Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Elita Veidemane NRA avīzē savā rakstā uzdod retorisku jautājumu “Vai gaišākas nākotnes vārdā jānojauc Edgara Kauliņa piemineklis?”[1]. Gan es, gan Elita esam dzimuši, auguši un mācījušies LPSR skolā, kur mums latviešu skolotāji mācīja, ka komunisti mūsu tautu ved pretī “gaišajai nākotnei”! Pieminekļa celšanu komunistiskās partijas nomenklatūras darbiniekiem un kolaboracionistiem, kuri savu dzīvi ir veltījuši cīņai par komunistu “gaišo nākotni”, nav šodienas stāsts par “gaišo nākotni”, bet gan par mūsu latviešu pārlieku lielo toleranci attiecībā uz mūsu kolaborāciju krievu un vācu okupācijai. Joprojām mūsu sabiedrībā ir liels skaits cilvēki, kuri atbalsta šo kolaborāciiju un izvairās apspriest šo sarežģīto tēmu. Vēsture nav par pagātni, bet gan par nākotni – “kas pagātni pētī, tas nākotni svētī”. 

Ne jau tāpat vien mūsu likumdevējs ir izdevis pat trīs likumus, kuri nosoda sadarbošanos ar okupācijas varu, tās atbalstīšanu un okupācijas varas slavināšanu - “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, “Latvijas krimināllikumu” un “Nacionālās drošības likumu”.

Diemžēl Aizsardzības ministrija nav pietiekami publiski skaidrojusi, cik praktiski neiespējama ir ne tikai “visaptverošā aizsardzība”, bet jebkāda veida pretestība apstākļos, kad liela tautas daļa ne tikai attaisno kolaborāciju, bet pat ievērojamākiem kolaborantiem ceļ un uztura pieminekļus. Edgara Kauliņa piemineklis nav vienīgais tāds, kurš slavina ievērojamus komunistiskās partijas aktīvistus. Tiesa, E.Kauliņa piemineklis pārsteidz ar to, ka tika uzcelts 32 gadus pēc neatkarības atjaunošanas. Laikā, kad sākās PSRS okupācijas režīma un “krievu pasaules” slavinošo pieminekļu demontāža.

Grūti saprast pārmetumus Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrībai, ka tā nav pētījusi pārliecināta komunista Edgara Kauliņa biogrāfiju, kuru viņš pats ir diezgan izsmeļoši aprakstījis savā biogrāfiskajā grāmatā “Kad migla krīt”. Biedrība tikai vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka Lielvārdē ir uzcelts piemineklis cilvēkam, kurš cīnījās pret Latvijas, Ukrainas un Polijas valstu pastāvēšanu. Kurš bija komunistiskās partijas Lielvārdes partorgs laikā, kad Latvijā plosījās Staļina represijas.

Vēstures pētnieki grāmatā “No NKVD līdz KGB” norāda, ka laikā no 1944.gada 12.oktobra līdz 1949.gada 20.janvārim Lielvārdes pagastā tika arestēti vismaz 69 cilvēki. Mēs nezinām cik stipri šajā visā bija iesaistīts Lielvārdes komunistiskās partijas partorgs “Kauliņtēvs”, bet ir zināms fakts, ka visi zemnieki, kuri Lielvārdē netika arestēti, līdz 1949.gada 25.martam bija “brīvprātīgi” atteikušies no saviem īpašumiem un iestājušies kolhozā. Savā grāmatā E.Kauliņš nenoliedz, ka tas ir bijis galvenokārt viņa nopelns. Tiesa, kā viņš to panācis, vēsture klusē, bet mēs varam to nojaust.

Tomēr tas, kāda ir kolaboranta Edgara Kauliņa iesaiste represijās pret Lielvārdes pagasta iedzīvotājiem un cik labs vai slikts viņš ir bijis, lai paliek vēsturniekiem. Biedrību absolūti neinteresē tas, cik viņš ļoti mīlējis bērnus, suņus vai cik labs bijis saimnieks un vadītājs. Mēs Edgaru Kauliņu netiesājam, bet gan norādam uz to, ka viņam uzceltais piemineklis ir pretrunā ar vērtībām, kuras iekļautas mūsu likumos. Šādi mums tuvākajos gados var tikt Rīgas centrā tikt uzcelts piemineklis Alfrēdam Rubikam vai Ventspilī Aivaram Lembergam. Abi šie personāži ir stipri līdzīgi E.Kauliņam, jo ir labi saimnieki, bijuši komunistiskās partijas funkcionāri un ir cilvēku grupa, kas viņus dievina.

