Vaidavas izpostīšanu finansējusī Nordea atsaucas uz saviem vides standartiem, bet nespēj tos izskaidrot
L. Lapsa10.05.2011.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Vaidavas upes un zivju nārsta vietu izpostīšanu finansējusī Nordea banka apgalvo, ka esot pievienojusies starptautiskiem standartiem vides jomā un, lai identificētu potenciālos vides riskus, ikdienas darbā izmantojot starptautisku standartu vides risku novērtēšanai ERAT. Taču ne bankas Latvijas filiāle, kas izsniegusi vairāk nekā 700 tūkstošu latu kredītu hidroelektrostacijas celtniecībai uz Vaidavas upes, ne „lielā” Nordea banka nespēj paskaidrot, kā tieši šie standarti izmantoti – ja izmantoti – šī Nordea finansētā projekta vides risku novērtēšanā. Savukārt Nordea Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis otrdien nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kā viņš jūtas, vērojot TV ekrānā videi nodarīto kaitējumu saistībā ar bankas finansēto SIA Patina HES projektu.
Uzņēmēja Alda Stūriškas nopirktā SIA Patina pagājušā gada beigās, ieķīlājot Nordea bankā vairākus zemesgabalus Alsviķos, šajā kredītiestādē saņēmusi 713 346 latu lielu aizdevumu HES celtniecībai. Līdz ar to Nordea banka kļuvusi par galveno, faktiski vienīgo Vaidavas upes un nārsta vietu izpostīšanas finansētāju. Vaidava ir iekļauta Latvijas aizsargājamo upju sarakstā, un tajā nārstojošām alatām aizsardzība ir noteikta ar Eiropas Bernes konvenciju. Toties mazo hidroelektrostaciju būve un ekspluatācija Latvijā ir īpaši izdevīga, jo valsts garantē no tām iepirkumu par dubultu tarifu, līdz ar to par Stūriškas uzņēmuma un Nordea bank peļņu netieši maksās visi Latvijas elektroenerģijas patērētāji.
Pirmdien Nordea bankas Latvijas filiāle atteicās komentēt šo projektu, taču apgalvoja, ka esot pievienojusies starptautiskiem standartiem vides jomā un ikdienas darbā, lai identificētu potenciālos vides riskus, izmantojot starptautisku standartu vides risku novērtēšanai - ERAT (Environmental Risk Assessment Tool). Taču otrdien banka nevēlējās paskaidrot ne to, kādiem tieši standartiem un kādā formā tā pievienojusies, ne to, kā tieši tās pieminētais ERAT standarts izmantots konkrētā bankas finansētā projekta vides risku novērtēšanā.
Tā vietā bankas preses pārstāve apgalvoja, ka kredītiestāde esot „noraizējusies par radušos situāciju saistībā ar uzņēmumu Patina un Karvas hidroelektrostacijas būvniecību”, taču pati nekādus soļus negatavojoties spert, tā vietā „sagaidot” aktīvu rīcību no atbildīgajām iestādēm, lai izvērtētu radušos situāciju. Ir vai nu jākliedē izteiktie pārmetumi, vai kļūdainu lēmumu gadījumā valsts iestādēm tie ir jālabo un jāuzņemas pilna atbildība par pieļautajām kļūdām”.
Savukārt saistībā ar bankas it kā ievērotajiem vides standartiem bankas pārstāve atbildēja tikai to, ka, „izvērtējot finansējuma piešķiršanu korporatīvajiem klientiem, mēs analizējam dažādus riskus, tai skaitā projekta ietekmi uz apkārtējo vidi”.
Taču no Nordea pārstāves oficiālā skaidrojuma izrietēja, ka pretēji iepriekš teiktajam par bankas pašas vides standartiem tā šajā gadījumā paļāvusies tikai uz Latvijas valsts institūciju apliecinājumiem: „Ņemot vērā nozares specifiku, šajā gadījumā īpaši skrupulozi pieprasījām dažādu valsts institūciju atļaujas un atzinumus, kas apliecina projekta ilgtspēju un to, vai tas nerada kaitējumu dabai un apkārtējai videi. LR Vides ministrija ir akceptējusi projekta būvniecību, ko apliecina tās piešķirtais līdzfinansējums HES būvniecībai no ES fondu līdzekļiem.”
