Vai Latvijas liktenis ir vienmēr būt trešajai starp Baltijas valstīm?
Mortens Hansens16.01.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
To, ka Latvija patiešām ieņem trešo vietu un ir bijusi trešā tik ilgi, cik ilgi mums ir dati pēc neatkarības atgūšanas, var redzēt grafikā, kas mums rāda: ja vidusmēra Latvijas iedzīvotājam 1995. gadā bija 100 eiro (vai šī summa latos, ja vēlaties) pirkumiem, tad šī naudas summa, pieņemot, ka preču cenas nebūtu mainījušās, 2025. gadā būtu pieaugusi līdz 372 eiro, t. i., vidusmēra iedzīvotājs 2025. gadā varēja nopirkt gandrīz četras reizes vairāk nekā 1995. gadā, un tas ir milzīgs kāpums.
Negatīvais aspekts: vidusmēra Igaunijas iedzīvotājam un vidusmēra Lietuvas iedzīvotājam vienmēr, ikvienā no šiem trīsdesmit gadiem, ir bijis vairāk naudas, ko tērēt, nekā vidusmēra Latvijas iedzīvotājam.
Labās ziņas: Latvijai tomēr ir bijuši labi panākumi šajā ilgajā laika periodā. 30 gados ienākumi Latvijā pieauguši straujāk nekā citur Eiropas Savienībā (ES), izņemot izcilnieci Lietuvu.
Ne tikai izaugsme Lietuvā ir bijusi straujāka nekā jebkurā citā ES valstī kopš 1995. gada, - tā 2019. gadā arī Igauniju ir apsteigusi ienākumos uz vienu iedzīvotāju. Šķiet, ka Igaunijā šis fakts dažiem nepatīk, izlasiet šo lielisko rakstu, kura autors ir igauņu politologs Teniss Sārtss.
Un tā pirmā mācība, cenšoties saprast, kādēļ Latvija ir trešajā vietā, ir nevis skatīties uz Igauniju (lai gan šāda dogma pastāvējusi desmitiem gadu), bet lūkoties uz Lietuvu.
Bet vai trešā vieta ir patiešām svarīga, vai arī tā ir vienkārši muļķīga sacensība? Galu galā Latvijai kopš 1995. gada ir bijušas ļoti labas sekmes ekonomikas pārveidošanā, un ikviens, kurš atceras 1995. gadu, to var apliecināt.
Divi argumenti var būt sāpīgi. Pirmkārt, Latvijas pašreizējais ienākumu līmenis uz vienu cilvēku līdzinās tam, kāds Igaunijā un Lietuvā bija 2016. un 2017. gadā.
Vai, citiem vārdiem, ienākumu ziņā uz vienu cilvēku Latvija no Igaunijas un Lietuvas atpaliek par gandrīz desmit gadiem! Tas ir ļoti vienkāršs – bet arī ļoti patiess – arguments, kādēļ Latvija drīzumā nepanāks abas kaimiņvalstis.
Otrkārt, starpība starp Latviju un Lietuvu šodien ir apmēram 28%. Ja Latvija būtu vienā līmenī ar Lietuvu, tās kopējais IKP (iekšzemes kopprodukts) būtu lielāks par šiem 28% jeb naudas izteiksmē – lielāks par 12 miljardiem eiro. Tas nozīmētu papildus 500 eiro mēnesī uz iedzīvotāju. Vai arī, palūkojoties nedaudz citā rakursā, – trešdaļa no tā tiek samaksāta nodokļos, un tas dotu trīs miljardus eiro nodokļu ieņēmumos, ar ko būtu viegli segt 2026. gadā plānotos 2,16 miljardus eiro aizsardzības izdevumus un vēl paliktu pāri.
Var norādīt uz vairākām ekonomikas politikas kļūdām Latvijā – centieni būt paradīzei banku pakalpojumos nerezidentiem beidzās ar iespaidīgu izgāšanos, un paļaušanās uz tranzītu no Krievijas balstījās pieņēmumā, ka šī kaimiņvalsts būs draudzīga.
Pielieciet klāt to, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir ļoti atkarīga tikai no vienas pilsētas – Rīgas, un droši pievienojiet vēl citus argumentus.
Interesanti, ka Lietuvas panākumu stāsts ir pārāk maz izpētīts. Taču acīmredzami tas ir ārkārtīgi svarīgs.
Šo rakstu beigšu ar zināmo teicienu "vai glāze ir pustukša vai pa pusei pilna?". Tā ir pustukša, jo zemāku ienākumu dēļ ir mazāks IKP. Bet tā ir pa pusei pilna, ja palūkojamies, cik tālu Latvija tikusi kopš 1995. gada. Un varbūt – tikai varbūt – šī Baltijas valstu savstarpējā sāncensība ir nedaudz pārspīlēta.
Seko mums 
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
Partija “Austošā Saule Latvijai” (ASL) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas frakcijām un Rīcības grupai birokrātijas mazināšanai, aicinot likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) kā nelietderīgu un neatbilstošu valsts interesēm.
Parunāsim par atsākušos diskusiju par pensiju uzkrājumu izņemšanu - uzrunājošo zibakciju “atdod manu naudu”.
Pasaules vēsturē ir personības, kuru valdīšanas stils kļūst par simbolu noteiktam varas modelim. Viena no spilgtākajām šādām figūrām īpaši jau Krievijas vēsturē ir Katrīna II Lielā, kura ar politisku aprēķinu, varas konsolidāciju, spēcīgu retoriku un mērķtiecīgu publiskā tēla veidošanu kļuva par vienu no ietekmīgākajam imperatorēm.
