Iesaki rakstu: 
Ir pagājuši nu jau teju četri gadi kopš pirmajām ziņām par starptautiskās lielveikalu ķēdes Lidl ienākšanu Latvijā. Potenciālie sadarbības partneri (tajā skaitā arī es) pacietīgi gaidījām, kad nu varēsim ar pilnām jaudām nodrošināt savu produktu piegādi šim jaunajam tirgus spēlētājam. Palielināta ražošanas kapacitāte, nodrošināta iepakojumu pietiekamība, darbaspēks – varbūt neliekas nekas daudz, bet sagatavošanās darbi ir veikti. Gaidījām to brīdi 2020.gadā – nenotika, gaidījām 2021.gadā – arī nenotiek. Tā teikt – uzsēdināja mūs uz āķa un atstāja karājoties. Bet cik ilgi?
Lidl pārstāvji savā paziņojumā sadarbības partneriem atklāti norādījuši, ka ir gatavi sākt darbu, taču to nedarīs līdz brīdim, kamēr epidemioloģiskā situācija Latvijā neuzlabosies. Tajā pat laikā pārējie lielveikali dara visu, ko prasa valdība, un veic investīcijas, lai pielāgotu veikalus epidemioloģisko risku samazināšanai. Taču pēc Lidl paziņojuma noprotams, ka kompānija šādu soli nav gatava spert un tai izdevīgāk ir nogaidīt, kamēr “kaite” pāriet un vērt durvis bez papildus ieguldījumiem.
Varat man nepiekrist, taču šķiet kaut kā negodīgi pret pārējiem tirgus dalībniekiem. Bet ne par to man tā lielā sāpe. Šobrīd visiem tirgus spēlētājiem samazinājušies ieņēmumi, līdz ar to arī no ražotājiem tiek pasūtīts mazāk. No visas šīs situācijas mēs – ražotāji zaudējam pamatīgi. Un neprognozējamība šos zaudējumus vēl potenciāli palielina.
Bet saistībā ar šo Lidl paziņojumu rodas vēl pāris jautājumu. Kā kompānija nodrošina algas saviem darbiniekiem līdz šim nezināmajam laikam, kad nolemts atklāt veikalus? Vai tas tiks subsidēts no valsts līdzekļiem kā dīkstāves pabalsti? Ja tā, tad man kauns par mūsu valsti, kas finansiāli stutē globālos un vietējiem uzņēmējiem atmet kapeikas.
Un otrs jautājums: vai tās būtu pamatotas baumas, ka Lidl nemaz negrasās atvērt veikalus un ka gatavu struktūru domā pārdot frančiem, līdzīgi kā pirms 10 gadiem izpārdeva īpašumus Latvijā? Vai arī Lidl pats izplata šādas baumas, lai šantažētu mūsu valdību un iegūtu papildu atbalsta mehānismus? Ja šāda informācija ir patiesa, tad žēl, ka potenciālie sadarbības partneri tiek atstāti pilnīgā krēslas zonā un mūs par to neinformē Žēl arī darbinieku, kas uzķeras uz skaistiem sludinājumiem un tagad palikuši neziņā.
Dzīvojam turbulentā laikā, kad nav prognozējams gandrīz nekas - nedz sabiedrības veselība, nedz vakcīnu pieejamība, nedz tas, vai varēsim iet uz ielas, nedz arī tas, vai vispār varēsim nodrošināt savas uzņēmējdarbības eksistenci. Tāpēc nebūtu arī brīnums, ka vēsture atkārtojas – reiz jau Lidl nāca un aizgāja Latvijai garām. Varbūt arī šis projekts būs kā Berlīnes lidosta, kuru ceļ un ceļ gadiem un kam neredz ne gala, ne malas.
Šobrīd, šķiet, viss ir iespējams. Ja vīrusa dēļ ir iespējams aizslēgt pasauli, tad nebrīnos, ka arī Lidl saviem plāniem var ieviest pilnīgu “lokdaunu”.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
