Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aktīvs darbības posms, inovatīvas iniciatīvas, aizvien pieaugošs iesaldēto līdzekļu apjoms – šādām birkām apkarināts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) aizvadītais darba periods. Ja vērtējam tikai pēc iesaldēto līdzekļu apjoma, uz citu valstu fona – tiešām iespaidīgi. Tomēr tas nebūt nav galvenais darba kvalitātes kritērijs un vai kāds vispār ir izvērtējis ieguvumus Latvijas tautsaimniecībai. Nenoliedzot AML pasākumu aktualitāti nepieciešamību, ir redzams, ka FID aktivitātes būtu jāpakļauj rūpīgākai uzraudzībai un kontrolei.

Kvantitāte kā vadmotīvs

Nevainojamu reputāciju un ziņošanu visā finanšu uzraudzības ķēdē FID pieprasa no pilnīgi visiem iesaistītajiem – bankām, advokātiem, notāriem, grāmatvežiem u.c.

Uz FID priekšnieces amatu nu jau atkārtoti virzītā Ilze Znotiņa savas gaitas uzsāka ar entuziasmu un mērķi sakārtot sistēmu, nerēķinoties ne ar vienu un nerespektējot iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Ir jāatceras, ka attiecīgā amata kandidātam pēc Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 50. panta pirmās daļas 6. apakšpunkta par FID priekšnieku var būt persona ar nevainojamu reputāciju.

I. Znotiņas vadībā FID darbību raksturo iesaldēto līdzekļu apmēri – no 2016. gada līdz 2020. gadam ar FID rīkojumiem iesaldēto finanšu līdzekļu summas palielinājušās 11 reižu, strauju lēcienu piedzīvojot 2019. gadā. Žēl gan, ka iesaldēšanas process ir palicis bez uzraudzības un darbojas, vadoties pēc pašas izstrādātas metodoloģijas par tipoloģijām. Balstoties uz FID 2021. gada pārskatu, iesaldēto līdzekļu apmērs pārsniedz 209 miljonus eiro, nenorādot iesaldēto līdzekļu apmēru pēc rīkojumiem par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, kuru apjoms ir būtisks un vairākkārt pārsniedz norādīto.

FID skaitļi, kas publicēti un par kuriem tiek noklusēts, liek uzdot jautājumu par darba kvalitāti, vai izvērtēšanas process ir adekvāts, vai tomēr noteicošais ir iesaldēto līdzekļu kvantitāte?

Jaunas ambīcijas

Šajā pavasarī Rīgā atklāts Baltijā pirmais finanšu izlūkošanas un naudas atmazgāšanas novēršanas centrs, kur FID darbinieki sola aktīvi cīnīties pret naudas atmazgāšanu ar mākslīgā intelekta palīdzību. Proti, centra uzdevums ir paaugstināt izmeklēšanas un noziegumu apkarošanas efektivitāti.

Pagaidām gan nav skaidrs, kā šajā gadījumā tiks noteikta amatu apvienošana, vai FID darbinieki neveiks dubultu darbu divās institūcijās un kādā veidā tiks izlietots tam piešķirtais finansējums no Eiropas Komisijas piedāvātā Atveseļošanās un noturības mehānisma resursiem.

Finanšu pūrisma dēļ turpinām ceļu pa grāvjiem

Znotiņa par savām darbībām regulāri saņēmusi kritiku. Savulaik Ģenerālprokurors Juris Stukāns atzinis, ka Latvijā atbildīgās puses (t.i. FID) ir pārcentušās ar Krimināllikuma normu par mantas konfiskāciju piemērošanu.

Darba stils un metodes līdz galam nav bijušas pieņemamas arī neskaitāmām citām amatpersonām, tostarp, piemēram, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, valsts prezidentam Egilam Levitam, Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam u.c. Minētās personas norādījušas, ka FID ar masveida iesaldēšanas metodēm iebraucis "otrā grāvī".

