Uz kā rēķina finansēsim „Rail Baltica”? Uz izglītības, medicīnas, drošības vai varbūt pensiju rēķina?
Aivars Strakšas10.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lēnīgos igauņus sāk kaitināt latviešu satiksmes ministra Briškena bremzēšana. AS RB Rail pagaidu izpilddirektors Marko Kivila atmet politkorektumu un "caur puķēm" norāda, ka satiksmes ministra Briškena kunga vēlmes iztērēt Rail Baltica projektam 6,4 miljardus eiro nav īsti adekvātas finanšu iespējām un igauņi Rail Baltica projekta pirmo posmu Latvijas teritorijā varētu realizēt par kādiem 5 miljardiem. Var arī saprast igauņus. Ja latvieši savu trases daļu neuzbūvēs, tad igauņu ieguldījumiem nebūs nekādas vērtības. Kāds tur vairs politkorektums!
Vispār jau ir gandrīz OK. Samazinājums vēl par 1,4 miljardiem eiro. Nelaime tikai tā, ka arī šo piecu miljardu nav. Trīsgadu budžeta projektā paredzēta tikai ES naudas līdzfinansējuma daļa un nekādas iespējas kaut ko palielināt, nesamazinot citas pozīcijas, nav redzamas. Uz kā rēķina finansēsim Rail Baltica? Uz izglītības, medicīnas, drošības vai varbūt pensiju rēķina? Aizņemamies jau tā maksimāli iespējamo. Vairāk nevaram. Uz šo jautājumu valdībai ir jādod skaidra atbilde. Atrunas, ka gan jau kaut kā nofinansēsim, neder.
Un ko mūsu mūsu Rail Baltica bīdītāji?
"SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norādīja, ka ir arī citas potenciālas izmaksu samazināšanas iespējas un paveiktais izmaksu samazināšanai. Piemēram, Rīgas lidostā kopējais finanšu ietaupījums veido 11,8 miljonus eiro, savukārt Rīgas Centrālajā stacijā faktiskais ietaupījums ir 503 650 eiro. Tāpat potenciālie ietaupījumi iespējami Salaspils Intermodālajā loģistikas centrā, kā arī saistībā ar kustības vadības centru rasts 605 600 eiro ietaupījums."
Diļeva kungs kopā ar Briškena kungu ir gatavi samazināt projekta izmaksas par nepilniem 13 miljoniem eiro. Tātad par kapeikām. Taisnības labad jāpiemin, ka Diļeva k-gs runāja arī par iespējamajiem ietaupījumiem pamattrasē, taču visdrīzāk arī tās būs kapeikas, turklāt neskan pārliecinoši.
Varbūt noslēgt līgumu ar Rail Baltic Estonia par projekta realizāciju arī Latvijā? Nomainīt Diļeva k-gu ar Marko Kivila? Kaut kas taču ir jādara lietas labā.
Nekompetence un nespēja pieņemt racionālus lēmumus šajā projektā maksā miljardus, un ne jau Briškens vai Linkaits tos apmaksās.
Seko mums 
Dzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2.6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Vēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
