Vai vispār kaut ko vairs izmeklēs, jo nauda ir jau konfiscēta un… “visi gali ūdenī”: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK18.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Kārtējais absurdais tiesas lēmums par bankas kontā esošo naudas līdzekļu atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu. Kārtējo reizi nauda tiek konfiscēta un ieskaitīta Latvijas valsts budžetā uz “aizdomu pamata” pilnīgi bez jebkādu pierādījumu esamības. Tas vairs nepārsteidz. Bet pārsteidz kaut kas cits – ātrums, kādā process notika. Bet par visu pēc kārtas.
Ir vispārzināms fakts, ka Latvijā Temīda ir ne tikai akla, bet arī lēna kā gliemezis. Tikai ne šoreiz. Finanšu izlūkošanas dienests 2022. gada janvārī sacer ziņojumu par aizdomīgām darbībām viena komersanta bankas kontos. Pēc mēneša tiek ierosināts attiecīgs kriminālprocess par naudas atmazgāšanu, kura varbūt ir, varbūt nav notikusi desmit gadus senā pagātnē. Un nav nozīmes, vai ir notikusi… Tāpat nav nozīmes, vai ir iestājies noilgums šādām iespējamām prettiesiskām darbībām.
Tā paša gada septembrī no atmazgāšanas krimināllietas tiek izdalīts atsevišķs process par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Un vēl pēc nepilna mēneša (oktobrī) šo izdalīto lietu Ekonomisko lietu tiesa jau ir izskatījusi pirmajā instancē līdz galam, taisot attiecīgu lēmumu par Latvijas valsts budžeta papildināšanu ar citām personām piederošiem naudas līdzekļiem. Protams, šis tiesas lēmums tiek pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā, un apgabaltiesa sūdzību izskata vēl pēc dažiem mēnešiem (2023. gada maijā).
Rezultātā nepilna pusotra gada laikā likumsargiem ir “radušās aizdomas” par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tiek ierosināts attiecīgs process policijā, policija šo lietu rūpīgi un detalizēti izmeklē, pabeidz izmeklēšanu un nodod to tiesai, bet tiesa lietu izskata un pabeidz izskatīšanu divās tiesu instancēs. Un tas viss notiek nepilna pusotra gada laikā… bez pierādījumiem par notikušu noziedzīgu nodarījumu un bez pierādījumiem par to, ka bankas kontā esošā nauda tiešām ir noziedzīgā ceļā iegūta, un bez pierādījumiem par notikušu noziedzīgas mantas legalizāciju. Tikai uz aizdomu pamata, ka kaut kas tur nav īsti caurspīdīgi…
Latvijas tiesu sistēmai pavisam neraksturīgs ātrums, vai ne? Bet ne tikai šis ātrums ir interesants un netipisks. Daudz grūtāk ir saprast, kādā veidā Latvijas Valsts policija plāno izmeklēt krimināllietas “pamatlietu” par naudas mazgāšanu, ja nav zināms, vai tāda mazgāšana vispār ir notikusi, bet ir zināms, ka “aizdomas” par naudas mazgāšanu attiecas uz ārvalstu komersantu, kurš varbūt ir kaut ko kukuļojis no Latvijas visai attālā valstī? Varbūt šīs lietas izskatīšana vispār nav Latvijas tiesībsargu kompetencē un tā nav Latvijas tiesību aizsardzības iestādēm piekritīga? Varbūt tā saucamā pamatlieta ir jau aizvērta, un to neviens nemaz negrasās izmeklēt, jo nauda ir jau konfiscēta, un… “visi gali ūdenī”?
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.