Iesaki rakstu: 
AS Eco Baltia finanšu pārskatā par 2022. gadu redzams, ka uzņēmumam ir 120 miljoni eiro[i]. lielas saistības, tas ir, četras reizes vairāk, nekā 2020. gadā, kad tās bija 27 miljoni eiro[ii]. 2023. gada pirmajā ceturksnī saistības palielinājušās vēl par 8 miljoniem eiro, un uz 2023. gada 31. martu tās veidoja 128 miljonus eiro. Aptuveni puse kredīta līdzekļu - 64 miljoni eiro – ir aizņemta no finanšu institūcijām[iii] ar Euribor 3 mēnešu mainīgu likmi plus pievienoto likmi aptuveni 3%[iv].
Ir sarežģīti veikt precīzas aplēses, cik liela naudas plūsma uzņēmumam ir nepieciešama, lai apkalpotu šādu parādu nastu, tomēr mēģināsim veikt nelielus aprēķinus. Procentu maksājumos 2022. gadā, kad Euribor likme vēl bija būtiski zemāka, nekā tā ir šī gada vidū, uzņēmums bija iztērējis 2,8 miljonus eiro[v]. Uzņēmuma vadība atzīst, ka “procentu likmju pieaugums par 1 procentpunktu radītu papildu procentu izdevumus par aptuveni 763 tūkstoši eiro”[vi].
Pirms gada, 2022. gada augustā 3 mēnešu Euribor likme bija 0%, pašlaik tā ir 3,8%, tātad, ja Euribor likme saglabājas pašreizējā līmenī, aizņemtā kapitāla izmaksu pieaugums būtu vismaz 2,9 miljoni eiro gadā. Līdz ar to izdevumi, kas koncernam gada laikā ir jāmaksā kredītiestādēm par aizņemtā kapitāla procentiem, veido aptuveni 6 miljonus eiro.
Banku kredītiem ir raksturīgi amortizācijas maksājumi, proti, katru mēnesi aizņēmējam ir jāmaksā ne tikai procenti, bet arī daļa no pamatsummas. Vidējais amortizācijas laiks Eco Baltia kredītiem ir pieci gadi[vii], tādēļ varam aplēst, ka katru gadu uzņēmumam ir jāatmaksā ne tikai 6 miljoni eiro procentu maksājumos, bet arī vismaz 12 miljonu eiro pamatsumma.
Otra puse saistību uzņēmumam ir pret nenodrošinātajiem kreditoriem - preču un pakalpojumu piegādātājiem, telpu izīrētājiem, obligacionāriem un tamlīdzīgi. Pēdējā gada laikā kapitāla cenai būtiski pieaugot, arī nenodrošinātie kreditori noteikti vēlētos saņemt samaksu par kapitālu vismaz Euribor likmes apmērā, tādēļ varētu lēst, ka šo parādu apkalpošanai uzņēmumam gada laikā būtu nepieciešama naudas plūsma aptuveni 2,4 miljoni eiro. Saskaņā ar šīm aplēsēm kopējā naudas plūsma, kas 2023. gada laikā AS Eco Baltia būtu jālieto 128 miljonu eiro saistību apkalpošanai, veido aptuveni 20 miljonus eiro, kas ir krietni vairāk par 8,4 miljoniem eiro, ko uzņēmums nopelnīja 2022. gadā[viii], un intuitīvi liekas, ka uzņēmums jau pašlaik nav spējīgs pilnvērtīgi apkalpot savas saistības.
Kā varēja izveidoties šāda situācija? Kopš 2021. gada AS Eco Baltia ir veikusi ļoti agresīvus uzņēmumu pārņemšanas darījumus - 2021. gada augustā grupa iegādājās UAB Eco Service ar tās meitas sabiedrībām, 2022. gadā AS Eco Baltia iegādājās Čehijas vadošā šķiedru ražotāja TESIL Fibres 100% akciju[ix], - abi iegādes darījumi tika veikti bez kapitāla piesaistes, tikai ar aizņemtas naudas palīdzību. Eco Service tika iegādāta par 25,4 miljoniem eiro, TESIL Fibres par 8,3 miljoniem[x], bet abiem uzņēmumiem bija būtiskas kredītsaistības, kuras pēc iegādes konsolidējās Eco Baltia bilancē[xi]. Tā izskaidrojams, ka līdz 2020. gadam Eco Baltia kreditori bija aptuveni 27 miljoni eiro, 2021. gadā šis skaitlis bija jau 84,6 miljoni eiro, bet 2022. gadā – 120 miljoni eiro.
