Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020.gada 13. februārī Saeima pieņēma Rīgas domes atlaišanas likumu, kas paredz rīkot ārkārtas domes vēlēšanas Rīgā. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. No vienas puses šo ziņu var lasīt ar cerībām, ka beidzot Rīga tiks pie jaunas domes, un varbūt beidzot tā sāks mainīt savu sarkano nokrāsu un sāks arī strādāt pilsētnieku interesēs. Cerība pastāv vienmēr, bet diemžēl jāskatās reāli.

Šī brīža specifika, ka Latvijā vēlētāji nevēl par konkrētām partiju programmām, ņemot vērā iepriekšējā laika posmā reāli sadarīto, - tā vietā ir tā saucamie ideoloģiskie balsojumi un atsevišķu politiķu faktors.

Kāds varētu būt ārkārtas Rīgas domes vēlēšanu rezultāts? Daudzmaz objektīvas indikācijas var saprast, papētot Saeimas vēlēšanu rezultātus Rīgā, iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultātus, un šī brīža politisko pariju reitingus.

Tātad 2018. gada 6. oktobrī notikušajās Saeimas vēlēšanās Rīgā par partijām balsis tika atdotas par šādām politiskajām partijām:

"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija 30,07%

Attīstībai/Par! 13,36%

Politiskā partija "KPV LV" 12,23%

Jaunā konservatīvā partija 12,16%

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 9,19%

Jaunā VIENOTĪBA 6,65%

Zaļo un Zemnieku savienība 4,80%

"PROGRESĪVIE" 3,38%

"Latvijas Krievu savienība" 3,81%

Latvijas Reģionu Apvienība 2,06%

No sirds Latvijai 0,68%

Par Alternatīvu 0,43%

"LSDSP/KDS/GKL" 0,13%

Rīcības partija 0,09%

"Latvijas centriskā partija" 0,07%

"Latviešu Nacionālisti" 0,39%1

Savukārt iepriekšējās Rīgas pilsētas domes vēlēšanās, kuras notika 2017.gada 3.jūnijā, balsu sadalījums bija šāds:

"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Partija "Gods kalpot Rīgai" 50,82%

Latvijas Reģionu Apvienība, "Latvijas attīstībai" 13,66%

Jaunā konservatīvā partija 13,42%

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 9,25%

Partija "VIENOTĪBA" 6,26%

Zaļo un Zemnieku savienība 3,30%

Politiskā partija "KPV LV" 1,53%

No sirds Latvijai 0,61%

Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība "Par neatkarīgu Latviju!" 0,32%

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija 0,23%

Eiroskeptiķu Rīcības partija 0,22%2

Prognozēm ir jāņem vērā arī partiju reitingi un 2020.gada janvārī tie bija šādi:

“Saskaņa” – 13,6%

Zaļo un Zemnieku savienība – 8,7%

Nacionālā apvienība – 6,3%

“Jaunā Vienotība” – 6,1%

Jaunā konservatīvā partija – 6,1%

“Attīstībai/Par!” – 5,4%

Latvijas Reģionu apvienība – 2,9%

Latvijas Krievu savienība – 2,5%

“KPV LV” – 2,0%

“Progresīvie” – 1,8%

citas partijas – 0,8%3.

Tādējādi, veicot tīri matemātisko analīzi, bez šaubām visizteiktākā līdere ir “Saskaņa”. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās “Saskaņa” bija kopā ar GKR. Šī atšķirība ļauj prognozēt, ka atbalstītāju skaits “Saskaņai” varētu mazināties, bet nevajadzētu domāt, ka pārāk būtiski. Arī pēc partiju reitingiem izriet, ka populārākā partija Latvijā ir “Saskaņa”.

Visticamāk, ka GKR būs tiešā “Saskaņas” konkurente, jo šo partiju vēlētāji tomēr ir vairāk krievvalodīgie iedzīvotāji un Burova aktivitātes un viņa šī brīža amats rada priekšnosacījumus balsu pievilināšanai.

