Vai vispār kaut ko vairs izmeklēs, jo nauda ir jau konfiscēta un… “visi gali ūdenī”: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK18.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Kārtējais absurdais tiesas lēmums par bankas kontā esošo naudas līdzekļu atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu. Kārtējo reizi nauda tiek konfiscēta un ieskaitīta Latvijas valsts budžetā uz “aizdomu pamata” pilnīgi bez jebkādu pierādījumu esamības. Tas vairs nepārsteidz. Bet pārsteidz kaut kas cits – ātrums, kādā process notika. Bet par visu pēc kārtas.
Ir vispārzināms fakts, ka Latvijā Temīda ir ne tikai akla, bet arī lēna kā gliemezis. Tikai ne šoreiz. Finanšu izlūkošanas dienests 2022. gada janvārī sacer ziņojumu par aizdomīgām darbībām viena komersanta bankas kontos. Pēc mēneša tiek ierosināts attiecīgs kriminālprocess par naudas atmazgāšanu, kura varbūt ir, varbūt nav notikusi desmit gadus senā pagātnē. Un nav nozīmes, vai ir notikusi… Tāpat nav nozīmes, vai ir iestājies noilgums šādām iespējamām prettiesiskām darbībām.
Tā paša gada septembrī no atmazgāšanas krimināllietas tiek izdalīts atsevišķs process par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Un vēl pēc nepilna mēneša (oktobrī) šo izdalīto lietu Ekonomisko lietu tiesa jau ir izskatījusi pirmajā instancē līdz galam, taisot attiecīgu lēmumu par Latvijas valsts budžeta papildināšanu ar citām personām piederošiem naudas līdzekļiem. Protams, šis tiesas lēmums tiek pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā, un apgabaltiesa sūdzību izskata vēl pēc dažiem mēnešiem (2023. gada maijā).
Rezultātā nepilna pusotra gada laikā likumsargiem ir “radušās aizdomas” par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tiek ierosināts attiecīgs process policijā, policija šo lietu rūpīgi un detalizēti izmeklē, pabeidz izmeklēšanu un nodod to tiesai, bet tiesa lietu izskata un pabeidz izskatīšanu divās tiesu instancēs. Un tas viss notiek nepilna pusotra gada laikā… bez pierādījumiem par notikušu noziedzīgu nodarījumu un bez pierādījumiem par to, ka bankas kontā esošā nauda tiešām ir noziedzīgā ceļā iegūta, un bez pierādījumiem par notikušu noziedzīgas mantas legalizāciju. Tikai uz aizdomu pamata, ka kaut kas tur nav īsti caurspīdīgi…
Latvijas tiesu sistēmai pavisam neraksturīgs ātrums, vai ne? Bet ne tikai šis ātrums ir interesants un netipisks. Daudz grūtāk ir saprast, kādā veidā Latvijas Valsts policija plāno izmeklēt krimināllietas “pamatlietu” par naudas mazgāšanu, ja nav zināms, vai tāda mazgāšana vispār ir notikusi, bet ir zināms, ka “aizdomas” par naudas mazgāšanu attiecas uz ārvalstu komersantu, kurš varbūt ir kaut ko kukuļojis no Latvijas visai attālā valstī? Varbūt šīs lietas izskatīšana vispār nav Latvijas tiesībsargu kompetencē un tā nav Latvijas tiesību aizsardzības iestādēm piekritīga? Varbūt tā saucamā pamatlieta ir jau aizvērta, un to neviens nemaz negrasās izmeklēt, jo nauda ir jau konfiscēta, un… “visi gali ūdenī”?
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
