Iesaki rakstu: 
Priekšsvētku nedēļas politisko diskusiju topā bija nonācis arī jautājums par SIF – Sabiedrības integrācijas fonda lietderību vai pat likvidēšanu. Nu, nelikvidēja – ierosināja veikt funkciju auditu.
Mūsu lasītāji būs pamanījuši lodziņus ar atsauci MAF (Mediju atbalsta fonds, kas ir viena no SIF "funkcijām" jeb kompetencēm). Nācies arī atbildēt uz lasītāju jautājumu, vai šādi apzīmētais raksts ir t.s. pasūtījuma raksts un vai tas piederīgs pie neatkarīgās žurnālistikas.
Nē, nav pasūtinājums, jā, ir neatkarīgas žurnālistikas raksts, ko "cenzējusi" tikai un vienīgi autora pašcenzūra. SIF vienkārši sadala valsts budžeta naudu, kas atvēlēta sabiedriski nozīmīgai tematikai medijos, tostarp mūsējā, diasporas presē.
Naudas summa, kas tiek piešķirta, mums ir pieticīga – 20 tūkstoši eiro gadā. Tā tiek izcīnīta projektu konkursā, ko savukārt izvērtē valsts budžeta apmaksāti eksperti. Un te nu sākas problēmas – pirmām kārtām ar šo ļaužu kompetenci un diemžēl arī godaprātu.
Piemēru? Lūdzu! Eksperte – profesore, aicināta mediju grupas "Diena" tiesvedības lietā kā lieciniece, atļaujas teikt: "Pieteikumu vērtēju no subjektīvā skatupunkta" un "paļāvos uz otra vērtētāja viedokli." Bez komentāriem!
Otrais – konkursā pārspīlēta nozīme ir piešķirta tīri tehniskām detaļām kā procesuālās atbilstības, izmaksāto naudas summu vairākkārtīga pamatošana, auditorijas apjoma mērījumi, sadarbības partneru piesaiste utt., utjpr. Beigās tiek saskaitīti punkti un pieņemts lēmums, daudz neiedziļinoties projekta saturā un nemaz neņemot vērā pēctecību.
Te arī mūsu redakcijai gadījās "neietrāpīt" vienā digitālā projekta ailītē ciparus, kas skaidri izlasāmi citā. Un – bāc! Iepriekšējā gadā lieliski noritējušais sadarbības projekts starp avīzi Laiks un Latvijas Avīzi netiek atbalstīts, un 30 tūkstoši eiro, kas paredzēti satura veidošanai abām avīzēm, - gar degunu. Lieki teikt, ka drukātajai presei tā ir nozīmīga naudas summa.
Bet pats skumjākais šajā stāstā ir tas, ka nevienam no lēmējiem ne mazākā mērā neieinteresēja tas, ka ar šo projektu tiktu turpināts ļoti veiksmīgais un lasītāju atsaucību ieguvušais diasporas un Latvijas cilvēku un organizāciju sadarbības, tuvināšanās un savstarpējās saizņas ceļš. Nemaz jau nerunājot par šāda projekta atbilstību Diasporas likuma iedzīvināšanas vajadzībai.
Janvāra beigās notiks tiesa, kurā redakcija centīsies aizstāvēt savu taisnību un apstrīdēt "ekspertu" paviršo un nekompetento veikumu. Starp citu, viņi par to saņēmuši atalgojumu no valsts budžeta.
Šai sakarā liels bija mans – un, kā izrādās, ne tikai mans izbrīns, TV ēterā dzirdot SIF sekretariāta vadītāju Inesi Kalvāni sakām, ka tiesvedību uz šo brīdi esot vienpadsmit (!) un Kalvānes kundzi tas it nemaz nesatraucot.
Kur pamats šādam mieram? Vai pārliecībā, ka visas tiesas rezultēsies ar SIF uzvaru? Un, ja tā, tad savukārt jautājums – kāds pamats šai pārliecībai? Bet, ja SIF zaudē, jāsamaksā tiesvedības izdevumi – taču no valsts budžeta naudas!
Pa tam laikam "žurnālistes" gaitās saņemu bezcerības un baiļu pilnos stāstus, jā, jā, – "mums ir bail no tā SIF!"- tā teica kādas tālo zemju diasporas organizācijas vadītāja. Un vēlreiz atkārtošu faktu, par kuru jau rakstīju – sīkas tehniskas nepilnības dēļ atteikts finansējums apmēram 13 tūkstošu eiro apmērā biedrībai "Peldēt droši!", kas sevi lieliski apliecinājusi jau vairāk nekā desmit gadu garumā, bet apmēram tikpat liela summa piešķirta nesen tapušai biedrībai "Flourish NGO", kuras mājaslapas nosaukums ir resnums.lv un kura, tā teikt, tolerē tuklumu. Piebildīšu, vismaz 30% valsts iedzīvotāju ir ar lieko svaru vai aptaukojušies – par to trauksmi ceļ ārsti.
Politiski SIF vada padome ar premjeres parlamentāro sekretāri Karīnu Ploku priekšgalā, un tajā ietilpst visu ministriju pārstāvji vai paši ministri. Uz manu trauksmaino vēstuli atsaucās tikai kultūras ministres padomnieks preses jautājumos Kārlis Dagilis – uzklausīja, tad sekoja apspriede Kultūras ministrijā 3. jūnijā, kur saņēmām apsolījumu kādus birokrātiskus punktus tiešām mīkstināt. Teiksim tā – nevērtēt tik brutāli.
Funkciju audits, lai cik rūpīgs tas būtu, neiznīdēs SIF iesakņojušos birokrātiju un atsevišķu tā vadības dāmu augstprātību.
Diasporas preses allaž ir bijusi politiski neatkarīga, ar ko arī lepojos! Acīmredzot tāpēc arī visus šos gadus bijusi spiesta samierināties ar valsts atbalsta naudas mazumiņu.
* ilggadēja trimdas latviešu laikrakstu "Laiks" un "Brīvā Latvija" galvenā redaktore
Attēlā - SIF "seja", tā bijusī vadītāja Zaiga Pūce.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
