Vai zinājāt, ka pie Saeimas nama piketēt vairs nedrīkst? Ar demokrātiju Latvijā ir cauri: pārdomas par manu arestēšanu pie Saeimas nama
Aivars Lapšāns19.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai zinājāt, ka pie Saeimas nama piketēt vairs nedrīkst? Ar demokrātiju Latvijā ir cauri. Likumdošanas nams pat PSRS laikos bija pieejams. Viss ir noticis slepenībā. Žurnālistiem būtu bijis jāsaceļ pamatīga vētra, uzzinot, ka ir noticis šāds fakts. Nekā. Visi noklusējuši.
Gribi piketēt, ej piketē nostāk, lai deputāti neredz. Mūsu politiskās kultūras vieta Saeimas nams kā politiskās tradīcijas izteiksmes telpa ir aizsista ciet.
Neaprakstīšu sīkumos visu. Pārliecinieties paši. Nesen visa pasaule noskatījās, kā Baltkrievijā policija aizver mutes piketētājiem. Ar mani notika tieši tas pats. Uzzinādams, ka pie Saeimas nama piketēt ir aizliegts tagad, es nolēmu nepiketēt. Jēgas nav. Kaut kur Rīgā piketēt neredzu jēgu, jo iznāk, ka tu atrādies rīdziniekiem, nevis deputātiem ar savu viedokli.
Kāds Vienotības blogeris mani Facebook tā arī apkaunoja - ko ta tu nebiji piketa vietā, nedziedāji, es gribēju paklausīties tevi, ko dziedāsi… Lūk, uzdevums izpildīts. Vara ir novirzījusi viedokļu paudējus, lai tie izlādējas savā starpā aiz Saeimas ēkām, nevis izsaka viedokli deputātiem.
Nolēmu staigāt pa Rīgu dziedādams un noiet gar Saeimas namu pie reizes. Man pienāca klāt policists, kad es skaņoju ģitāru, pateica, ka es esot Facebook ielicis, ka piketēšu, ka piketa vieta ir citur, te nevar. Es pateicu - vai viņš manā profilā ir pamanījis arī atteikumu? Nē, neesot. Tātad, mīļie, policija sēž Facebook darba laikā un skatās cilvēku profilus. Un tos, kuri grib palīdzēt valstij iziet no šīs stagnācijas... arestēt!
Jā jā. Es paņēmu ģitāru, gāju gar Saeimas namu un dziedāju. Nevis piketēju, bet dziedāju repa stilā… sapratu, ka policists man ir atļāvis dziedāt. Jo, nu, neaizturēja, nerāva aiz rokām kā vēlāk. Es norepoju vienu dziesmu gar Saeimas durvīm un sapratu, ka kaut kas nav te labi. Iedomājos skriet prom. Sadzirdēju soļus aiz manis. Mani sagrāba policists, tad otrs.
Policisti neteica man apstāties, neuzrunāja mani. Bet vienkārši kā Baltkrievijā sagrāba, pie tam stipri aiz abām rokām. Mana dārgā koncertģitāra varēja nokrist uz bruģa, man rokās bija ass mediators, policists stipri spieda roku, mediators dūrās rokā. Es teicu, man sāp, atļaujiet nolikt mediatoru... policists beidzot izdvesa - jūs pretojaties policijai, nepretojieties... vēlāk Nacionālās apvienības telpās man tika uzrakstīts protokols par nepakļaušanos policijai, kas draud ar lielu naudas sodu.
Saprotat?! Paradokss. Principā policija bija priecīga, ka dziedu pie Saeimas nama, to atļāva darīt, tiklīdz beidzu, skrienu prom, sākas nepatika, aizturēšana, paliec uz vietas!
Kas notika tālāk… sākās cilvēku konfrontācijas ar policiju. Policistu bija, ka biezs. Es nepakļāvos provokācijām. Pārsvarā policisti uzvedās pret mani pieklājīgi, izņemot to vienu, kurš jau no paša sākuma mani uzrunāja. Viņš izmainīja faktus, apvainoja, ka nepakļaujos policijai, provocēja, lai es kļūstu pret viņu agresīvs.
Man pienāca klāt ļoti interesants policists. Citi tā kā bija draudzīgi. Tas bija, varēja saprast, kaujas uzdevumu vienības vīrs, protams, ar pistoli un maskā, centās ar mani runāt. Nesapratu, par ko. Domāju, ka arī... lai es kļūtu agresīvs un… nezinu, lai varbūt, nezinu, piekautu mani vai ko... pārējie policisti mani lenca, bet izrādīja draudzību.
Man ir aizdomas, ka pie Saeimas nama kaut kādi policijas spēki speciāli rada provokācijas. Es to izjutu. Visu šo varēja izdarīt, piemēram, policijas koledžas meitene. Viena. Pateikt - jūs tiekat aizturēts. Es, protams, pakļautos un ietu līdz. Kāpēc mūsu laikos, kad tu zini, ka policijai jāpakļaujas, policija pielieto vardarbību? Tas ir kaut kādu policijas nodaļu uzdevums. Kā Baltkrievijā. Pārkāpt savas tiesības un izprovocēt vardarbības scēnu.
Kas to darīja? Man interesē atbilde no tās amatpersonas, kura atbild par Saeimas drošību. Kāpēc šādas policijas provokatīvas metodes notiek demokrātiskā valstī? Es vairākkārt policijai lūdzu mani pasargāt no provokatoriem, kuri provocēja nesaskaņas ar mani un policiju. Policija to nedarīja. Principā palīdzēja, iespējams, Kremļa aģentiem taisīt bardaku pie Saeimas nama.
Vēlāk es apskatījos dažu provokatoru Facebook profilus. Atbalsta Ukrainas okupāciju. Nu, smird notiekošais ap Saeimas namu pēc naftalīna!
Jā, un... interesanti, ka Saeimas policijas iecirknis, kur man bija ilgi jāsalst, kad rakstīja visādus dokumentus, atrodas Nacionālās apvienības telpās, pie kuras dibināšanas kā LNNK biju es. Toreiz, 80. gados, kad aicināju uz Latvijas neatkarību caur LNNK kustību… man pat sapņos nebūtu rādījies, ka mani aizturēs šīs organizācijas telpās.
Es par tādu Latviju necīnījos. Tas viss velk uz Baltkrievijas modeli, kur izteikties vari tikai tukšai sienai. Viss, televīzija, radio ir nobloķēts. Veci telefonu numuri, e-pasti nedarbojas, protams, speciāli. Demokrātija Latvijā strauji beidzas. Ir vajadzīgas pārmaiņas! Valsts ir jārestartē. Šāds vēlēšanu modelis izvirza bezatbildīgus deputātus, kuri nolaiž valsti ekonomiskā krīzē, pēdējā vietā Eiropā, iznīcina demokrātiskas valsts pamatus. Tas ir ļoti nopietni!
(Foto... esmu aizturēts. Nacionālās apvienības telpās atrodas Saeimas policijas iecirknis. Ļoti zīmīgi.)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
