Iesaki rakstu:

Nacionālā apvienÄ«ba prasa vai nu iekšlietu ministres atkāpšanos, vai paši atsaukšot savus ministrus no amatiem, taču man ir labāks priekšlikums: atlaist arÄ« policiju!

Tas, ka Latvijā policija savās darbÄ«bās lielākoties ir prokremliska, tagad jau bÅ«s iekritis acÄ«s daudziem lasÄ«tājiem: gadÄ«jumos, kad “kārtÄ«bas sargiem” ir jāapvalda vairāk vai mazāk agresÄ«vi “vatņiki”, Valsts policija vienmÄ“r, visos gadÄ«jumos ir nostājusies Kremļa lÄ«dzskrÄ“jÄ“ju pusÄ“. VÄ“l vairāk: ir bijuši gadÄ«jumi, kad policija aktÄ«vi rÄ«kojas, lai palÄ«dzÄ“tu vietÄ“jiem Kremļa lÄ«dzskrÄ“jÄ“jiem.

Tā kā šÄdi gadÄ«jumi tikuši aprakstÄ«ti katru gadu, pie kam ne tikai ap 9. maiju, bet arÄ« jebkurā citā gadalaikā, tad ilustrācijas mÄ“rÄ·iem šeit apskatÄ«sim pamatā tos gadÄ«jumus, kad Kremļa interešu vārdā Valsts policija ir apdraudÄ“jusi cilvÄ“kus un ierobežojusi viņu tiesÄ«bas, neļaujot brÄ«vi izteikties un safabricÄ“jot kriminālprocesus pret vārda brÄ«vÄ«bu jebkādās formās — darÄ«jusi tieši to, ko Kremlis vienmÄ“r darÄ«jis savā teritorijā un ko cenšas panākt arÄ« citās valstÄ«s.

Kad 2019. gada rudenÄ« uz “okupācijas staba” kāds uzkrāsoja uzrakstu “OKUPANTI”, Valsts policija nekavÄ“joties reaģēja. Jau ziņas virsraksts izteica amatpersonu attieksmi: “Policija sākusi kriminālprocesu par Uzvaras pieminekļa apÄ·Ä“pāšanu”, tālāk paskaidrojot: “Sākts kriminālprocess pÄ“c Krimināllikuma nodaļas par noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem pret vispārÄ“jo drošÄ«bu un sabiedrisko kārtÄ«bu!” Valsts policijas izpratnÄ“ par “noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem pret vispārÄ“jo drošÄ«bu un sabiedrisko kārtÄ«bu” tika uzskatÄ«ta nevis okupācijas armiju slavinoša pieminekļa atrašanās Latvijas galvaspilsÄ“tā, bet gan uzraksta izdarÄ«šana uz tā. (Kriminālprocesa tālākais liktenis nav zināms.)

2018. gada 9. maijā citu cilvÄ“ku starpā pie tā paša staba ieradās aktÄ«vists Ainis SproÄ£is ar plakātu, aicinot izmantot iespÄ“jas mācÄ«ties valsts valodu. Policija viņu aizveda rokudzelžos, arestu izdarot pÄ“c pasākuma rÄ«kotāju (tas ir, prokremlisko elementu) dota rÄ«kojuma, ko policija nekavÄ“joties izpildÄ«ja. A. SproÄ£i policija sodÄ«ja (par publisku aicinājumu mācÄ«ties valsts valodu!), bet sodu viņš pārsÅ«dzÄ“ja tiesā un uzvarÄ“ja, jo bija brÄ«vi atradies publiskā, visai sabiedrÄ«bai domātā vietā un nebija nevienu traucÄ“jis ar savu plakātu.

Kādas nedēļas vÄ“lāk “Dienas” un citu mediju karikatÅ«rists Zemgus Zaharāns uzzināja, ka par šÄ« notikuma atainošanu un apspriešanu pret viņu pašu ierosināts kriminālprocess. KarikatÅ«rists bija atļāvies norādÄ«t, ka konkrÄ“tais Kremļa intereses pildošais policists Vitālijs Krasovskis jau iepriekš esot pamanÄ«jies aizturÄ“t Latvijas Ukraiņu kongresa vadÄ«tāju Mikolu Pavļuku — pie kam ne par ko citu kā par piketÄ“šanu pie Krievijas vÄ“stniecÄ«bas, iestājoties pret Kremļa agresiju Ukrainā.