Svarīgi ir apzināt vēlētāju loku. Ja paskatāmies iedzīvotāju sadalījumu atbilstoši tautībai, tad izriet, ka pēc Centrālā statistikas biroja datiem, 2018.gadā Rīgā bija 47 % latviešu, 36,8% krievu, 3,7% baltkrievu, 3,4% ukraiņu, 1,8% poļu un tad vairāku tautību pārstāvji mazāk par 1%.4

Ne mazāku ietekmi rada arī vēlētāju vecumu grupas, tas būtu – gados vecākie krievvalodīgie izdzīvotāji izteikti ar nostaļģiju atceras PSRS laikus un “Saskaņa” tas šeit ir tā kā sava veida nostalģiskais tilts. Īpaši, ja runājam par 9.maija pasākumiem.

Mēģināju Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē5 sameklēt, cik tad Rīgas pilsētā ir Latvijas pilsoņu un kāds viņu sadalījums pa vecumu grupām, kāda viņu tautība, lai tādējādi varētu izvirzīt pieņēmumus, ar kādu auditoriju “Saskaņa” varētu rēķināties. Jāatzīst, ka vienotas datu bāzes nav un pēc šādiem kritērijiem precīzus datus publiski nav iespējams iegūt. Tomēr plinti krūmos nemetu un centīšos vismaz nojaust kādu tendenci, pamatojoties uz publiski pieejamiem datiem.

Tātad Rīgā kopumā ir 637 825 iedzīvotāji, no kuriem 497 585 ir Latvijas pilsoņi. Šajā skaitā ir ietvertas visas vecuma grupas. Kā minēju pēc pilsonības un vecuma grupām dati nav pieejami, tamdēļ pēc vispārējo iedzīvotāju vecuma sadalījuma, mēģināšu noteikt iespējamo proporciju arī pilsoņu vidū.

Rīgas kopējais iedzīvotāju skaits sadalās šādās vecuma grupās un proporcijās, attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu:

0-6 gadi – 49073, kas sastāda aptuveni 7%

7-14 gadi – 49014, kas sastāda aptuveni 7%

15-24 – gadi - 52112, kas sastāda aptuveni 8%

25-34 gadi – 99555, kas sastāda aptuveni 15%

35-44 gadi – 89947, kas sastāda aptuveni 14%

45-54 gadi – 81919, kas sastāda aptuveni 14%

55-64 gadi – 86974, kas sastāda aptuveni 13%

Vairāk nekā 65 gadi – 129231, kas sastāda 20%

Paņemot nosacīti objektīvāko vēlētāju vecuma grupu, vecumā no 25 līdz vairāk nekā 65 gadiem, redzams, ka procentuāli lielākā vecumu grupa sanāk, aptuveni 50%, ir vēlētāji vecumā no 45 gadiem. Respektīvi, tā paaudzes daļa, kura ir dzimusi un augusi PSRS laikā.

Ja vēl paturam prātā, ka Rīgā ir 36,8% krievu tautības iedzīvotāji, tad nepārprotams secinājums, ka Kremļa virzienā vērstās politiskās partijas vēl tuvāko 10 gadu laikā kopumā var gūt aptuveni 50% vēlētāju balsu (tieši „Saskaņai” prognozētos aptuveni 30%, kā tas bija Saeimas vēlēšanās).

Piekritīsiet, diezgan nomācoša prognoze. Ja man uzdosiet jautājumu, vai ar atbilstošu informāciju publiskajā telpā būtu iespējams šos vēlētājus pievērst citām politiskām partijām – es teikšu, ka drīzāk nē. Viņiem var stāstīt, ko vien tik vēlamies – dzelžaino pārliecību neizmainīsim. Vienīgā iespēja – viņi paši vilsies izvēlētajā partijā. Te jau gan no svara, kā tagad attīstīsies notikumi ar uzsāktajiem kriminālprocesiem par Rīgas domes sastrādātajiem varoņdarbiem. Protams, ka, mainoties paaudzēm, situācija šajā jomā var mainīties.

