Vai Zāļu valsts aģentūra nodarbojas ar dezinformāciju?
Jāzeps Baško juniors04.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rakstu saistībā ar portālā Delfi.lv 3. augusta rakstā «Covid-19 vakcīnas nav eksperimentālas, uzsver ZVA»1 paustajiem apgalvojumiem. Raksta noformējums liedz skaidri vērtēt, kuri no apgalvojumiem ir tieši Zāļu valsts aģentūras (ZVA) un kuri ir Delfi.lv žurnālistu veikums. Ja šis raksts ir precīza ZVA paziņojumu pārstāstīšana, tad es vēlos norādīt, ka ZVA nodarbojas ar dezinformāciju. Nosūtu šo vēstuli arī Veselības ministrijai un Delfi.lv redakcijai. Šī vēstule ir elektroniski parakstīta un es sagaidu atbildi uz to no abām valsts iestādēm.
Vai par ZVA apgalvojumu uzskatāma raksta 5. rindkopa, kurā teikts:
Jāpiebilst, ka atsevišķas valstis, piemēram, ASV un Lielbritānija, 2020. gada nogalē izsniedza ārkārtas atļauju Covid-19 vakcīnu lietošanai uz laiku, savukārt ES EZA izvēlējās citu daudz stingrāku rīcību - Covid-19 vakcīnu reģistrāciju ar nosacījumiem. Tā ir viena no reģistrācijas pamatprocedūrām, un tajā nav atkāpju no ierastajām reģistrācijas prasībām. Līdz ar to ES Covid-19 vakcīnām nav izsniegta ārkārtas atļauja, un šīs vakcīnas nav eksperimentālas.
Pirmkārt, šo atļauju latviski sauc par tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem. Angliski tās sauc conditional marketing authorisation. ZVA tās ne pirmo reizi savā komunikācijā sauc par "reģistrāciju ar nosacījumiem" pretēji gan Eiropas komisijas regulā Nr. 507/2006 2 lietotajam apzīmējumam, gan visu šobrīd Latvijā lietošanai apstiprināto Covid-19 vakcīnu zāļu aprakstos lietotajam.
Otrkārt, šīs atļaujas tiek dotas uz laiku nevis kā var nojaust no augstāk minētajā rindkopā lasāmā. Regulas (9) punktā ir norādīts:
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 tirdzniecības atļaujas ar nosacījumiem ir derīgas vienu gadu un ir atjaunojamas.
Par šo atļauju termiņu ir lasāms arī jau minētajos zāļu aprakstos 3 4 5 6 .
Treškārt, šīs atļaujas tiek dotas ar atkāpēm no "ierastajām reģistrācijas prasībām". Regulas 4. pantā var lasīt par prasībām atļaujas piešķiršanai:
Tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem var piešķirt, ja Komiteja konstatē, ka, lai gan trūkst pilnīgu klīnisko datu par zāļu drošību un efektivitāti, ir izpildītas visas sekojošās prasības:...
Neuzskatu šeit par nepieciešamu atkārtot visu regulas tekstu, bet tur var ļoti skaidri lasīt (arī 2. pantā), ka šīs atļaujas netiek piešķirtas "kā ierasts".
Ceturtkārt, rakstā tiek tendenciozi pasniegts pašreiz notiekošo pētījumu statuss. Klīniskie pētījumi, uz kuru pamata ir piešķirtas tirdzniecības atļaujas, vēl turpinās. Pfizer-BioNTech Comirnaty vakcīnas klīniskā pētījuma 6 mēnešu drošības un efektivitātes novērojumu rezultāti tika priekšpublicēti tikai 28. jūlijā 7 . Šis nav vienkārši kaut kāds pētījums — šis ir pētījums, uz kura pamata ir piešķirta tirdzniecības atļauja. Par to var pārliecināties Comirnaty vakcīnas zāļu aprakstā [1] [2] [3] [4] [5] [6] .
Plašāk par šo te komunikācijas problēmu esmu rakstījis portālā Telos.lv 14. jūlijā publicētajā rakstā "Par vakcīnām" 8 . Lūdzu izvērtēt ZVA vai Delfi.lv atbildību šīs dezinformācijas izplatīšanā un šīs dezinformācijas izplatīšanā iesaistīto amatpersonu atbilstību amatam. Šāda, atbildīgās iestādes realizēta dezinformācija veicina sabiedrības neuzticēšanos oficiālajai informācijai un tā rezultātā Veselības ministrija nevar rēķināties ar sabiedrības līdzdalību sabiedrības veselības nodrošināšanā.
1. «Covid-19 vakcīnas nav eksperimentālas, uzsver ZVA», Delfi.lv, 03.08.2021., https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19 -vakcinas-nav-eksperimentalas-uzsver-zva.d?id=53453315 apmeklēts 04.08.2021. pulksten 13.01
2. KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 507/2006, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32006R0507&from=L V ^
3. Zāļu apraksts latviešu valodā Janssen (Johnson & Johnson) vakcīnai: https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/covid-19-vaccine-janssen-epar-product-informationJv.pdf
4. Zāļu apraksts latviešu valodā Vaxzevria, AstraZeneca jeb Oksfordas vakcīnai: https://www.ema.europa.eu/en/documents/produc t-information/vaxzevria-previously-covid-19-vaccine-astrazeneca-epar-product-information_lv.pdf
5. Zāļu apraksts latviešu valodā Moderna vakcīnai: https://ec.europa.eu/health/documents/community-register/2021/20210106150 575/anx_150575_lv.pdf
6. Zāļu apraksts latviešu valodā: Comirnaty (Pfizer-BioNTech) vakcīnai: https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/comirnaty-epar-product-information_lv.pdf
7. Six Month Safety and Efficacy of the BNT162b2 mRNA COVID-19 Vaccine, https://www.medrxiv.org/content/10.1101/2021.07.28 .21261159v1.full.pdf
8. Jāzeps Baško juniors, Par vakcīnām, Telos.lv, 14.07.2021., https://telos.lv/par-vakcinam/
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.