Nordea bankas pārstāve arī norādīja, ka jau pagājušā gada nogalē Ekonomikas ministrija garantējusi jaunceļamajai HES un tās saimniekam un kreditētājai peļņas iespējas, piešķirot „tiesības pārdot obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģiju, kas saražota Karvas HES, izmantojot atjaunojamos energoresursus”.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars uz viņam uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Karvas HES otrdien neatbildēja, savukārt viņa preses padomniece Elīna Bīviņa norādīja, ka pretēji bankas apgalvojumam 2010. gadā nekādi lēmumi attiecībā uz Karvas HES Ekonomikas neesot pieņemti. Savukārt par 2009. gadā pieņemto lēmumu skaidrojums esot šāds:
„Ekonomikas ministrija informē, ka SIA Patina tiesības pārdot HES saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros piešķirtas 2009.gada 14.oktobrī, pamatojoties uz 2009.gada 24.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.198 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”.
Pieņemot lēmumu par tiesību piešķiršanu pārdot HES saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un ievērojot MK Noteikumu Nr.198 prasības, tika vērtēts, vai SIA Patina iesniegumam ir pievienots Reģionālās vides pārvaldes atzinums, ka iecerētais projekts atbilst Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumi Nr.27 “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus”.
Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumi Nr.27 “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus” nosaka upes un upju posmus, uz kuriem hidroelektrostaciju būvniecība un atjaunošana ir aizliegta. Šo noteikumu 2.punkts nosaka izņēmumus, uz kuriem neattiecas šo noteikumu 1.punkts. Noteikumu teksts: http://likumi.lv/doc.php?id=58603.
SIA Patina iesniegumam bija pievienoti Madonas Reģionālās vides pārvaldes izsniegti Tehniskie noteikumi Karvas HES uz Vaidavas upes rekonstrukcijas projektam, tādējādi apliecinot, ka SIA Patina ir viena no tām sabiedrībām, uz kurām neattiecas 15.01.2002 MK noteikumos nr.27. iekļautais aizliegums atjaunot uz Vaidavas upes esošu hidroelektrostaciju.
Ņemot vērā SIA Patina iesniegtos dokumentus, t.sk. Madonas Reģionālās vides pārvaldes izsniegtos Tehniskos noteikumus Karvas HES uz Vaidavas upes rekonstrukcijas projektam, Ekonomikas ministrija pieņēma lēmumu par tiesību piešķiršanu pārdot HES saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Jāatzīmē, ka komersantam pēc obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanas ir svarīgi ievērot MK noteikumos 198. noteiktos darbu termiņus, lai šīs tiesības varētu sāk izmantot.
EM nav tiesību un kompetences vērtēt Reģionālās vides pārvaldes atzinumā norādīto atbilstību Noteikumiem Nr.27, un, ja ir izsniegti tehniskie noteikumi, tad secināms, ka Karvas HES ir atzīstams par atbilstošu Noteikumiem Nr.27.
Lēmums par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros sagatavots saskaņā ar EM iekšējo kārtību, to vīzējuši lēmuma sagatavotājs, Enerģētikas departamenta vadītājs, atbildīgās nodaļas vadītājs, Juridiskā departamenta vadītājs, valsts sekretārs un valsts sekretāra vietniece, lēmumu parakstījis ekonomikas ministrs.
Akcentējot, ka EM nav tiesību apstrīdēt citu valsts iestāžu izsniegtos tehniskos noteikumus un atzinumus, ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka, iespējams, ne visi citu ministriju, piemēram, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pakļautībā esošie atbildīgie dienesti, izsniedzot atļaujas un saskaņojot Karvas HES būvniecību, ir rīkojušies godprātīgi un objektīvi, izvērtējot projekta ietekmi uz vidi un atbilstību sabiedrības interesēm.”
Foto no copeslietas.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.