Jāatzīst, ka abi uzņēmumu iegādes darījumi liekas pamatoti no grupas attīstības viedokļa, īpaši jau situācijā, kad kredītus varēja iegūt ļoti lēti. Ja Lietuvā strādājošo atkritumu loģistikas uzņēmuma Eco Service darbību AS Eco Baltia vadība spētu apvienot ar Latvijas uzņēmumu Eco Baltia vide, šāda konsolidācija gandrīz nenovēršami palielinātu kopīgo rentabilitāti. Spriežot pēc informācijas no uzņēmumiem, pagaidām nekāds reāls konsolidācijas process nav sācies, uzņēmumi darbojas atsevišķi un nereti pat konkurē savā starpā, piemēram, pārdodot otrreizējās izejvielas.
Tāpat saimnieciski pamatots lēmums liekas Čehijas PET šķiedru ražotāja TESIL Fibres iegāde, jo šis uzņēmums kā ražošanas izejvielas izmanto PET Baltia gala produkciju. Grūti spriest par konsolidācijas veiksmi šajā gadījumā, katrā ziņā tā pagaidām nav redzama ne peļņas, ne rentabilitātes rādītājos. 2022. gadā kopējais grupas apgrozījums bija 210 miljoni EUR, tas ir, gandrīz divas reizes lielāks kā 2021. gadā, kad tas bija 120 miljoni EUR, tomēr grupas peļņa šajā laikā ir nevis dubultojusies, bet samazinājusies, ja 2021. gadā tā bija 9,3 miljoni eiro, tad 2022. gadā – 8,4 miljoni eiro[xii]
Uzņēmuma finanšu situāciju sarežģī ne tikai strauji pieaugošā kapitāla cena, bet arī ražošanas izmaksu pieaugums. Realizācijai 2022. gadā pieaugot 1,75 reizes, salīdzinot ar 2021. gadu, atsevišķas ražošanas izmaksas pieauga daudz straujāk, piemēram, izejvielu izmaksas ir dubultojušās, enerģijas izmaksas pieaugušas 2,25 reizes un transporta izmaksas 2,4 reizes[xiii] . Tādējādi pat tikai noturēt uzņēmuma rentabilitātes rādītājus ir sarežģīts uzdevums, kas uzņēmuma vadībai nav bijis pa spēkam: ja 2021. gadā rentabilitāte bija 7,5%, tad 2022. gadā tā bija jau vairs tikai 3,8%.
Tomēr straujais peļņas pieaugums 2021. gadā un apgrozījuma pieaugumi 2021. un 2022. gados uzņēmuma vadībai bija radījuši acīmredzamu eiforiju. Šeit jāatzīmē, ka būtiski ir pieaugušas uzņēmuma administrācijas izmaksas – 2021. gadā tās bija 8,8 miljoni, bet 2022. gadā jau 15,2 miljoni eiro[xiv]. Arī uzņēmuma augstākā vadība (valde un padome) sev ir ievērojami palielinājusi algas. 2021. gadā šīs izmaksas bija 1,6 miljoni eiro, bet 2022. gadā tās ir vairāk nekā dubultotas – augstākās uzņēmuma vadības atalgojums ir vairāk nekā 3,5 miljoni eiro[xv]. Salīdzinājumam – par lielu algu daudz kritizētā Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums 2022. gadā bija četras reizes mazāks - “tikai 853 460 eiro”[xvi]
Kaut arī tuvojošos kredīta likmju pieaugumu diezgan skaidri varēja prognozēt jau 2022. gada vidū, uzņēmuma vadība un akcionāri tomēr izlēma izmaksāt faktiski visu iepriekšējā gada peļņu – 8 miljonus eiro – dividendēs[xvii]. Šajā sakarā diez vai par sakritību var uzskatīt to, ka, sākot ar 2022. gada vidus, gatavotā un 2023. gada sākumā veiktā AS Eco Baltia obligāciju emisija bija tieši par 8 miljoniem eiro[xviii].