Labi, situācija ir, kāda tā ir, un vietā būtu jautājums – ko darīt, lai Rīgas atslēgas kārtējo reizi nenonāktu Kremlim labvēlīgas partijas vai partiju rokās?

Skatot iepriekšējo vēlēšanu rezultātus un šī brīža politisko partiju reitingus, varētu jau diezgan droši prognozēt, ka no līdz šim Rīgas domē iekļuvušajām partijām vismazākās izredzes iekļūt atkārtoti ir Latvijas Reģionu apvienībai. Savukārt tieši otrādi – iekļūt ir iespējams Zaļo un Zemnieku savienībai. Kaut arī KPV LV pašlaik ir varas partija, un Saeimas vēlēšanās Rīgā ieguva 12, 23% - tās izredzes iekļūt Rīgas domē ir visnotaļ niecīgas.

Tamdēļ pats labākais risinājums pārējām partijām varētu būt, veidojot partiju apvienības. Pat izveidojot vairāku partiju apvienības, nevajadzētu rēķināt, ka, partijām, atsevišķi piedaloties vēlēšanās, iegūtās balsis, summēsies, bet – to, ka lielāka iespēja saņemt vairāk balsu būs, šaubu nav. Protams, ikkatra partiju apvienība var agri vai vēlu nonākt līdz krīzes slieksnim – visspilgtākais šī brīža piemērs būs tā pati “Saskaņa” un GKR, tomēr – strādājot viena mērķa vārdā un izbeidzot cīniņu par amatiem, iespējamība iztikt bez kašķiem ir liela.

Šajā ziņā jau pozitīvs signāls ir vērojams „Vienotībai”, uzsākot konsultācijas ar nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī "aktīviem rīdziniekiem"6. Arī „Attīstībai/Par!” Ir jau paziņojusi, ka veidos kopēju sarakstu ar partiju „Progresīvie”.7 Tiesa, no šīm partijām vislielākie ieguvēji varētu būt tieši „Progresīvie”, jo ir maza iespēja, ka viņi individuāli spētu sasniegt kaut cik vērā ņemamus rezultātus. Iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās viņi ieguva tikai 1,8%.

Jāatzīst, ka pašlaik vismazākā iespējamība ir, ka JKP varētu uzsākt kādas pārrunas, ar citiem politiskiem spēkiem, lai veidotu vienotu sarakstu. Galvenais iemesls – ambīcijas un nepārprotamā vēlme par visām varītēm tikt pie vienpersoniskas varas. Tiesa, tas parāda, ka šīs abas partijas reāli vismazāk domā par pilsētas iedzīvotāju labklājības uzlabošanu. Tas, ka JKP varētu iekļūt Rīgas domē, ir visnotaļ ticami, bet, vai viņi kļūs konstruktīvāki, – šaubos.

No visa iepriekš minētā izriet, ka cerība ko mainīt Rīgā pastāv, bet te beidzot politiskām partijām vairāk ir jāmeklē kopējais nekā atšķirīgais un kā prioritātei jābūt tieši darbam rīdzinieku interesēs. Svarīgi arī vēlētājiem saprast, ka tikai viņi var mainīt līdzšinējo „Saskaņas” patvaļu daudzu gadu garumā.

1 https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults?locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww%3D%3D

2 http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D

3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/

4 https://www.csb.gov.lv/sites/default/files/data/Skoleniem/iedzivotaju_etniskais_sastavs.pdf

5 https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji

6 https://www.delfi.lv/news/national/politics/jauna-vienotiba-sarunas-par-startu-rd-velesanas-turpinas-ar-vl-tblnnk-un-aktiviem-ridziniekiem.d?id=51891365

7 https://nra.lv/politika/305197-attistibaipar-un-progresivie-rigas-domes-velesanas-startes-kopa-mera-kandidats-stakis.htm

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...