Kas attiecas uz mītu, ka, pateicoties Kauliņtēvam, no Lielvārdes neviens netika izsūtīts, tad tam nav neviena vēsturiska fakta, kas to varētu apstiprināt. Vēl vairāk, vēsturniece Inese Dreimane, kura ir pētījusi šo periodu, apgalvo, ka neviens vietējais partorgs vai kolhoza priekšsēdētājs nevarēja iejaukties šajos sarakstos, jo izsūtīšanu organizēja Valsts drošības ministrija, t.i. čeka un vietējie par to tika informēti tikai pusotru diennakti pirms deportācijām, turklāt arī ne jau par tās mērķiem un sarakstiem. Panākt kādas izmaiņas tīri laika trūkuma dēļ pat teorētiski bija neiespējami.

Pēc Ogres mēra Egila Helmaņa apgalvojuma “Radziņa biedrības vēršanās pret pieminekli ietilpst tajā kņadā, kas ir organizēta pret mani.” Īsti nepaliek skaidrs, kāpēc godājamais Ogres pilsētas mērs to uztver tik personīgi, jo Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība savā vēstulē VARAM ministram ne ar vienu vārdu nav pieminējusi Helmani. Tāpēc vēlreiz Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība uzsver, ka tā iestājas pret padomju okupācijas notikumu un ar to saistītu personu slavināšanu, kura nākotnē novedīs pie tā, ka mēs, latvieši, nevēlēsimies pretoties ārvalstu agresijai, bet gan izvēlēsimies ar to sadarboties. 

Ģenerāla Pētera Radziņa biedrība, lai nerastos pārpratumi, šādi savā vēstulē VARAM formulēja savu attieksmi pret tikko uzcelto pieminekli latviešu kolaborantam E.Kauliņam: “Ogres novada dome, ceļot pieminekli cilvēkam, kurš ir apzināti un labprātīgi sadarbojies ar noziedzīgu organizāciju (Komunistisko partiju), ir bijis tās biedrs un funkcionārs, sadarbojies ar nelikumīgām (okupācijas) pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām un par šo kalpošanu saņēmis augstākos apbalvojumus, sniedz ziņu Latvijas iedzīvotājiem, ka augstāk minētie likumi un to uzliktie pienākumi nav jāpilda, jo gan likumi, gan pieminekļi tiek būvēti uz mūsu sabiedrības vērtībām. Šajā gadījumā šīs vērtības un likumi acīmredzami savā starpā konfliktē. Nevar tā būt, ka tiek celti pieminekļi personām par darbībām, kuras mēs ar likuma spēku nosodām.”

Tam nav nekāda sakara near Helmaņa kunga personību, ne ar kņadu ap viņu un to, kurā pusē viņš ir un kurā nav, bet gan par mūsu valsts likumiem un valsts pastāvēšanas vērtībām!

P.S. VARAM saskaņā ar Iesniegumu likuma 4.panta otro daļu ir pārsūtījusi biedrības iesniegumu izskatīšanai Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, kas ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

* Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības valdes priekšsēdētājs

Padomju varas Lielvārdes pagasta arestēto personu saraksti[2]

1. Bērziņš Pēteris 1889, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 24.12.44. Aizsargs. 39382

2. Alksnis Mirdza 1900, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 17.01.49. Bandītu atbalstītāja Ogres pag. P-10985

3. Arājs Valfrīds 1914, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 25.07.45. Kuldīgā savervēts par "SS Jagdverbandostaģentu. 39807

4. Aveniņš Jānis 1919, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 19.02.45. Dienēja vācu policijā Lielvārdes pag. 35079

5. Averka Jānis 1897, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 17.03.45. Aizsargs, šucmanis. 37279

6. Baumanis Jānis 1913, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 11.04.47. Dienēja pašaizsardzībā, padomju pilsoņu arestu dalībnieks. 875

7. Bērziņš Pēteris 1889, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 24.12.44. Aizsargs. 39382

8. Cekuls Kārlis 1904, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 28.01.45. Aizsargs, aktīvs vāciešu atbalstītājs. 31203

9. Celmiņš Hugo 1907, Rīgas apr. Mālpils pag. 28.01.45. Aizsargs, apsargāja padomju karagūstekņu nometni, patrulēja uz šosejas Lielvārdes pag. 39896

10.  Danovskis Gvido-Alfreds 1911, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 31.10.44. 1941. g. janvārī Rīgas apr. Jumpravas pag. nodibināja pretpadomju grupu, pašaizsardzībnieks, dienēja grupā, aizsargs, Kureļa grupas dalībnieks. 16737

11.  Danovskis Lilija 1915, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 23.10.48. Bandītu atbalstītāja Ogres pag. P-10985

12.  Dreimanis Andrejs 1901, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 20.12.44. Aizsargs, dienēja ģenerāļa Kureļa diversiju orgānos. 36489