AttiecÄ«gajā gadÄ«jumā 2015. gadā Valsts policija nevis apsargāja Ukrainas atbalsta mÄ«tiņu pie Krievijas vÄ“stniecÄ«bas, bet gan aktÄ«vi meklÄ“ja veidus, kā arestÄ“t M. Pavļuku kā atbildÄ«go par mÄ«tiņa pieteikšanu. Lai iegÅ«tu formālu pamatu aresta izdarÄ«šanai un piketa izdzenāšanai Krievijas interesÄ“s, vajag sarÄ«kot kādas nekārtÄ«bas.

Bet ko lai dara, ja visi — kā vienmÄ“r — protestÄ“ pie Krievijas vÄ“stniecÄ«bas pieklājÄ«gi, ievÄ“rojot normatÄ«vos aktus? Tātad Valsts policijai jāsaorganizÄ“ kāds pārkāpums, piemÄ“ram, vides piemÄ“slošana ar skrejlapām. Bet ko lai dara, ja šajos piketos skrejlapas netiek dalÄ«tas — tur izmanto galvenokārt plakātus un karogus? Tad vajag paņemt baltu papÄ«ru, uzmest kādam no klātesošajiem virsÅ«, lai papÄ«rs nokrÄ«t zemÄ“ no šÄ« cilvÄ“ka auguma, un tad aizturÄ“t attiecÄ«go cilvÄ“ku par “piegružošanu” lÄ«dz ar Latvijas Ukraiņu kongresa vadÄ«tāju kā atbildÄ«go par kārtÄ«bas ievÄ“rošanu piketā. Bet kuram no klātesošajiem ir abas rokas aizņemtas, lai tas nevarÄ“tu noreaģēt? Pareizi, tas ir TV3 operators Sergejs Medvedevs, kurš ar abām rokām tur uz pleca kameru un filmÄ“, aci iebāzis skatu meklÄ“tāja lodziņā.

LÄ«dz ar to Valsts policijas darbinieki uzlika operatoram uz saliektās elkoņa locÄ«tavas papÄ«ru, kurš nokrita zemÄ“, pÄ“c kā operators lÄ«dz ar M. Pavļuku tika arestÄ“ti un aizvesti uz izolatoru. Tā bija Latvijas pašu Valsts policija, kas Kremļa stilā aizturÄ“ja protesta dalÄ«bniekus, kuri protestÄ“ja pie Krievijas vÄ“stniecÄ«bas pret Krievijas agresiju Ukrainā. ToreizÄ“jais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis publiski atvainojās par TV3 operatora — bet ne M. Pavļuka — arestÄ“šanu, un likteņa ironijas pÄ“c nofilmÄ“t ministra atvainošanos sanāca pašam S. Medvedevam.

VÄ“l viens plaši zināms gadÄ«jums — “salauztā slotaskāta lieta”. Policija “izmeklÄ“ja” un virzÄ«ja uz prokuratÅ«ru un tiesu krimināllietu par to, kā viens parasts garāmgājÄ“js, iedams cauri RÄ«gai, kādā ždanokiešu mÄ«tiņā it kā esot saplÄ“sis Krievijas karogu un salauzis slotaskātu, pie kura tas bijis piesiets. Latvijas Republikas varas iestādes cÄ«nÄ«jās nevis pret Krimas aneksijas un vardarbÄ«bas slavināšanai sarÄ«koto mÄ«tiņu, bet gan pret garāmgājÄ“ju, kurš esot sabojājis slotaskātu!

Iznākumā tiesa attaisnoja Daini RÅ«tenbergu visās instancÄ“s, jo izrādÄ«jās: Krievijas karogs nemaz nebija saplÄ“sts, tikai nosmÄ“rÄ“ts gar zemi, kad tam nejauši uzkāpis kāds no policistiem, metoties izšÄ·irt strÄ«dniekus. TomÄ“r ne vainÄ«gā izmeklÄ“tāja, kas uz vārda bija noticÄ“jusi “vatņikiem”, ne vainÄ«gā prokurore netika sodÄ«ti un netika atlaisti no darba.

Katru gadu 16. martā Valsts policija norobežoja ar žogiem BrÄ«vÄ«bas pieminekli, lai neļautu vÄ“l dzÄ«vajiem Otrā pasaules kara veterāniem, ko savulaik prettiesiski iesauca VÄ“rmahtā un pret pašu gribu spieda karot par Lielvāciju, sanākt kopā un noturÄ“t gājienu pret visa veida totalitārismiem.

