un iedzīvotāji pašmācības ceļā viens otru operētu paši.
Taču pats galvenais, ko mēs šobrīd zinām, – ka mūsu vidū ir neskaitāmi daudz cilvēku, kas savus robus zināšanās gatavi aizpildīt ar čipiem, masoniem, reptīļcilvēkiem un citām pasakām atkarībā no ieinteresēto pušu piedāvājuma, lai cik bezjēdzīgi stulbs tas nebūtu. Ja pandēmija mūs nav pārliecinājusi par kardinālu nepieciešamību celt izglītības kvalitāti, tad izciestajām ierobežojumu neērtībām ir mazāka vērtība, nekā visi esam pelnījuši.
________________________
(1) https://www.lsm.lv/.../koalicija-atbalsta-obligatu.../
(2) https://www.lsm.lv/.../aptauja-lielakie-vakcinacijas.../
(3) https://ec.europa.eu/.../products.../-/ddn-20191209-2
(4) https://www.la.lv/potes-vares-sanemt-no-1-oktobra
(5) https://nra.lv/.../357806-iedzivotaju-grupas-kuras-pret...
(6) https://www.lsm.lv/.../covid-19-ietekme-ir-skarba-pieaug.../
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