Peļņas rādītājiem stagnējot un vienlaicīgi kapitālam aizplūstot no uzņēmuma, nepārsteidz tas, ka ir būtiski pasliktinājusies uzņēmuma likviditātes situācija. 2021. gada beigās uzņēmuma apgrozījums bija 120 miljoni un naudas līdzekļu atlikums – 11,8 miljoni eiro, kas bija līdzvērtīgi viena mēneša izmaksām. 2022. gada beigās, kad uzņēmuma apgrozījums bija 210 miljoni eiro, vadības rīcībā bija vairs tikai 8 miljonu eiro naudas līdzekļi[xix], kas bija vien divu nedēļu izmaksas; pasakot to citiem vārdiem, uzņēmuma likviditāte jau 2022. gada beigās bija kritiski zema, un jebkurš satricinājums varēja izraisīt grūti paredzamas sekas.
Neskatoties uz kritisko likviditātes situāciju, uzņēmuma vadība 2023. gada janvārī tomēr veica vēl vienu uzņēmumu iegādes darījumu, kura rezultātā tika iegādātas 100% kapitāldaļas uzņēmumos Pilsētas Eko Serviss, PES Serviss un B 124[xx], darījuma cena – 7,66 miljoni eiro[xxi]. Spriežot pēc oficiālajiem uzņēmuma paziņojumiem, 2023. gadā uzņēmuma vadība ir paredzējusi veikt vēl vairākas lielas investīcijas kopumā 11,6 miljonu eiro apmērā, kuras galvenokārt lietos PET Baltija, iegādājoties jaunu tehnoloģiju līniju par 7,88 miljoniem eiro, un polimēru iepakojuma pārstrādes sabiedrība Nordic Plast, turpinot tehnoloģisko iekārtu iegādi ražošanas jaudu palielināšanu, izdevumi, kas saistīti ar šo projektu, būs 2,78 miljoni eiro[xxii].
Jau saskaitot līdz šim uzskaitītos izdevumus, uzņēmuma vadības spēja sabalansēt bilanci raisa apbrīnu, bet 5. septembrī tika paziņoti jaunumi par kārtējo iegādes darījumu - vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs INVL Baltic Sea Growth Fund kopā ar sava portfeļa uzņēmumu, Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu Eco Baltia vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja Metal-Plast akciju. Pēc darījuma Eco Baltia piederēs 42 procenti un INVL Baltic Sea Growth Fund – 28 procenti Metal-Plast akciju[xxiii], pagaidām gan publiski nav zināma darījuma cena.
Ja pirmie divi uzņēmumu iegādes darījumi likās loģiski no biznesa attīstības viedokļa, tad abi pēdējie rada daudz vairāk jautājumu. Kā Eco Baltia vadība ir iedomājusies atrast sinerģijas ar esošo biznesu, iegādājoties ielu un ceļu uzturēšanas uzņēmumu Pilsētas Eko serviss? Kādu sinerģiju uzņēmuma vadītāji ir saskatījuši starp iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem, kas darbojas grupā, un Metal-Plast, kura specializācija ir plastmasas logu rāmju pārstrāde?
AS Eco Baltia nav paziņojusi par pašu kapitāla palielināšanas nodomiem, tādēļ jāizdara secinājums, ka visas paveiktās un iecerētās investīcijas, visi kārtējie uzņēmuma izdevumi un līdzšinējo kredītu apkalpošanas izmaksas kaut kādā fantastiskā veidā tiek finansētas no uzņēmuma naudas plūsmas un ar kreditoru līdzekļiem. Vismaz virspusēji šāda pieeja biznesa veidošanai sāk līdzināties klasiskajām piramīdu struktūrām – iegādājoties atkal jaunu uzņēmumu, ir iespējams tā finanšu rādītājus konsolidēt grupas pārskatos un tad, nākot klajā ar skaļiem paziņojumiem par koncerna apgrozījuma pieaugumu, atrast atkal jaunus kreditorus, kuri iesaistās “izaugsmes procesā”.
Uzņēmumu apkalpojošās Luminor bankas rezervēto attieksmi pret straujo ekspansiju netieši var novērot gan tajā faktā, ka šogad banka aizliedza uzņēmumam izmaksāt vienu miljonu dividendēs, gan konfliktā 2022. gada beigās, kad notika bezprecedenta gadījums visā AS Eco Baltia pastāvēšanas vēsturē. Koncerna uzņēmums PET Baltija nebija spējīgs izpildīt bankas noteiktos nosacījumus, un Luminor banka pārkvalificēja 11 miljonus vērtu ilgtermiņa aizdevumu par īstermiņa aizdevumu ar atmaksas termiņu gada laikā[xxiv]. Pašlaik ar banku ir panākts izlīgums, un šis kredīts atkal tiek uzskatīts par ilgtermiņa saistību, tomēr, ja šāda vienošanās netiktu panākta, gan PET Baltija, gan Eco Baltia būtu nonākušas tūlītējas maksātnespējas priekšā.
