Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Piensaimnieku masveidīgos palīgā saucienus, izskatās, neviens vairs īpaši neņem vērā, un tie ir pazuduši no ziņu virsrakstiem. Nozarē nekas īpaši nav uzlabojies, un izdzīvojušie paši cīnās, kā var, un cer, ka kādu dienu atkal viss būs labi un piena iepirkuma cenas būs virs pašizmaksas. No malas tā vien izskatās, ka “Zaļā kursa” arhitektiem situācija ir pa prātam un valdībai tiek ieteikts nogaidīt, kamēr nozare pašregulēsies “dabiskās atlases” ceļā. Klimata glābšanas vārdā tad tiktu automātiski uzlaboti vairāki „Zaļā kursa” stratēģiskie mērķi – samazinās liellopu skaits un to radītās SEG, piesārņojums no kūtsmēsliem, antibiotiku izmantošana u.t.t.. Grētai prieks, un būs, ko ierēdņiem lepni atskaitīties Briselē.

Lauksaimnieku galvenais kapitāls un resurss ir zeme. Jau kopš iepriekšējās piena krīzes laikiem daudzi ir likvidējuši pļavas, ganības un lopus, lai tā vietā nodarbotos ar vieglāku un stabilāku nodarbi – graudkopību. Skatoties, kā attīstās graudkopības nozare, kā ceļas zemes cenas, kā tiek investēts un atbalstīts, tā šķiet laba perspektīva. Zemkopības ministrija un lauksaimniecības organizācijas vēl tikai mudināja nozari attīstīt un paplašināt, jo tā taču ir nozīmīga eksporta nozare, IKP u.t.t.

Pašu graudaudzētāju starpā sīva konkurence pastāv jau sen, un nozare visu laiku strauji paplašinās un attīstās. Sējumu platības palielinās, kopraža arī, ienāk modernas tehnoloģijas, attīstās pārstrāde un loģistika, pakalpojumu un apgādes sektors. It kā kopumā viss labi. Vismaz līdz šim.

Tad sākās pārmaiņas. Jau 2021. gada otrajā pusē (tad vēl it kā kovida ierobežojumu dēļ) strauji sāka celties resursu izmaksas, un radās pat deficīts. Augsto gāzes cenu dēļ pasaulē tika apturētas daudzas minerālmēslu ražotnes, un minerālmēsli kļuva par dārgu deficīta preci. Degvielas cenas pieauga dubultā, darbaspēka trūkums un inflācija spieda celt atalgojumu. Īsumā, kā mēs visi jutām un redzējām, viss kļuva dārgāks. Arī saražotā produkcija.

Tā tas viss sagājās, ka lauksaimniecībā 2022. gada ražai, īpaši ziemājiem, kurus sēja jau no 2021. gada augusta un izejvielas pirka vēl iepriekš, izmaksas bija vēl par vecajām, labajām cenām. Līdzīgi arī ar lopbarības sagatavošanas izmaksām: 2022. gada lopkopībai barības izmaksas pārsvarā bija no iepriekšējā gada. Pagājušā gada februāra notikumi ļoti strauji izmainīja situāciju izejvielu un produkcijas tirgos. Kā mēs labi atceramies, resursi un preces palika vairākas reizes dārgākas. Tirgos valdīja panika un nenoteiktība, prognozes rādīja, ka būs tikai vēl ļaunāk. Rezultātā graudu, piena u.c. produkcijas iepirkuma cenas strauji kāpa un sasniedza iepriekš nepieredzētas virsotnes. Arī ražas 2022. gadā pārsvarā nebija sliktas un situācijā, kad ražas pašizmaksa saglabājās zema, bet produkciju varēja pārdod pat vairāk nekā dubultoti, lauksaimniekiem lielākoties šis bija ļoti veiksmīgs ražas gads.

Tā kā ražas gads noslēdzas ar ražas novākšanu augustā un jaunais ražas gads arī sākas ar ziemāju sēju augustā, tad izdevumi ieguldījumiem pārsvarā ir šī perioda līmenī. Tātad 2022. gada vasarā izejvielas bija līdz šim augstākajā punktā, un tajā tika pirktas izejvielas 2023. gada ražai. Piemēram, minerālmēsli, kuri pārsvarā ir lielākā izmaksu pozīcija, cenā pieauga pat 4 – 5 reizes. Piemēram no vidēji 200 - 300 līdz 1200 eur/t. Līdzīgi arī sēklas un pesticīdi. Degviela, algas, pakalpojumi – viss strauji palika dārgāks. Kopumā viena hektāra apsaimniekošanas izmaksas palielinājās ievērojami, bet līdz ražai vēl jāsagādā visi materiāli pavasara ieguldījumiem.

