Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Vai Levits kritizēja ASV?

Arturs Priedītis
25.09.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No Valsts prezidenta E.Levita runas ANO interneta mediji 2019.gada 25.septembrī citē šādus fragmentus: “Lai saglabātu mieru un drošību pasaulē, starptautiskajai kārtībai ir jābūt stabili veidotai uz multilaterālisma, iekļautības un tiesību noteikumos balstītiem principiem. Tās aizsargāšana un stiprināšana ir mūsu kopīgs uzdevums. Apvienoto Nāciju Organizācija ir un būs multilaterālisma un tiesību noteikumos balstītas pasaules kārtības centrālā institūcija"[..]“Latvijas piemērs rāda, ka tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principu garantēšana ir svarīgs priekšnosacījums tam, lai valsts varētu veiksmīgi pilnveidoties. Tādēļ Latvija ir gatava aktīvi piedalīties šo principu nostiprināšanā starptautiskajās tiesībās.”

Kāds zinošs cilvēks Levita runu šādi komentē: “Levits runāja tukšai zālei, bija tikai Rinkeviča kompānija un daži Pumbu-numbu valsts pārstāvji... Te redzams, ka Latvija nevienu neinteresē vispār! Kā bija tukša zālē kad Vējonīts uzstājās, tā tukša zālē pie Levita... Kad Putins pagājušājā eizē uzstājās zālē pat kājās stāvēja... lūk kāda interese....”

Taču, manuprāt, runas publiskās rezonanses iztirzājums nav galvenais. Galvenais ir jautājums “Vai Levits kritizēja ASV?”

Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no Levita lietotā svešvārda “multilaterālisms” interpretācijas. Ar jēdzienu “multilaterāls” apzīmē daudzpusējību. Runa var būt par dažādu līgumu, sarunu, vienošanās daudzpusējību. Visbiežāk jēdzienu “multilaterāls” piemēro starptautiskajā ekonomiskajā  un politiskajā darbībā, kā arī valstu ārpolitikas raksturojumā.

Valsts var realizēt multilaterālu ārpolitiku un unilaterālu ārpolitiku. Tātad valsts var daudzpusēji sadarboties ar citām valstīm bez sev pieprasītām privilēģijām, un valsts var vienpusēji (unilaterāli) izturēties pret sadarbību ar citām valstīm. Unilaterālā ārpolitika faktiski nav sadarbība, bet gan kaut kas pilnīgi cits, balstoties uz vienpusējām privililēģijām, vienpusēju diktātu, vienpusēji izdevīgu līgumu u.tml.

Levita runā aicinājums panākt stabilu multilaterālisma principu ievērošanu ir pilnīgi pamatots. Visjaunākajā laikā par multilaterālisma principu neievērošanu satraukti izsakās ļoti bieži visdažādākajos starptautiskajos forumos. Par to raksta zinātnieki, politiķi, publicisti. Multilaterālisma principu ignorēšana tiek uzskatīta par mūsdienu pasaules vienu no vislielākajām nelaimēm, apdraudot valstu cienīgu līdzāspastāvēšanu un pat draudīgi izvēršoties par III Pasaules kara ieganstu. Respektīvi, Levita runa sasaucas ar vispārēju trentu šodienas starptautiskās dzīves vērtējumos.

Viss ir pareizi! Tikai jāņem vērā viens moments. Žēlošanās par multilaterālisma trūkumu patiesībā mēdz būt vienīgi drosmīgi atklāta vēršanās pret ASV ārpolitiku vai zemtekstā sastopama ne visai drosmīga vēršanās pret ASV ārpolitiku. Jau labu laiku ASV nav konkurentu multilaterālisma principu ignorēšanā. Pēc PSRS sagraušanas ASV kļuva pasaules valdniece, konsekventi nostiprinot t.s. vienpolārās pasaules kārtību. Saprotams, vienpolārās pasaules kārtības nostiprināšanā multilaterālisms nav vajadzīgs. Kritizējot multilaterālisma trūkumu, vienmēr tiek kritizēta ASV ārpolitika un tās globālisma ideoloģija. Kritikas objekts nav ne Ķīna, ne Krievija, kuras tagad arī tiek uzskatītas par ļoti nozīmīgiem spēka poliem uz Zemes.

Nekādā ziņā nav ticams, ka Levits apzināti gribēja zemtekstā kritizēt ASV ārpolitiku. Konformisma un  kompradorisma ģēnijs Levits nevar nezināt, ka ASV nedrīkst kritizēt. Banāli skaistajā runā viss ir sanācis acīmredzot skaidri neizprotot jēdziena "multilaterālisms" piemērotību. Gribēja gudri kaut ko pateikt, bet sanāca amizanti. Bet tas jau ir sen zināms: kungs Levits nespēj savas glamūrīgi seklās publiskās prezentācijas loģiski un saturiski precīzi organizēt. Tāpat kā bija ar preambulu, tiekamies ar nekompetenci, zināšanu niecīgumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...