Šodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Mēs esam ļāvuši izveidoties līdz neprātam birokratizētai sistēmai, kas traucē dzīvi mums pašiem!
Banka tagad līdz pirmdienai nestrādās un uz manu paskaidrojumu neatbildēs. Bet, ja tas būtu dzīvības un nāves jautājums?
Vai tiešām gan Latvijas dibinātāji, gan mēs barikāžu laikā vēlējāmies izveidot kaut ko šādu?
Diemžēl līdzīgus stāstus dzirdu bieži. Arī par mazākām summām.
Tas sasaucas arī ar plašo VID kampaņu, kurā tūkstošiem cilvēku dabūja skaidroties par pārskaitījumiem starp saviem kontiem vai ģimenes ietvaros.
Kam tas viss? Kas ar to tiek panākts? Likumība un taisnīgums vai gluži pretēji – riebums un atsvešināšanās? Cenšos saprast, kas notiek to cilvēku galvās, kuri pieņem, ievieš un izpilda šādus absurdus?
Valsts iestāžu mērķis nav padarīt ierindas pilsoņu dzīvi neizturamu un neērtu. Tie, kas mūsu valsti ved šādā virzienā, būtu jāsauc pie atbildības!