Aizgāja pat lÄ«dz tam, ka pašpasludinātais “antifašists” (reāli — neslÄ“pts Kremļa ietekmes aÄ£ents) Josifs Korens, sēžot vienā “mikriņā” ar toreizÄ“jo policijas priekšnieku Intu Ķuzi, tika nofotografÄ“ts, “koordinÄ“jam” Valsts policijas darbÄ«bas. Tikai no 2014. gada 16. marta, kurā Krimā notika feikais “referendums” par aneksiju, attieksme pamazām sāka mainÄ«ties.

Zemnieks, zemessargs un sabiedriskais aktÄ«vists Gundars Kalve tieši vienu gadu pirms Krievijas pilnmÄ“roga iebrukuma Ukrainā pÄ“c savas iniciatÄ«vas un par saviem lÄ«dzekļiem aizvāca vecu, nevienam nepiederošu agresorvalsts lielgabalu, kas bija izstādÄ«ts JÄ“kabpilÄ« kādā Otrā pasaules kara piemiņas vietā. Valsts policija nosÅ«tÄ«jusi krimināllietu pret viņu uz prokuratÅ«ru saukšanai pie tiesas.

Tā kā aizvāktais lielgabals nevienam nepiederÄ“ja un tāpÄ“c neviens nevar bÅ«t cietušais (kas ir obligāta sastāvdaļa šÄda veida izmeklÄ“šanās), Valsts policija rosina apsÅ«dzÄ“t G. Kalvi par… divu koku apskrāpÄ“šanu. PašvaldÄ«ba, kuras parkā attiecÄ«gie koki aug, nepiekrÄ«t izdomājumiem, ka bÅ«tu tikuši nodarÄ«ti kādi zaudÄ“jumi. IzmeklÄ“tāji un prokurori vienalga šo Latvijas valsti apkaunojošo krimināllietu grib sÅ«tÄ«t uz tiesu. G. Kalve pa to laiku iestājies Ukrainas Teritoriālajā aizsardzÄ«bā un karo pret okupantiem, kamÄ“r viņam paša tÄ“vzemÄ“ grib uzrādÄ«t apsÅ«dzÄ«bu par to pašu okupantu pieminekļa novākšanu.

Visiem zināms gadÄ«jums — žurnālists un grāmatu autors Lato Lapsa grāmatā “Kolaborants” apkopoja faktus, kā LPSR laika tiesnesis, tagad advokāts bijis padomju varas balsts, piespriežot sodus cilvÄ“kiem cita starpā par “pretpadomju” aktivitātÄ“m. Apkopojot grāmatā “Kolaborants” konkrÄ“tus kolaboracionisma gadÄ«jumus, žurnālists tiek pie krimināllietas, jo arhÄ«vā izpÄ“tÄ«jis konkrÄ“tā kolaboranta konkrÄ“to darbÄ«bu konkrÄ“tās epizodÄ“s tādā veidā, kā to lÄ«dz šim neviens nebija vÄ“l darÄ«jis. Policija vÄ“l pat 30 gadus pÄ“c padomju režīma sabrukuma turpina pildÄ«t kolaboranta vÄ“lmes.

Var pieminÄ“t veselu galeriju ar sÄ«kākiem pārkāpumiem, kas nav saistÄ«ti ar krimināllietām vai arestiem Kremļa interesÄ“s: vienā nesenā gadÄ«jumā Valsts policija mÄ“Ä£ināja atteikt ukrainim lietas ierosināšanu par automašÄ«nas ar Ukrainas numuru apÄ·Ä“pāšanu ar Z burtu, citos gadÄ«jumos iepriekšÄ“jos gados uz pašu policistu automašÄ«nām, jo Ä«paši pie MatÄ«sa ielas iecirkņa, tikusi konstatÄ“ta “kremlinu” simbolikas lietošana. Prokremliskums Valsts policijas vairākuma vidÅ« viņiem ir tikpat pašsaprotams kā Putina nosodÄ«jums visā pārÄ“jā sabiedrÄ«bas vairākumā.

Šogad uz 9. maiju laikus pieņemts likums, kas aizliedz mÄ«tiņus un saietus tuvāk par 200 metriem no objektiem, kas saistÄ«ti ar okupāciju. Pie “okupekļa” izlikta svaiga fotoizstāde par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā. Valsts policija turpretÄ« pašsaprotamā kārtā kaunÄ«gi pabÄ«da izstādi tālāk, lai fakti par svaigākajiem kara noziegumiem un genocÄ«du nekādā gadÄ«jumā neaizskartu agresorvalsts atbalstÄ«tāju jÅ«tas.

