Vai Nacionālais veselības fonds ir Ārstu biedrības Pandoras lāde?
Veselības nozares pārstāves pārdomas07.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nupat Ilze Aizsilniece sociālajos medijos dalījusies ar savas PR komandas biedres Evijas Ansonskas postu ar slavenā Egīla Zirņa jokugraudiem. Ikviena vara cilvēku tracina, kamēr viņš pats nav pie varas. Ir vairāki iemesli, kāpēc tomēr mūs tracina pie varas esošie. Viens no tiem - ielikt varu savā kabatā.
Man kā zinātkārai veselības nozares pārstāvei ir gadījies dzirdēt par Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) glabātu noslēpumu – fondu, kuru pārvalda LĀB vadība un kas saņemot arī ziedojumus/biedru naudas.
Tā kā nebiju informēta par šādu veidojumu, nolēmu ielūkoties uzņēmuma reģistra datos. Un tik tiešām – eksistē tāds Nacionālais veselības fonds, kur tiesības pārstāvēt atsevišķi ir Ilzei Aizsilniecei, Robertam Fūrmanim un Alvilam Kramam. Adrese šim fondam sakrīt ar Latvijas Ārstu biedrības adresi – Skolas iela 3, Rīga.
Interesantā kārtā šis fonds saņēmis arī biedru naudas. Piemēram, 2020. gads bijis ražīgs, maksājumos saņemts pat 40 tūkstošu. Taču 2021.gadā gājis čābīgi, ieņēmumi norādīti 0.
Atminoties nesen notikušās rebes ap LĀB un valdes locekļu pēkšņo sabuntošanos pret vadītāju Ilzi Aizsilnieci, gribas vaicāt, vai gadījumā šim iekšējam konfliktam nav kāda saikne ar jau pieminēto fondu. Man gribētos domāt, ka LĀB vadība nav turējusi melno kasi, kas kaut kādā brīdī radījusi nesaprašanos par tās pielietojumu. Taču, iespējams, Ilzes Aizsilnieces šeptēšana ap šo fondu izraisīja līdzīgu nelaimju virkni kā Pandoras lādes atvēršana.
2021.gadā LĀB valdi pamet Roberts Fūrmanis, kurš vienlaikus ir arī amatpersona Nacionālajā Veselības fondā. Viņš gan savā paziņojumā norādījis: "…Es atsakos no viceprezidenta amata biedrībā, kuras vadība ir zaudējusi saikni ar kolēģiem un praktisko medicīnu un kura nav ieinteresēta nepieciešamajās pārmaiņās, lai LĀB un ārsti spētu atgūt sabiedrības uzticību.”
Un šī gada sākumā valdi pameta arī otra fonda amatpersona - Alvils Krams, kurš norādīja: “…Es personīgi uzskatu, ka Ilze Aizsilniece nav godīga pret valdi, pret ārstiem, pret sabiedrību. Šajā brīdī man šķiet, ka tas būtu nedaudz toksiski man palikt turpmāk valdes sastāvā. Tas nebūtu godīgi arī pašam pret sevi.”
Lai nu kādi arī bijuši patiesie konflikta iemesli starp LĀB valdi un vadību, jautājums paliek atklāts – kas ir šī fonda ziedotāji un kā šie līdzekļi tikuši izlietoti? Negribētos arī pieļaut domu, ka fonds darbojies ar mērķi – kurš vairāk ziedos, tā politiskās intereses LĀB pārstāvēs. Tāpēc ceru uz atklātību no vadības puses un dalīšanos ar biedriem, lai novērstu aizdomas par melnās kases turēšanu.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
