Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Viss pareizi un varbūt Rainis tā arī ir domājis (nebija jau nekāds sporta žurnālists), bet teica gan cits klasiķis dzejā - Imants Ziedonis.
Nav gan jēgas skaldīties par niekiem, un nedomāju, ka tas liels ir grēks – kļūdīties, citējot klasiķi. Tas vien ir pluss, ka šāda klasika ir nosēdusies iekšējos failos.
“Piesiešanās” intervijā teiktajam nav nekādi C vitamīni, nav jau arī viduslaiki, kad sholasti esot ļoti ilgi strīdējušies par to, cik nelabo var vienlaicīgi sasēsties uz adatas smailes. Spriežot no šodienas skatupunkta, konstruktīva atbilde toreiz nav rasta. Vismaz es nezinu atbildi – cik tieši?
Viss kopsummā (iesaistīto vārdi un uzvārdi) vieš cerības, ka ar birokrātijas samazināšanu kaut kas arī, iespējams, ir izkustējies. Vai izdosies kaut kas ar neskaitāmo kontroles un uzraugu intitūciju samazināšanu?
To klātbūtne reizēm, šķiet,, ir kā to divu vīru melnā klātbūtne klasiķa J.Streiča filmā “Nepabeigtās vakariņas”, kuri veica “speckontroli pār specuzraudzību”, cieši vērojot.
Vai izdosies ar birokrātijas īsināšanu? Labs jautājums, filmā bija arī lieliskais P.Butkevičs ar savu neatlaidīgo jautājumu – kad un kur jūs esat piedzimis?
Bet to visu jau pavisam drīz varēs redzēt, gads tiko sācies.
Viestura ordeni būs pelnījis tas kuram izdosies samazināt birokrātijas smagsvaru un čempionvienību – būvvaldi kā šķiru kopsummā, bet tas, šķiet, nav pat plānos un nespīd mums kā iesaistītiem vērotājiem. Saprotu, būvvalde ir pašvaldību pārziņā un saucas arī nedaudz savādāk, bet vārds „kontrole” tur ir pat ne pārāk dziļi paslēpts.
Labi - varētu teikt, ka svētajos rakstos taču nav baušļa “Tev nebūs kontrolēt un “čakarēt” tuvāko”.
Nav, piekrītu. Taču tāpēc jau nepaliek vieglāka dzīve, piemēram, CSDD pārbaudē, trešo reizi ejot apskati ar iepriekš vienīgo atzīmēto defektu – stāvbremze ne pārāk. Viedie viņu satiksmes drošības irbīši var gari un plaši pastāstīt, kāpēc piedalīšanās satiksmē noteikti nav pieļaujama ar s...dīgu stāvbremzi.
Tikai redzot neseno statistiku par bojā gājušajiem uz ceļiem, manuprāt, katrs var saprast – stāvbremze nepalīdzēs uz ceļa ne ziemā, ne arī lietainā vasarā it nemaz.
Viņa gan tāpat nepalīdzēja aizsargāties arī ne pret Zolitūdes Maximas katastrofu un ne pret kādu dīvainīti, kurš bija nolēmis tomēr uzvarēt sarežgītajā cīņā par gāzes nelikumīgu pieslēgšanu Bauskas ielā, tādejādi vienlaikus sagādājot problēmas veselai mājai kurā dzīvo pie šī visa pilnīgi nevainīgi cilvēki.
Arī pret Ķekavas Krustkalnu lielo nelaimi nupat jaunajā projektā ar visiem dūmu detektoriem tajā - nē.
Birokrātijas apkarošanā varētu būt interese par to, vai kādam kādreiz izdosies likvidēt, piemēram, Valsts darba inspekciju?
Bet tas uz pēdējo laiku notikumu fona pat šķiet nepieklājīgs un mazsvarīgs jautājums. Ko dara Valsts darba inspekcija, šķiet, zina tikai viņi paši un, iespējams, nozares ministrs. Kam viņi vajadzīgi, ja valstī ir spēkā un funkcionē Darba likums? Labs jautājums, bet nav aktualitāte un ar aktuālajiem notikumiem arī nesasiesi.
Droši vien birokrātijas mazinātājiem izdosies atrast atbildi uz daudziem jautājumiem.
Esam taču labticīgi iesaistītie vērotāji un Raiņa atstātā literārā mantojuma cienītāji.






Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
Partija “Austošā Saule Latvijai” (ASL) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas frakcijām un Rīcības grupai birokrātijas mazināšanai, aicinot likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) kā nelietderīgu un neatbilstošu valsts interesēm.
Parunāsim par atsākušos diskusiju par pensiju uzkrājumu izņemšanu - uzrunājošo zibakciju “atdod manu naudu”.
Pasaules vēsturē ir personības, kuru valdīšanas stils kļūst par simbolu noteiktam varas modelim. Viena no spilgtākajām šādām figūrām īpaši jau Krievijas vēsturē ir Katrīna II Lielā, kura ar politisku aprēķinu, varas konsolidāciju, spēcīgu retoriku un mērķtiecīgu publiskā tēla veidošanu kļuva par vienu no ietekmīgākajam imperatorēm.











