Savukārt neiecietība pret kritiku un citu viedokļiem ir pārsteidzoša, tā neaprobežojas ar aizvainojumiem, aizdomām un neadekvātu rīcību. Vēl pērn pašreizējais labklājības ministrs vērsās tiesā, pieprasot I. Znotiņai atsaukt viņa godu un cieņu aizskarošus izteikumus. Vēršanās pret advokātiem rezultējās ar sūdzībām Zvērinātu advokātu padomē, izmantojot valsts resursus. Tam visam fonā arī 2020. gadā plaši apspriestā un konspirācijas teorijām apvītā gatavošanās „Moneyval” plenārsēdei par Latvijas neiekļaušanu "pelēkajā sarakstā", FID prezentācijas noplūde publiskajā telpā par organizētajiem semināriem. Un vēl un vēl.

Diemžēl to nekādā veidā neapliecina no 2017. gada pieredzētais pakāpeniskais kritiens ārvalstu investīciju plūsmā. Citviet Eiropā neviens īsti nesaprot pie mums esošo lietu kārtību noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā – investori, ārvalstu uzņēmēji un noguldītāji par Latvijā nostiprināto sistēmu nav labās domās. Grūti atrast citu valstu piemērus, kur subjektīvs viedoklis un aizdomas būtu pietiekams pamats, lai līdzekļus klasificētu kā noziedzīgi iegūtus.

FID ziņojumi, uz kuru pamata tiek iesaldēti un sekojoši arestēti finanšu līdzekļi joprojām lielākoties tiek balstīti uz pieņēmumiem, kam nav nekāda ar reālo situāciju. Pierādījumus joprojām aizvieto pārliecība. No internetā atrastas informācijas tiek sakompilēti materiāli, piešķirot FID ziņojumiem "neapstrīdamu ticamību". Par to ir daudz runāts un rakstīts, bet diemžēl daudz nekas nav mainījies.

Problēma ir objektīvas kontroles trūkums līdzekļu izcelsmes pārbaudes procesā. Līdzekļu izcelsmes skaidrošanas process pirms tiesas un tiesā ir ar būtiskiem trūkumiem, ko neviens nemēģina uzlabot, jo neviens nav atbildīgs ne par likumdošanas brāķi nedz arī par samocīto normu piemērošanu praksē. Šobrīd sanāk, ka visa atbildība par objektīva lēmuma pieņemšanu ir uzlikta uz tiesas pleciem. Tomēr pie šādiem apstākļiem vainot tiesnesi par negatīvu rezultātu ir tāpat kā vainot mūziķi par sliktu skaņdarba atskaņošanu ar defektīvu instrumentu.

Vai nelegālā ceļā iegūtā nauda Latvijā nu jau būs beigusies?

Bez šaubām, pēdējie pieci gadi ir stiprinājuši AML nozari Latvijā – FID pierādīja, cik daudz tā spēj iesaldēt, arestēt un konfiscēt, kā arī, cik lielā mērā viena valsts struktūra spēj mainīt valsts tēlu ārvalstu investoru skatījumā. Vai jaunajā FID darba cēlienā izdosies spodrināt Latvijas tēlu ar kvalitatīvu un uzņēmējdarbībai draudzīgu darba metodi?

Iespējams, bet tikpat iespējams, ka to spētu izdarīt jauni profesionāļi, kas ar svaigu, ārvalstu labākajās praksēs balstītu skatu lietas ierosinātu pēc jēgas, komunicētu ar iesaistītajām pusēm un neļautu savas personīgās reputācijas trūkumiem ietekmēt vadāmās iestādes un visas valsts tēlu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nenopietnā rotaļa

FotoVasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu ir būtiska katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, tā ietekmē ne tikai viņa ikdienas ritmu, bet arī uzskatus. To, ka pašā dabā labās gaismas kļūst mazāk, bet sliktās tumsas vairāk, nav iespējams uztvert nopietni. Nenopietnība kļūst par būtisku Līgo svētku sastāvdaļu, tā tiek ne tikai atļauta, bet pat pieprasīta.
Lasīt visu...

21

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

FotoVakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Liels paldies zvērinātam advokātam Laurim Liepam par principiālas pozīcijas paušanu. Jācer, ka Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas izstrādātais algoritms darbosies arī praksē. Taču šobrīd izskatās, ka viss tik gludi gluži neiet.
Lasīt visu...