Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida
Gatis Eglītis29.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida. Premjere diemžēl turpina sava priekšgājēja Krišjāņa tukšo, virspusējo un brīžiem haotisko vadības stilu, kur mērķis ir tikai viens: pēc iespējas noturēties varas pozīcijās (laikam bailes nokļūt opozīcijā), bet valsts attīstības lēmumi vai ierēdniecības efektīva vadīšana – kaut kad pēc tam. Hroniska nespēja noformulēt kaut vai dažus skaidrus, saprotamus uzdevumus sev kā valdošajai partijai un koalīcijai un, galvenais, IZDARĪT. Premjeres “vīzija” valdības darbam bija tikpat nesakarīga kā bēdīgi slavenā Minhenes drošības foruma atbilde.
“Baltijas Tīģera” scenārijs arī paģēr Rīgas kļūšanu par Baltijas metropoli, kas pievelk investīcijas un iedzīvotājus, bet realitātē (vēl?) neredzu V.Ķirsi un Co. kā saimnieciski un ambiciozi domājošus līderus, kas spēs pacelt Rīgu jaunā “metropoles” kvalitātē. Ja jau pat četru gadu laikā nespēj saremontēt galvenās Rīgas ielas (apstākļos, kad premjers un finanšu ministrs ir no paša partijas), tad ko tur sapņot par modernu dzīvojamo fondu vai miljardu investīcijām ostā un industriālajās zonās. Rīgā viss nav slikti, bet pārsvarā notiek par spīti Rīgas vadībai, ne pateicoties tai. Tikmēr Viļņa turpina skriet ātrāk un nākotnē pretendēs uz Baltijas metropoles statusu.
Arī prezidentam, kurš labprātāk apmeklēs visas pirmizrādes, būtu valstiski vērtīgāk “pasmērēt rokas” un reāli izprast un kopā ar valdību salabot ilgstošās valsts problēmas: piemēram, kādēļ Latvijā būvniecības procesi nejēdzīgi ilgi, kā tas sanācis, ka liela daļa Latvijas uzņēmumu AML pārspīlējumu dēļ izmanto Lietuvas finanšu sistēmu utt. Iespējams, „Jaunajai vienotībai” nekad vairs nebūs tādas varas koncentrācijas, kāda ir tagad: jāmāk to efektīvi izmantot!
Latvijas Bankas prezidents runāja skaisti un gudri, bet ne ar vārdu nepieminēja banku sektoru, kuru viņš tagad uzrauga. Nedzirdēju, kāds ir viņa plāns, lai Latvijā būtu naskāka un lētāka kreditēšana, lai cilvēki ar darbu varētu tikt pie mājokļu kredīta arī ārpus Rīgas, lai mūsu eksportētājiem investīciju projektos nebūtu jāmaksā pat 2 reizes augstākas aizdevumu procentu likmes, lai „Indexo” pēc 1,5 gada gaidīšanas sāktu izrādīt konkurenci lielo banku kartelim?
Kreisās politikas karognesēju “Progresīvie” līderis klātesošajiem (naudīgajiem) drosmīgi paziņoja, ka visiem būs jāmaksā lielāki nodokļi, kas izraisīja vieglu izbrīnu blakus sēdošajam koalīcijas partnerim ekonomikas ministram (ZZS). Man izskatās, ka fiskālā konsolidācija ir neizbēgama (pirmie mēneši nodokļiem uz leju): būs interesanti, par ko spēs vai nespēs vienoties 1,5 gadu strādājusī koalīcijas nodokļu darba grupa. Baidos, ka LDDK un LTRK tur būs maz labu ziņu: piem darbaspēka nodokļu mazināšana, atteikšanās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma, slimību lapu apmaksa utt.
Ekonomikas ministrs vienīgais pieminēja politisko atbildību - tātad arī ministriem un politiķiem ir kaut kas savos jautājumos jāzina, jāsaprot, jāvada ierēdņu darbs un jāuzņemas atbildība par lēmumiem, nevis automātiski stagnācijā un birokrātijā jāvaino ierēdņus. Piekrītu ar savu ministra pieredzi. Klasiskam ierēdnim neko daudz nevajag: aldziņa, stabils darbs, papīri kārtībā (bail no Valsts kontroles), pārdzīvot kārtējo ministru vai priekšnieku. Izcilība, radošums, iniciatīva, darba efektivitāte netiek apbalvota, tieši otrādi: var sanākt nepatikšanas. Tad nu atnes ministram desmit iemeslus, kādēļ nevar vai nevajag darīt, tā vietā lai atrastu 1-2 rīcības risinājumus. Ja nebūs politiskā “draiva”, nekas no vietas nekustēs.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.