Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.

“Man beidzas apstiprināšanas termiņš,” skaidro Māris Baltiņš, “esmu šajā darbā kopš 2009. gada, un tie ir trīs termiņi. Esmu sasniedzis vecuma pensiju. Godīgi sakot, es gan nesapratu visu to juridisko pamatojumu atlaišanas sakarā, jo termiņš vienkārši beidzās, un viss.”

Atlaišana izskatās visai demonstratīva, sak, taisies, ka tiec, nav tev jācīnās par latviešu valodu, pārāk aktīvs esi! Ministru kabineta rīkojumā Nr. 521, kas parakstīts 25. jūnijā, teikts: “Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta “f” apakšpunktu un 41. panta septīto daļu tieslietu ministram izbeigt valsts civildienesta attiecības ar Valsts valodas centra direktoru Māri Baltiņu ar 2024. gada 29. septembri.” Paraksts: ministru prezidente E. Siliņa un tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere.

Likuma “f” apakšpunktā rakstīts: “Ierēdnis (..) tiek atbrīvots no ierēdņa amata, (..) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.”

Un “gadījums” ir šāds: “Ja ierēdnis ir sasniedzis valsts noteikto pensijas vecumu, iestādes vadītājs vai ministrs ir tiesīgs pieņemt pamatotu lēmumu par ierēdņa atstāšanu amatā uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem. Šo termiņu var pagarināt.”

Tas nozīmē, ka tieslietu ministre varēja pagarināt profesora Baltiņa atrašanos amatā vēl vairākas reizes, jo nekas neliedza to darīt. Taču formāli tika atrasts iegansts: drīz būs sasniegts pensijas vecums - 66 gadi! Tāpēc - ārā! “Jā, termiņu varēja pagarināt,” teic Baltiņš, “ja vien kādam būtu bijusi tāda griba. Bet saruna par šādu tēmu nav bijusi.”

Nelīdzēja viņa izcilā biogrāfija un šodienas darba spars. Māris Baltiņš pārvalda franču, angļu, krievu un vācu valodu. Viņam ir vairāk nekā 130 zinātnisku rakstu par latviešu terminoloģijas attīstību un tās vēsturi, kā arī par medicīnu, sabiedrības veselību un augstskolu vēsturi, viņš ir septiņu grāmatu autors.

Kopš 1984. gada Baltiņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas medicīnas apakškomisijas loceklis, kopš 1992. gada Starptautiskās slimību klasifikācijas un citu ar veselību saistīto klasifikāciju zinātniskais redaktors, kopš 2004. gada Valsts valodas komisijas loceklis un “Valsts valodas komisijas rakstu” redkolēģijas loceklis.

Šodienas kara apstākļos šim izcilajam sociolingvistikas ekspertam vajadzētu turpināt darbu, jo valsts valodas sargāšana ietilpst drošības jautājumu lokā. Taču premjerei un tieslietu ministrei, kā arī visam Ministru kabinetam šis aspekts acīmredzot ir pie elkoņa.

“Mana sajūta ir tāda, ka… valsts atbalsts [valodas aizstāvībā - E.V.] nav tāds, kādu varētu gaidīt šajā ģeopolitiskajā situācijā,” teic Baltiņš, “un par mums vienmēr kāds apgalvo - iestāžu ir par daudz un ka vajag “vienas pieturas aģentūru”. Tad varam visu reducēt uz Vienu Valsts Iestādi, kur iesniedzam iesniegumu, piemēram, par zemes nodokli vai par jaunu pasi, šajā iestādē visi iesniegumi tiks sašķiroti un nopludināti attiecīgajiem ierēdņiem. Tas tāds primitīvs piedāvājums.”

Vai Māris Baltiņš gribētu turpināt darbu arī pēc 29. septembra? “Darba nespējīgs es neesmu,” smejas Baltiņš, “un no valodas politikas es negrasos aiziet. Tā ka es nekļūšu par vientuļnieku meža būdā. Turpināšu vadīt ZA Terminoloģijas komisiju, veikšu pētniecību Latviešu valodas institūtā, tā ka darba man netrūks.”

Baltiņš uzskata, ka liela daļa cilvēku neizprot, kas ir valodas politika: “Ja mēs neko nedarām valodas saglabāšanā, tad tā arī ir valodas politika. Un tā ir slikta valodas politika. Tas pats kas neiet uz vēlēšanām: cilvēks izdara izvēli, kas ir slikta izvēle. Par valodas politiku uzskatīt cilvēku mācīšanu runāt latviski - tas arī nav galvenais. Jo galvenais ir attieksme. Un ja tā attieksme ir tāda, ka Latvijas Televīzija vispār varēja pieļaut domu par priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā, tad šī attieksme ir nožēlojama. Kā vispār kaut kas tāds varēja ienākt prātā?!”

Tieši ar šo principiālo attieksmi pret valsts valodas lomu un vietu, ieskaitot arī attieksmi pret “sabiedrisko mediju” megaspožo ideju par debatēm krievu valodā, Māris Baltiņš acīmredzot izrādījās tik nepiemērots un “nesaķemmēts” valdošajām aprindām, ko cītīgi apkalpoja un joprojām apkalpo tie paši “sabiedriskie mediji”, ka viņu vajadzēja izmest no Valsts valodas centra vadības. Nebrīnītos, ja drīz pēc tam šis centrs tiktu likvidēts - arī pamatojoties uz kaut kādiem “argumentiem”.

Taču formālais iegansts - pensijas vecums - ir pāri visam, jo vesels Ministru kabinets šovasar pēkšņi attapies, ka Baltiņš sasniedzis pensijas vecumu! “Es sasniedzu pensijas vecumu jau pirms gada. Vai tas ir aizvainojoši, ka man tas tiek atgādināts? Nē. Cilvēkam ir jāuzaudzē bieza āda, ja viņš strādā valsts pārvaldē - lai netraumētu sevi ar tādām lietām,” tā Baltiņš.

Juridisko zinātņu doktore Kristīne Jarinovska, analizējot gadījumu ar Māri Baltiņu, atgādināja kādu interesantu paralēli. “Jautājums ir par cilvēka spēju 21. gadsimtā pildīt nepolitisku, nepartijisku valsts pārvaldes amatu pēc būtības. Tā, piemēram, Latvijas Republikas vecākais valsts pārvaldes iestādē strādājošais — Ilmārs Reinholds Drēziņš — bija uzsācis dienestu Rīgas pilsētas pārvaldē kā būvinženieris 1946. gadā. Aktīvo darbu pārvaldē viņš beidza 2022. gadā kā Rīgas valstspilsētas Mājokļu un vides departamenta būvniecības eksperts. (..) Drēziņa kungam bija deviņdesmit trešais gads, kad gripa viņu pēkšņi aizsauca aizsaulē. Jautājums: kāpēc Drēziņa kungs deviņdesmit trešajā dzīves gadā bija derīgs valsts pārvaldei, bet teju trīsdesmit gadus jaunākais Baltiņa kungs derīgs vairs nav? Kādi ir racionālie, medicīniskie argumenti, ja neskaita eidžismu?”

Atgādināsim, ka eidžisms ir vecāka gadagājuma cilvēku diskriminēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi. Tie ir izspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.

Izskatās, ka Baltiņa gadījumā svarīgu lomu spēlē valdošo politikāņu neremdināmā vēlme pazemināt latviešu valodas lomu un nozīmi, un šai pamatplūsmai nesmuku asti piešuj to pašu politikāņu piekoptais eidžisms. Un tas jau ir nekrietni.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

Aivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli....

Foto

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

Manu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas....

Foto

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne...

Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...