Valsts policija toties nolamāja “Azovas” pulka karogu (attÄ“lā) par “lupatu” un aizturÄ“ja kādu protestÄ“tāju, kas iestājās pret PSRS armijas slavināšanu, jo protestÄ“tājai bijis Ukrainas nacionālo partizānu OUN-UPA sarkanmelnais karogs, un draudÄ“ja arestÄ“t vÄ“l vairākus citus, kas iebilda pret 9. maija svinÄ“šanu.

“Pamatojums”, kā ziņo cilvÄ“ki no notikuma vietas, ir nācis no PSRS likumdošanas: tas esot “separātistu karogs”. To savulaik varÄ“tu uzskatÄ«t par “separātistu karogu” vienÄ«gi tad, ja skatÄ«tos no PSRS pozÄ«cijām: UPA cÄ«nÄ«jās par Ukrainas neatkarÄ«bu, tātad — Kremļa acÄ«s — par “separātismu no PSRS”. Valsts policija tagad, kad jau rit XXI gadsimta trešÄ desmitgade, pamato Latvijas iedzÄ«votāju aizturÄ“šanu ar PSRS normām.

Šodien iekšlietu ministre Marija Golubeva ziņo, ka uzdevusi policijai “Ä«stenot nulles tolerances politiku pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmÄ“m un pirmais tests bÅ«s jau piektdien”. Ziedu novākšana ar traktoru nākošajā rÄ«tausmā esot bijusi rÄ«cÄ«ba, kas aizvainojusi daudzus cilvÄ“kus un radÄ«ja auglÄ«gu augsni 10. maija notikumiem. "Bet varbÅ«t vissvarÄ«gāk — atrast un saukt pie atbildÄ«bas visus, kas šajās dienās ālÄ“jas ap pieminekļiem,” tā ministre.

Iepriekš uzskaitÄ«tie piemÄ“ri no pÄ“dÄ“jiem gadiem ļauj prognozÄ“t, ka Valsts policijā atradÄ«sies amatpersonas, kas “nulles tolerances politiku pret nacionālā naida kurināšanas izpausmÄ“m” izpratÄ«s tā, ka policijai tagad dota atļauja arestÄ“t katru latvieti un ukraini, kuri ar savu protestÄ“šanu pret agresijas slavināšanu aizskars agresorvalsts atbalstÄ«tāju nacionālās jÅ«tas. BÅ«s policisti, kuri piketus un gājienus pret Kremļa politikas slavināšanu sapratÄ«s kā “ālÄ“šanos ap pieminekļiem” un kā visus iepriekšÄ“jos gadus sastādÄ«s protokolus tiem, kas iestājas pret vardarbÄ«bu un genocÄ«du.

VatainÄ«bas regulārie recidÄ«vi Valsts policijā ir tik pašsaprotami, ka tiem neviens Saeimā, Iekšlietu ministrijā vai citās uzraugošajās iestādÄ“s Ä«sti nepievÄ“rsa uzmanÄ«bu. Bet vajadzÄ“ja. Nevienā no augšminÄ“tajiem gadÄ«jumiem tie izmeklÄ“tāji, operatÄ«vie darbinieki un viņu priekšnieki vai prokurori, kas piesedza Valsts policijas prokremliskās aktivitātes, nav tikuši sodÄ«ti un demonstratÄ«vi atlaisti. VÄ“l vairāk: ja paskatāmies viņu deklarācijas, viņu algas pieaug. Skaidrs, ka no tā viņi var izdarÄ«t praktiskas dabas slÄ“dzienu — tas, ko mÄ“s darām, ir pareizi!

Iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisijas pieprasÄ«jums viens pats nerisinās šo faktisko problÄ“mu. PÄ“dÄ“jos desmit gados Iekšlietu ministriju vadÄ«juši arÄ« Rihards Kozlovskis un Sandis Ä¢irÄ£ens, bet Marijai Golubevai nav pat gads amatā apritÄ“jis. Neraugoties uz ministru maiņu, Valsts policijas dziļais politiskais prokremliskums ir turpinājis izpausties katrā reizÄ“, kad vien ir bijusi iespÄ“ja.

ProblÄ“mu atrisinātu plašu pilnvaru došana ministram, lai vienreiz un par visām reizÄ“m izravÄ“tu prokremliskumu no Valsts policijas. ProblÄ“ma te slÄ“pjas nevis ministres biroja lÄ«menÄ«, bet gan Valsts policijas pārvaldÄ“s un iecirkņos.