Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šovakar, klausoties LTV ziņas, dzirdēju, ka Reformu partijā veiktas pārmaiņas. Izlasīju arī internetā pieejamās ziņas, un radās jautājums – kur un kādas pārmaiņas būs?

Partijas vadītājs Valdis Zatlers esot nolēmis saglabāt tikai partijas vadītāja amatu, atsakoties no Reformu partijas frakcijas un partijas domes vadīšanas.

No vienas puses, viss ir skaisti, katram pienāk laiks, kad jāapstājas un jādod vieta citiem. Bet, ieskatoties pašas partijas apstiprinātajos statūtos, melns uz balta 4.35.2. punktā ir rakstīts:

„Domes darbu vada Partijas priekšsēdētājs, kas vienlaicīgi ir arī Domes priekšsēdētājs. Dome no sava vidus var ievēlēt vienu vai vairākus Domes priekšsēdētāja vietniekus un noteikt to pienākumu sadali.”

Kādas pārmaiņas mēs varam sagaidīt, ja paši partijas vadītāji, sniedzot paziņojumus medijiem, nezina, kas rakstīts partijas galvenajā dokumentā!

Vai pārmaiņas frakcijas vadībā ir tas, kas reformistiem cels reitingus pirms gaidāmajām vēlēšanām? (Atceroties arī pa galam neveiksmīgo gājienu ar Bondara aicināšanu uz pārrunām par partijas turpmāko darbību u.c.)

Interesanti liekas arī tas, ko paziņojis jaunais frakcijas vadītājs – Reformu partiju esot pāragri norakstīt (http://www.diena.lv/latvija/viedokli/vjaceslavs-dombrovskis-reformu-partiju-ir-paragri-norakstit-13987249).

Mazliet sekojot līdzi notikumiem valstī, šķiet, jaunais frakcijas vadītājs ir bijušais frakcijas vadītāja vietnieks, kurš būtībā frakciju ir vadījis, kopš Zatlers veselības problēmu dēļ savus pienākumus nevarēja pildīt pilnvērtīgi.

Tātad bija visas iespējas strādāt, lai arī līdz šim mainītu partijas darbu Saeimā, celtu vēlētāju uzticēšanās latiņu, veiktu solītās reformas utml. Bet kur ir tās pārmaiņas? No malas izskatās, ka pārmaiņas atkal ir tikai vārdos, amatu nosaukumu un atalgojumu maiņā!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...