13.  Elksnis Jānis 1867, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 18.01.45. Aizsargs no 1920. g. P-10352

14.  Eniņš Mārtiņš 1887, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 16.08.46. Policists vācu okupācijas laikā. 5527

15.  Griķītis Jānis 1895, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 09.01.45. Aizsargs. 39382

16.  Gūtmanis Jānis 1896, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 12.10.44 Aizsargs, apsargāja dažādus objektus. 11835

17.  Irbe Andrejs 1892, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 16.08.49. Šucmanis, aizsargs. 3184

18.  Janavs Kārlis 1890, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.10.44. Aizsargs, vāciešu atbalstītājs. 43255

19.  Johanštals Leons-Nikolajs 1924, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 13.10.45. Dienēja vācu armijas policijā, pretpadomju organizācijas "SS Jagdverband" dalībnieks. 42536

20.  Kaufmanis Jānis 1909, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 18.04.50. Dienēja dzelzceļa policijā, vēlāk Limbažu pilsētas policijā. 3820 Kaufmanis Jūlis 1907, Jelgavas apr. Kalnciema pag.

21.  Kaufmans Zelma 1907, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 19.11.44.; 28.07.45. 1944. g. augustā izdeva Ogrē komunista B. sievu un papīrfabrikas strādnieces A. D. un A.-G.-Z. D.; 1941. g. izdeva Ogres gestapo priekšniekam Pārupam viņai zināmos padomju aktīvistus. Visu vācu okupācijas laiku ziņoja gestapo par Ogres papīrfabrikas strādniekiem. Aizliedza nelatviešu tautības strādniekiem sarunāties krievu valodā. P-1767; 15862

22.  Kārkliņš Valdis 1929, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.07.46. Pretpadomju organizācijas "Jaunie latviešu patrioti" loceklis. P-5039

23.  Klaviņš Jānis 1881, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 15.02.45. Piedalījās 1934. g. 15. maija apvērsumā, kara beigās izveda telefona stacijas no Rīgas uz Vāciju. P-2407

24.  Klaviņš Jānis 1900, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 19.07.45. Šucmanis. 5827

25.  Krastiņš Indriķis 1901, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 29.11.44. Aizsargs, pagasta vecākā palīgs. 11972

26.  Krasts-Čablis Jānis 1902, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 29.09.40. Aizsargs, vecākais policists, sadarbojās ar politisko policiju. 7785

27.  Krauklis Kārlis 1894, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 13.02.45. Aizsargs, ģenerāļa Kureļa diversantu un teroristu grupas dalībnieks. 16737; 41190

28.  Krauze Mārtiņš 1884, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Latviešu biedrības loceklis, kulaks. P-5689

29.  Krūze Jānis-Arvīds 1923, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 08.05.41. 1941. g. 4. un 5. maijā Lielvārdes pag. izplatīja pretpadomju satura skrejlapas. P-10703

30.  Labrovs Ivans 1907, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.09.40. 1934. g. Tukumā izdeva politiskajai policijai LKP biedrus M. un F. K. 7373; 25702

31.  Lācis Andrejs 1897, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 06.11.44. Aizsargs. 39382

32.  Liders Alfrēds 1901, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 28.11.44. Aizsargs. 39382

33.  Liepa Kārlis 1905, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.10.44. Pašaizsardzībnieks, aizsargs 15

34.  Līcis Pauls 1892, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Aizsargs, kontrrevolucionārā darbība. P-5205

35.  Marga Arnolds-Voldemārs 1914, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.11.44. "SS Jagdverband" dalībnieks. 16737

36.  Martinsons Kārlis 1886, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Zemnieku savienības biedrs, politiskās policijas aģents. P-7094

37.  Mežiņš Kārlis 1917, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 21.02.45. Apsargāja padomju karagūstekņu nometni. 31691

38.  Mieriņš Aina 1928, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 24.10.50. Bandītu atbalstītāja Smiltenes pag. 38389

39.  Migla Jānis 1887, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.01.45. Šucmanis. P-10287

40.  Niedre Roberts 1899, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 05.01.51. Uzturēja sakarus ar bandītu grupas dalībniekiem Kurzemē. 40375

41.  Ozoliņš Jānis 1906, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 09.01.45. Bija aizsargu organizācijā. 39382

42.  Ozols Ernests 1882, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 05.01.46. Abrenes pilsētas galva, aktīvs vāciešu atbalstītājs. 285

43.  Ozols Pēteris 1885, Rīgas apr. Lielvārdes pag. Paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu 16.03.46. 1944.-1946. g. palīdzēja apsūdzētajam Blaumanim piesavināties valsts naudu 1658 rbļ. apmērā. 38551

44.  Ozols Valdis 1904, Rīgas apr. Rembates pag. 31.06.45. Bijušais aizsargs, okupācijas perioda aizsargs, lauksaimniecības biedrības vadītājs Lielvārdes pag. 14756

