Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārskrēju valsts budžeta projektam. Tur ir ieslēpti tādi wow. 1. Faktisks samazinājums - audžuģimenēm, asistentiem, kuri apkalpo cilvēkus ar invaliditāti, bērnu ēdināšanai. 2. Spēkā esošu likumu neizpilde - mediķi, skolotāji, OIK nav atcelts. 3. Palielinājums - partijām (lasi - pēc būtības Parādniekam ar Raivi Dzintaru, Viņķelei, Kaimiņam, Bordānam ar Jurašu) plus 5 miljoni, ko Budžeta komisija triecientempā pieņēma, komandējumiem un Valsts prezidenta apkalpojošam personālam klāt apaļa summa kopā sešām nullēm, Finanšu ministrijā “mazajām” algām klāt apaļa summa. Tas ļoti īsumā.

Kā politiķis ar pilnu atbildību jums saku. Gribat labi dzīvot, pārstājiet subsidēt šo režīmu mūsu valstī. Aizveriet bankas kontus un atveriet kaut vai kaimiņvalstīs. Tā dara uzņēmēji un to dara ne jau tāpēc, ka būtu stulbi, bet gan, jo ir uzņēmīgi un izglītoti, jo vienkārši vēlas dzīvot bez čakarēšanas normālu dzīvi.

Simtreiz apdomājiet, vai labāk nekļūt par nodokļu rezidentu kaimiņvalstīs. Pensija Jums tāpat šeit nespīd, bērniem bērnudārza rindas mazākas nekļūs, bērnu pabalsti kaut vai Igaunijā ir stipri lielāki. Medicīna tāpat ir par maksu.

Un padomājiet, ko tieši jūs tādu no valsts saņemat, vai jums pietiek ar to, ka saņemat Viņķeli, Parādnieku, polittūrismu un solījumu nepildīšanu no bezkompromisa blēžiem, kuri melojot pat vairs nesarkst un neapmulst.

Esiet gudri, pārstājiet ļaut sevi “dr...t”, atvainojos, un pārstājiet klausīties šī režīma melos. Esiet gudri, pārceliet savas finanses prom! Uz laiku, kamēr šeit būs esošais režīms.

Un atcerieties - vairums to, kuri ir pametuši Latviju jeb, pareizāk sakot, pametuši šo režīmu, ir bijuši ieguvēji.

P.S. Pēc gada nākamajā budžetā (2021.gadā) tiks celti nodokļi, to jau vairs neslēpj, jo “visam” režīmam nepietiek.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...