Vai miljonāram Ramoliņam izdosies atpirkties no aizdomās turētā statusa „Kurzemes finiera” reiderēšanas kriminālprocesā?
Pietiek lasītājs11.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiešām interesanti būs pavērot tuvāko nedēļu notikumu attīstību saistībā ar Valsts policijas sākto kriminālprocesu SIA Kurzemes finieris reiderēšanas lietā un konkrēti – to, vai miljonāram Andrim Ramoliņam izdosies atpirkties no aizdomās turētā statusa šajā kriminālprocesā un secīgi ar no apsūdzības.
Kā zināms, par formālo šīs lietas pusi ir paziņojis Dienas Bizness: Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī 17. aprīlī uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas par to, ka, izmantojot SIA Kurzemes finieris maksātnespējas procesu, tā, iespējams, noziedzīgā ceļā nodrošinot iespēju pārņemt kontroli uzņēmumā, tostarp atsavinot vērtīgus pamatlīdzekļus. Kriminālprocess ierosināts par krāpšanu grupā lielos apmēros, kas paredz reālu ieslodzījumu līdz 10 gadiem, tostarp arī mantas konfiskāciju.
Kriminālprocess uzsākts pēc uzņēmuma bijušā valdes priekšsēdētāja Dzintara Odiņa iesnieguma Valsts policijai pagājušā gada 2. septembrī. Dz. Odiņa iesniegumā bija norādīts, ka 2014.gadā notikusī uzņēmuma pārņemšana bijusi ar krāpšanas pazīmēm, - sākotnēji uzņēmuma Stiga RM īpašnieks, „slavenais” miljonārs Andris Ramoliņš viņam esot uzdevies par potenciālo investoru, bet vēlāk iniciējis maksātnespējas procesu tiesā un tā gaitā nodrošinājis Stiga RM kontroli pār SIA Kurzemes finieris.
Dz. Odiņš iesniegumā Valsts policijai cita starpā norādījis arī uz iespēju, ka tikusi realizēta PVN shēma, kurai piekritusi kāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona, - un, kā zināms, A. Ramoliņam ir iespaidīga un ļoti daudzveidīga, tostarp arī krimināla attiecību vēsture ar šīs iestādes pārstāvjiem.
Tagad atklāts ir jautājums – kas notiks tālāk? A. Ramoliņa finansiālās iespējas no provinces policistu viedokļa ir faktiski neierobežotas un bezgalīgas, tā ka varianti ir dažādi, tomēr tas, ka iesniegumu un kriminālprocesa sākšanu šķir vairāki mēneši, liek domāt, ka primitīva atpirkšanās, visticamākais, nav izdevusies, un tagad jau viss būs krietni sarežģītāk.
No otras puses, par A. Ramoliņa iespējām provinces policijas iestādēs skaidri liecina fakts, ka, šķiet, viņam būs izdevies „norakt” kriminālprocesu, kas nu jau pirms pāris gadiem tika sākts saistībā ar blēdībām, ierokot kāpu zonā būvgružus un uzdodot tos par seniem pamatiem, lai tiktu pie iespējas kāpās uzbūvēt kāroto māju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
