Valdība nedrīkst akceptēt VES “Kurzeme” darbību, kamēr nav pieņemti nozari regulējošie normatīvie akti
Biedrība “Drosme Darīt”18.12.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Biedrība “Drosme Darīt” brīdina: steigā virzīts akcepta lēmums bez skaidriem noteikumiem par troksni, mirgošanu, infraskaņu un demontāžu var radīt bīstamu precedentu, apdraudot iedzīvotāju drošību un graujot uzticību valsts pārvaldei.
Sabiedriskā labuma organizācija biedrība “Drosme Darīt” aicina Ministru kabinetu: nevirzīt akcepta lēmumu par vēja elektrostacijas (VES) “Kurzeme” projektu, kamēr Latvijā nav pieņemti nozari regulējošie normatīvie akti un skaidri spēles noteikumi. Prakse “lēmums pa priekšu, noteikumi pēc tam” neatbilst tiesiskas valsts principiem un rada tiešus riskus iedzīvotāju drošībai, pašvaldību tiesībām un valsts pārvaldes uzticamībai.
Sabiedrības un pašvaldību iesaiste ir sašaurināta līdz minimālajam termiņam: viedokļi TAP portālā par MK rīkojuma projektu “VES “Kurzeme”” iesniedzami 14 dienu laikā (02.–16.12.2025.). Ņemot vērā projekta apjomu un precedenta nozīmi, šāds termiņš praktiski ierobežo jēgpilnu līdzdalību un rada risku, ka apspriešana kļūst formāla.
Atvieglotā būvniecības kārtība tika ieviesta enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai. Taču likumdošana un nozari regulējošie normatīvie akti, kam šo kārtību ir jāpadara drošu un paredzamu, joprojām nav pieņemti. VES “Kurzeme” ir pirmais projekts, kuru mēģina virzīt šādā normatīvā vakuumā, un tieši tāpēc tas izgaismo problēmu: valsts lemj par akceptu, pirms ir noteikumi.
Vēl vairāk: pirmo reizi valdībai būs iespēja lemt par vēja elektrostaciju būvniecību ar jaudu virs 50 MW, neiesaistot attiecīgo pašvaldību. Praktiski tas nozīmē vienu: pašvaldībai balsi atņem, bet atbildību par sekām atstāj pašvaldībai.
Kāpēc akcepts šobrīd ir nepieļaujams
Pirmo reizi esam situācijā kad MK gatavojas pieņemt individuālu lēmumu vēja enerģijas jomā, kurā nav pieņemti vispārējie regulējošie normatīvie akti. Līdz pat šim brīdim nav pieņemti 2022. gadā pieprasītie normatīvie akti un vienota kārtība, kas nepieciešama, lai objektīvi izvērtētu un pārvaldītu VES ietekmes uz cilvēku veselību un drošību. Tas nozīmē: tiek virzīts akcepts bez instrumentiem, kā ietekmi pārbaudīt un kontrolēt, tostarp:
troksnis, mirgošana un infraskaņa: ietekmju izvērtēšanas kārtība un robežlielumi;
demontāžas un pārstrādes aprites cikla atbildība un finansējuma mehānismi;
elementāras vadlīnijas par avāriju un seku novēršanu;
nacionāla sistēma trokšņa, zemfrekvences skaņas un infraskaņas ietekmes uz veselību izvērtēšanai;
vienota pieeja mirgošanas efekta novērtēšanai un ietekmju novēršanas algoritmi.
Ir acīmredzams - pašvaldību lomai lēmumu pieņemšanā tiek samazināts svars, tai pat laikā atbildība par drošības, korektas darbības un demontāžas jautājumiem realitātē paliks uz pašvaldību pleciem. Tāpēc biedrība aicina pašvaldības rīkoties tagad, pieprasot Saeimai un Ministru kabinetam likumā noteikto izvērtējumu par Enerģētiskās drošības likuma piemērošanas efektivitāti un nepieciešamajiem precizējumiem.
“Drosme Darīt” valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass uzsver: “Ir nepieļaujami pieņemt akcepta lēmumu, kamēr nav pieņemti MK noteikumi par troksni, mirgošanu, infraskaņu un demontāžu.”
Biedrība norāda: sabiedrība nav pret atjaunojamo enerģiju. Sabiedrība ir pret lēmumiem bez noteikumiem un atbildības. Ja valdība pieņems akceptu normatīvā vakuumā, iedzīvotāji izmantos visas demokrātiskās iespējas savu tiesību aizsardzībai. Sabiedrības neapmierinātība ar valdības darbu šajā jautājumā pieaug un uzticība valsts pārvaldei samazinās.
Ko darīt tagad
Iesniegt viedokli Tiesību aktu projektu portālā par MK rīkojuma projektu “Vēja elektrostacija (VES) “Kurzeme”” līdz 16. decembrim.
Pieprasīt Ministru kabinetam un Saeimai neatliekami pieņemt nozares regulējumu par troksni, mirgošanu, infraskaņu un demontāžu - pirms tiek pieņemti akcepta lēmumi.
Pašvaldībām koordinēt kopīgu pozīciju ar citām pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām par drošības standartiem, iedzīvotāju tiesībām un labas pārvaldības principiem.
Aicināt valdību apturēt akcepta lēmumu pieņemšanu, līdz tiek ieviests pilns regulējums un objektīvi pārbaudāma ietekmju izvērtēšanas sistēma.
Saite uz projektu (TAP portāls): https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/82f14afe-184a-44fb-a45f-e6d78059551f
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