Šādā situācijā uzņēmuma vadības vēlme tikai pusgadu pēc iepriekšējās obligāciju emisijas veikt nākošo[xxv] liekas kā izmisuma vadīts solis, lai piesaistītu līdzekļus no nākamajiem nenodrošinātajiem kreditoriem. Tikmēr arvien vairāk pazīmju liecina, ka AS Eco Baltia dāsni atalgotā vadība neredz to, ka uzņēmums kļūst par uzņēmumu-zombiju, proti, tādu, kurš nav spējīgi organiski attīstīties, jo visa naudas plūsma tiek tērēta operatīvajai darbībai un parādu apkalpošanai[xxvi] .
Bažas par AS Eco Baltia ekonomisko situāciju krietni varētu kliedēt oficiāla finanšu pārskata publicēšana. Kaut arī saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 57. pantu[xxvii] Eco Baltia bija jāpublicē auditēts pirmā pusgada finanšu pārskats, vēlākais, līdz 31. augustam, tas vēl joprojām nav parādījies atklātībā, radot bažas par notiekošo. Arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs labprātāk uzstājas presē un televīzijā ar teorētiskiem pārspriedumiem par ilgtspēju biznesā, Ukrainas kara tēmu vai, klāstot padomus iesācējiem dārzkopjiem, nevis nopietni diskutējot par sava uzņēmuma ekonomiskajiem izaicinājumiem.
Pirms tirgū emitēt atkal jaunas obligācijas, AS Eco Baltia ar praktiskiem darbiem un auditētiem pārskatiem vajadzētu pierādīt līdz šim veikto mežonīgi straujo investīciju darbību pamatotību, plašāk izskaidrot līdzšinējās investīcijas un uzņēmumu iegādes darījumus un ieskicēt to, kā šīs investīcijas nodrošinās uzņēmuma normālai darbībai nepieciešamo rentabilitāti un naudas plūsmu.
Attēlā – Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs
[i] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (10.lpp)
[ii] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2022/12/EB-AS-2020-LV.pdf (10.lpp)
[iii] file:///C:/Users/user/Downloads/Eco-Baltia-Group-Financial-statement_LV_Q1_2023.pdf (14.lpp)
[iv] Pēdējos gados grupa savos finanšu pārskatos vairs neuzrāda pievienoto likmi, bet 2019. gada pārskatā https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2022/12/EB-AS-2019-LV.pdf (41. lpp.) ir redzams, ka vidējā pievienotā likme nav mazāka par 3%.
[v] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (30. lpp.)
[vi] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (44. – 45.lpp.)
[vii] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (40. lpp.)
[viii] https://ecobaltia.lv/wp-c ontent/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (8.lpp.)
[ix]https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (27. lpp.)
[x] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (12.lpp)
[xi] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (35.lpp)
[xii] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (8.lpp)
[xiii] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (28.lpp)
[xiv] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (29.lpp.)
[xv] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (31.lpp)
[xvi] https://jauns.lv/raksts/zinas/566976-airbaltic-valdes-priekssedetaja-martina-gausa-atalgojums-pern-pieaudzis-lidz-853-460-eiro
[xvii] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (12.lpp)
[xviii] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/02/Final-Terms-AS-Eco-Baltia20230210.LV_.clean_10.02.2023.pdf
[xix] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (8. un 12.lpp)
[xx] https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=bf8c4cbb642c1bb0a06f334b7a1c6e115&lang=lv&src=listed
[xxi] file:///C:/Users/user/Downloads/Eco-Baltia-Group-Financial-statement_LV_Q1_2023.pdf (7. un 15. lpp)
[xxii] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (34. lpp.)
[xxiii] https://ecobaltia.lv/2023/09/05/invl-baltic-sea-growth-fund-un-eco-baltia-paraksta-ligumu-par-polijas-lielaka-pvc-parstradataja-metal-plast-iegadi
[xxiv] https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/06/Eco-Baltia-AS-IFRS-CON-FS-LV-31.12.2022-combined.pdf (40. lpp.)
[xxv] LETA 18.08.2023
[xxvi] https://www.investopedia.com/terms/z/zombies.asp
[xxvii] https://likumi.lv/ta/id/81995-finansu-instrumentu-tirgus-likums
Seko mums 
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