45.  Palejs Jānis 1902, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 17.10.44. Aizsargs, piedalījās padomju partizānu tvarstīšanā. 3938

46.  Pētersons Eduards 1922, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 21.04.52. Dienēja vācu armijā, nacionālistiskas organizācijas dalībnieks. 19213

47.  Pitka Otīlija 1905, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.04.52. Slēpa nelegālistu. 192

48.  Plancis Voldemārs 1914, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 12.10.44. Aizsargs, vācu izlūkdienesta aģents. 15052

49.  Priediens Zenta 1919, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 13.10.48. Bandītu atbalstītāja Ogres pag. P-10985

50.  Pūriņš Andrejs 1898, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.11.44.; 24.05.46. Pašaizsardzībnieks, vācu izlūkdienesta diversiju grupas loceklis. 15052

51.  Rieksts Jānis 1907, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.09.45. Bijušais aizsargs, pašaizsardzībnieks, savā saimniecībā ekspluatēja cilvēkus. 17861

52.  Roze Jēkabs 1892, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 08.10.49. Aizsargs, pašaizsardzībnieks. 3478

53.  Saulīte Jānis-Voldemārs 1902, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Organizācijas "Pērkonkrusts" dalībnieks, aizsargu vada komandieris, veica pretpadomju aģitāciju. P-5383

54.  Saulītis Jānis 1901, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.09.45. Pašaizsardzībnieks, aizsargs, pagasta vecākā vietnieks. 17131

55.  Saulītis Voldemārs 1921,Rīgas apr. Lielvārdes pag. 04.05.45. Dienēja latviešu SS leģionā. P-10498

56.  Simsons Pēteris 1897, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 16.01.45. Bija aizsargu organizācijā. 39382

57.  Starģis Jānis 1886, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 14.06.41. Aizsargs, Lielvārdes pag. aizsargu nodaļas priekšnieks, uzturēja sakarus ar politpārvaldi. 44783

58.  Stārķis Gunārs 1922, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 22.09.45. Izteica pretpadomju uzskatus. 19805

59.  Stārķis Jānis 1886, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 13.06.41. Aizsargs no 1928. g., Zemnieku savienības partijas nodaļas vadītājs Lielvārdē, Lielvārdes pag. vecākais, kulaks 58 ha zemes īpašnieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, nelegālas aizsargu sanāksmes dalībnieks 1941. g. 27. martā Lielvārdes pag. Vāveru mājās. P-548

60.  Sudrabs Jānis 1900, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 05.04.51. 1949. g. ziemā slēpa savās mājās Lēdmanes ciema Rudzīšos nelegālistu Jāni Lideri, organizēja bandītiem tikšanos ar viņu piederīgajiem. 6509

61.  Svāre Haris 1923, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 27.05.45. Dienēja vācu armijas SS pulkā, diversantu un teroristu grupas "Meža kaķi" loceklis Kuldīgas apr. 42818

62.  Tilaks Mirdza 1923, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 20.01.49. Bandītu atbalstītāja Ogres pag. P-10985

63.  Virsis, arī Kalniņš Jūlis 1911, Jelgava. 28.02.47. Aizsargs, palīgpolicijas priekšnieks Lielvārdes pag. 856

64.  Zariņš Alfrēds 1915, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 31.05.46. Bandīts, 1946. g. maijā sastādīja pretpadomju satura skrejlapas tekstu. 38525

65.  Zariņš Juris 1892, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 17.01.45. Aizsargs, piedalījās soda operācijās. 11957

66.  Zariņš Rihards-Jānis 1902,Rīgas apr. Lielvārdes pag. 29.05.41. Pretpadomju organizācijas "Latviešu tautas apvienība" biedrs no 1940. g. decembra, veica pretpadomju aģitāciju. P-3198

67.  Zīlēns Jānis 1917, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 18.10.44. Dienēja grupā Rīgas apr. un 316. policijas bataljonā, vācu izlūkdienesta aģents diversants. 40986

68.  Zvērs Voldemārs 1909, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 06.04.49. Pašaizsardzībnieks, 1947.-1948. g. strādāja par pārmijnieku Lielvārdes stacijā, veica pretpadomju aģitāciju. 5640

69.  Rozīts Kārlis 1886, Rīgas apr. Lielvārdes pag. 10.03.20.; 11.03.21. Spekulēja ar kronām; vienu mēnesi 1915. g. Rīgā bija apakšpulkveža Kronhelma vadītā pretizlūkošanas dienesta aģents. Turēts aizdomās par spiegošanu vācu labā Petrogradā.P-47

[1] https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/418532-vai-gaisakas-nakotnes-varda-janojauc-edgara-kaulina-piemineklis

[2] No NKVD līdz KGB. 1999.g.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...