Vai tiešām jaunie „Sadales tīkla” tarifi ir taisnīgāki un objektīvāki, kā to apgalvo bijušais regulatora pārstāvis Zariņš?
Aleksandrs Lielmežs15.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tāds apgalvojums ir izskanējis. To paudis Ivars Zariņš savā rakstā "„Sadales tīkla” tarifi, sašutums un patiesība – quo vadis?”. Izlasot šo rakstu un zinot, kādu amatu tagad ieņem I. Zariņš, nāk prātā paruna “kā maizi ēd, tādu dziesmu dzied”. AS “Sadales tīkls”(turpmāk ST) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk SPRK) taču ir labie, jo no sākotnējiem papildus nepieciešamajiem 183 miljoniem eiro samazinājuši prasību līdz “tikai” 65 miljoniem eiro. Viss ir pamatots, tarifi ir taisnīgi un objektīvi. Pārējie, kuri to nesaprot, pamatā politiķi, ir tikai populisti. Mājsaimniecības – paši vainīgi, ka pieslēguši tik lielu jaudu, kuru neizmanto.
Vai jādomā, ka līdz šim tarifi nav bijuši objektīvi un taisnīgi? Vai tam ir pierādījumi, un kā to var pārbaudīt? Vai vienkārši jānotic? Iespējams, ka tādi ir. Tad tos vajadzētu publicēt, lai sabiedrība un politiķi to zina.
Kā to izdarīt? Ļoti vienkārši. Visi - aptuveni 1,1 miljons - elektroenerģijas lietotāji - līdz 01.07.2023. maksāja ST par elektroenerģijas piegādi un tā saucamo maksu "par jaudas uzturēšanu". ST ir pilnīgi precīzi dati par visiem lietotājiem. Tos visus vajadzētu sagrupēt pēc pieslēguma jaudas, kāda ir apstiprinātajā tarifā, un salīdzināt, cik maksāja konkrētās grupas jaudas lietotāji līdz 01.07.2023. un cik maksā tagad. Tad būs pilnīga skaidrība par naudas plūsmu ieņēmumu daļā.
Bet kā ar izdevumu daļu? Vai ST ir tāda izdevumu uzskaites struktūra pēc pazīmes "par jaudas uzturēšanu"?
Ja ir, tad atliek tikai salīdzināt attiecīgo grupu ieņēmumus ar izdevumiem. Tiem jābūt identiskiem vai aptuveni vienādiem, jo šķērssubsīdijas taču nav pieļaujamas, kā daži domā.
Ja nav, tad kā SPRK varēja apstiprināt tik diferencētus un atšķirīgus tarifus "pēc jaudas uzturēšanas"? Tad visas runas par objektivitāti un taisnīgumu ir tikai ticības jautājums.
Ja uzskaite ir, tad sabiedrībai tas ir jāzina, un politiķiem jāizvērtē, vai par visas tautas īpašuma izmantošanu elektroenerģijas lietotājiem jāmaksā vienāda cena vai atšķirīga. Ja atšķirīga, tad kāpēc un pēc kādiem parametriem.
Tas, ko ir piedāvājis ST un apstiprinājis SPRK ir izsaucis, manuprāt, pamatotu sabiedrības un atsevišķu politiķu sašutumu. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka nav doti izsmeļoši paskaidrojumi katram lietotājam (īpaši mājsaimniecībām), kāda iemesla dēļ tagad par ST pakalpojumiem ir jāmaksā ievērojami lielāka summa nekā līdz 01.07.2023. Tā kā tas nav izdarīts, tad to nav par vēlu izdarīt. Ja ir objektīvs pamats, sabiedrība sapratīs.
Nepamet sajūta, ka precīzi aprēķini vienkārši nav veikti. Rakstā "Cik pamatoti ir jaunie AS "Sadales tīkls" tarifi", (publicēts 03.07.2023. žurnālā "Ir") ir tabula ar skaitļiem, kurā redzams, ka mājsaimniecības "par jaudas uzturēšanu" līdz 01.07. ST ir maksājušas aptuveni 25 miljonus eiro/ gadā, bet pēc 01.07. jāmaksā aptuveni 122 miljoni eiro/gadā, t.i., par 488% vairāk.
Mājsaimniecības par "elektroenerģijas piegādi", kas patērē nedaudz mazāk nekā trešo daļu, t.i., ~ 2,0 TWh no visa elektroenerģijas patēriņa Latvijā ~ 6,3 TWh, ST ir samaksājušas ~ 80 miljonus eiro. Tagad jāmaksā aptuveni tikpat, t.i. 80 miljoni eiro, jo, lai gan tarifs "par piegādi" ir nedaudz samazināts no 4,076 centi/KWh uz 3,985 centi/KWh, bet ir atcelts dienas 5,138 centi/KWh un nakts un nedēļas nogales 2,65 KWh tarifs, kuru daudzi izmantoja, jo tas bija viņu elektroenerģijas lietošanas paradumiem izdevīgāks.
Tātad mājsaimniecības ST kopumā līdz 01.07. 2023. ir maksājušas aptuveni 105 miljonus eiro jeb aptuveni 34% no visiem ST ieņēmumiem. Pēc 01.07. mājsaimniecības maksās aptuveni 200 miljonus eiro jeb aptuveni 55% no visiem ST ieņēmumiem. Vai tas ir objektīvi un taisnīgi, ja lietotājs, kas patērē aptuveni 32% preces (elektroenerģiju), par iepakojumu maksā 55% (piegāde un jaudas uzturēšana)? Uz to lai atbild politiķi, jo viņi rada šos noteikumus. Manuprāt, tas nav pamatoti.
Lai būtu objektīvi un taisnīgi ST tarifi, ir jābūt pilnīgi precīziem aprēķiniem par ieņēmumu un izdevumu struktūru un jādefinē mērķi, ko ar tarifiem vēlamies sasniegt. Tam nolūkam jābūt skaidrai elektroenerģijas ražošanas, piegādes un patēriņa stratēģijai. Arī tarifiem ir jābūt ar stratēģisku nozīmi, un jādefinē, ko ar tarifiem cenšamies panākt. Vai elektroenerģijas patēriņa palielināšanu, tā veicinot komfortu un attīstību - gan mājsaimniecību, gan valsts, - vai tieši otrādi, bremzēšanu?
Pašreizējie tarifi ir orientēti diemžēl uz atpalicību, jo pat atbildīgas amatpersonas aicina lietotājus atteikties no uzstādītām jaudām, pāriet uz mazākām un taupīt, taupīt, taupīt, un, ja netērē nemaz, tāpat jāmaksā.
Tas ir nepareizs ceļš. Tā nav attīstība. Nākotnē elektroenerģijas patēriņam un līdz ar to uzstādītās jaudas lielumam būs arvien lielāka nozīme. Varbūt tomēr arī ST tarifu politikai būtu jāievēro universālais tirgus princips – jo vairāk pērc, jo mazāk maksā?
Cerams, ka sabiedrības sašutums tiks sadzirdēts un atbildīgās amatpersonas no Ekonomikas, Klimata un enerģētikas, VARAM ministrijām, SPRK reaģēs, kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas, Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Valsts pārvaldes un komisijas deputāti iedziļināsies šajos jautājumos un pieņems sabiedrības interesēm vislabākos risinājumus!
Un tas ir jādara nekavējoties un daudz plašākā nozīmē, jo ļoti atpaliekam, lai precīzi ieviestu Eiropas Savienības regulu 2019/943 "Par elektroenerģijas iekšējo tirgu" un Eiropas Savienības direktīvu 2019/944 "Par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu".
Seko mums 
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
