Uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" darbinieku atklātā vēstule
Uzņēmuma darbinieki25.01.2016.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
AS "KVV Liepājas metalurgs” darbinieki ir nosūtījuši atklātu vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un finanšu ministram Jānim Reiram, aicinot valdības pārstāvjus uz tikšanos ar uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs” strādājošiem, lai klātienē izrunātu sasāpējušos jautājumus, uzklausītu valdības nostāju un redzējumu par iespējamiem situācijas risinājumiem.
Mēs, AS “KVV Liepājas metalurgs” darbinieki, pagājušā gada augustā ar lielām cerībām uzņēmām ziņu, ka Latvijas valdība izprot saspringto situāciju uzņēmumā un sniegs priekšlikumus, kādā veidā atbalstīt Baltijā lielāko metalurģijas uzņēmumu, lai tas spētu iziet no krīzes un uzsākt darbu normālā režīmā. Rit jau pusgads, taču nekādi risinājumi ne tikai nav rasti, bet nupat kļuvis zināms, ka valdība nav gatava izrādīt pretimnākšanu un rast kompromisa risinājumus. Darbinieku vidū šobrīd valda neziņa, satraukums un bažas par uzņēmuma tālāko likteni.
Esam informēti, ka metalurģijas nozarē valda smaga krīze daudzviet Eiropā un pasaulē, un aizvadītā gada otrajā pusē tā vēl vairāk padziļinājusies. Šādā katastrofālā tirgus situācijā daudzu valstu valdībām ir nācies izšķirties – vai sniegt atbalstu saviem uzņēmumiem, un mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka risinājumi tiek atrasti. Pirmām kārtām runājam par elektroenerģijas cenām. "KVV Liepājas metalurgs" nespēj konkurēt pat vietējā Latvijas tirgū, jo šeit ieplūst nekvalitatīva un lēta Baltkrievijas produkcija.
2015.gada februāris mums, daudziem bijušā “Liepājas metalurga’ darbiniekiem, visai Liepājai un, domājam, arī Latvijai kopumā bija priecīgs un cerību pārpilns laiks – pēc gandrīz divu gadu dīkstāves darbu pakāpeniski atsāka Baltijā lielākais metalurģijas uzņēmums “KVV Liepājas metalurgs”. Laikā, kad valdīja neziņa par uzņēmuma pārdošanu un neviens nezināja, kad un vai vispār tas atsāks darbu, daudzi no mums bija ierindā, lai “Liepājas metalurga” iekārtas ne tikai netiktu izsaimniekotas, bet būtu saglabātas un uzturētas pienācīgā kārtībā.
Tāpēc tagad ar lielu nožēlu nākas noskatīties, kā elektrotēraudkausēšanas ražotnē jaunās un modernās tehnoloģiskās iekārtas, kurās savulaik investēti ievērojami līdzekļi, netiek izmantotas un pārklājas ar putekļiem. Šobrīd darbs norit tikai vienā velmēšanas cehā, bet ražošanas jaudas palielināt nav iespējams.
Valsts atbalsts uzņēmumam nav nepieciešams ilgā laika posmā, bet šobrīd grūti iedomāties, kā spēsim atgūties un iziet no “nulles cikla” bez šī atbalsta. Taču, par spīti krīzei nozarē un smagajai finansiālajai situācijai uzņēmumā, mēs ceram, ka "KVV Liepājas metalurgs" spēs no jauna iekarot savas pozīcijas.
Nepilna gada laikā, plecu pie pleca strādājot kopā ar ukraiņu investoriem, esam novērtējuši uzņēmuma jauno īpašnieku zināšanas un pieredzi metalurģijā. Apbrīnojami, ka tik īsā laikā ir izdevies atrast jaunus klientus, atjaunot vairāku valstu nacionālos sertifikātus, noslēgt lētākus izejvielu iepirkumu līgumus. Pēc divu gadu dīkstāves tas nebija vienkāršs uzdevums. Jāšaubās, ka katastrofālajā tirgus situācijā kāda cita rokās būtu varējusi būt burvju nūjiņa, ar kuras palīdzību situācija izveidotos citādāka.
Ir pienākusi ziemas sezona, kad būvniecības sektorā nenotiek aktīva darbība, un tas nozīmē, ka arī pieprasījums pēc mūsu uzņēmuma ražotās produkcijas nav tik liels. Taču mēs strādājam, paralēli gatavojoties jaunai aktīvai sezonai šā gada pavasarī. Taču kopējais noskaņojums uzņēmumā ir nokaitēts, valda neziņa un bažas par nākotni. Tāpēc uzņēmuma darbinieki lūdz valdību pēc iespējas ātrāk sniegt konkrētas atbildes par iespējamo atbalstu. Tas viesīs skaidrību par mūsu, darbinieku, vietu un lomu uzņēmumā un ļaus savlaicīgi plānot mūsu turpmāko profesionālo darbību, kas sliktākā scenārija gadījumā, iespējams, vairs nebūs Liepāja un Latvija.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