Tajā laikā, kad bija jāpieņem lēmumi par sējas darbiem un sagādi, produkcijas (graudi, piens) iepirkuma cenas bija virsotnē. Varēja pieņemt, ka tādas tās varētu palikt, jo nekas tobrīd neliecināja, ka tuvākajā laikā kaut kas varētu mainīties, - realizējot saražoto ar tādām cenām, varētu pietiekami pelnīt. Tā arī notika, neskatoties uz dārdzību un deficītu, lauki tika apsēti par pilnu programmu, lopkopji paplašināja ganāmpulkus, peļņa tika investēta jaunās iekārtās, turpināja saasināties konkurence zemes tirgū u.t.t.

Jau agrā rudenī sākās “negaidīta” cenu lejupslīde. Graudu cenas nokritās par apmēram 20 – 30%, kaut gan bija joprojām augstas. Psiholoģiski daudzi zemnieki, kuri vēl nebija pārdevuši produkciju, gaidīja, kad tās atkal pakāpsies. Arī minerālmēslu cenas sāka pazemināties attiecībā pret augstāko punktu. Tas pamudināja zemniekus veikt sagādi pavasara sējai un papildmēslojumam. Līdz gada beigām cenas lēnām turpināja slīdēt uz leju, bet kopējais noskaņojums bija tāds, ka cenas atkal sāks kāpt.

Tuvojoties pavasarim, visas resursu cenas turpināja samazināties – gan degviela, gan gāze, gan elektrība, gan iepirkuma cenas. Graudaudzētājiem tas neko neuzlaboja, jo ieguldījumi bija veikti jau rudenī par maksimālam cenām un izejvielas jau bija iepirktas iepriekš. Graudu cenas nokritās jau līdz pirmskara līmenim un zemāk. Tie kuri nebija pārdevuši veco ražu, vēl sēdēja uz tās un gaidīja, kad cenas beidzot atkal kāps. Citi gaida vēl šodien, audzē parādus, bet cenas tikai krīt, pašizmaksa nekrīt. Vēl arī parādu apkalpošanas izmaksas, kuras iepriekš bija nebūtiskas, tagad būtiski palielinās un sastāda ievērojamu daļu no izmaksām.

Papildus turbulencei tirgos šis gads ir iesācies ar jauno Kopējās Lauksaimniecības Politikas (KLP) periodu ar virkni jaunu, komplicētu un zaļu prasību ievērošanu. It kā kopējā atbalsta summa ir iedota lielāka, bet to saņemt vairs nav tik vienkārši. Respektīvi, ievērojamai daļai lauksaimnieku atbalsta maksājumi samazināsies, jo to saņemšanas nosacījumus nespēs izpildīt vai arī to izpildīšanai būs jāveic papildus ieguldījumi.

Situāciju varētu glābt arī lielas ražas. Rapša ziedēšanas laikā ir iznācis pavērot sējumu kvalitāti daļā Zemgales, Kurzemes un Latgales. Novērots, ka izteikti labu ziemāju lauku šogad ir maz. Pārsvarā sējumi ir ar mazākiem vai lielākiem robiem, pietiek arī izteikti sliktā stāvoklī esošu lauku. Aprīlī lietus bija mazāk par pusi no normas, un līdz šim maijā pārsvarā ir nolijis līdz 10 mm. Nekādus īpašus nokrišņus tuvākajā laikā nesola arī uz priekšu. Jau tagad ir skaidrs, ka rekordražas šogad nebūs, kādam būs labāk, kādam sliktāk, citam pavisam slikti.

Ja šodien, divus mēnešus līdz ražas novākšanai, aprēķinām izmaksas, kuras ir jau ieguldītas šī gada ražai, pieliekam klāt to, kas vēl ir jāiegulda, un izdalām ar vidējo ražu, iegūstam pašizmaksu, kura ir augstāka par šodienas graudu iepirkuma cenām.

Tas nozīmē to, ka, ja graudu iepirkuma cenas būtiski nepieaugs līdz gada beigām, graudaudzētājiem būs jācieš zaudējumi. Cik nopietna būs kopējā situācija nozarē, to jau drīz varēs vērtēt, bet šobrīd lauksaimnieki turpina strādāt un veikt ieguldījumus kārtējai ražai.

Kāda būs valdības un sabiedrības attieksme pret kārtējām zemnieku nedienām? Droši vien tāda pati kā līdz šim – “jāmācās rēķināt, jāveido rezerves, jāapdrošinās”, paši pie visa esat vainīgi. Bet rezultātā, visticamāk, Latvijas lauksaimniekiem būs jāatvadās no sava vērtīgākā resursa – zemes. Kā īpašumā tā nonāks, ja vietējie būs tā novājināti, ka nespēs vairs savā starpā konkurēt? Vispirms jau bankas var paņemt savas ķīlas un izmantot tās pēc saviem ieskatiem, tad nezināmi ārzemju fondi, kuri to vien gaida kā tikt klāt mūsu zemes resursiem. Varbūt pat pastāv kāds plāns, kā mūsu zemi nodot mistiskām korporācijām, kuras varēs īstenot savus zaļos mērķus it kā klimata pārmaiņu mazināšanai un pārtikas kontrolēšanai? Cerams, ka ne un ražas būs labas un cenas būs adekvātas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...