Urīndzeltenā KNAB aisberga “meistari” nobīstas no PIETIEK jautājumiem, nevēlas atklāt arī objekta un visas kampaņas tāmi
PIETIEK09.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka vēl vakar dienas otrajā pusē Toms Šrāders, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) par 25 410 eiro pasūtītā urīndzeltenā „valsts naudas izšķiešanas aisberga” radītājas – SIA Sparta media īpašnieks un vadītājs, solījās sniegt atbildes uz Pietiek jautājumiem šai sakarā, tie tomēr valsts naudas apguvējam izrādījās neatbildami. Pietiek šodien publicē neatbildētos jautājumus, un jāpiebilst, ka tieši tāpat uz jautājumiem aisberga sakarā pagaidām nav vēlējies atbildēt arī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, kurš tieši atbildīgs par to, ka šai „sociālajai kampaņai” netika rīkots atklāts konkurss, bet „īstie” pretendenti tika izvēlēti paslepus.
SIA Sparta media rakstiski uzdotie jautājumi (uzņēmums jau iepriekš paziņoja, ka mutiski ne uz vienu jautājumu atbildēt netaisoties):
- no iepirkuma dokumentiem izriet, ka tieši Jūsu uzņēmums ir bijis atbildīgs par KNAB sociālās kampaņas vides objekta – “korupcijas aisberga” izgatavošanu un uzstādīšanu. Vai tā ir?
- kas tieši izgatavoja minēto objektu? Lūdzu, aprakstiet tā konstrukciju, izmantotos materiālus un to konkrētās izmaksas. Pievienojiet arī detalizētu objekta tāmi.
- no kā tieši bija izgatavota aisberga baltā/vēlāk dzeltenā daļa – putuplasta, makrofleksa putām vai kā cita? Atbildei, lūdzu, pievienojiet apliecinājumu par attiecīgā materiāla nekaitīgumu dabai, izmantojot to vides objektam,
- vai aisberga makets un izmantotie materiāli tika saskaņoti ar KNAB? Ja jā, ar kuru tieši KNAB amatpersonu? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?
- kādu tieši iemeslu dēļ objects vides ietekmē kļuva dzeltens? Vai par šādu izmantoto materiālu īpašību Jums iepriekš nebija zināms?
- Vai Sparta media bija saskaņojusi vides objekta peldināšanu Daugavā ar vides iestādēm? Atbildei pievienojiet attiecīgo saskaņojumu.
- KNAB ir informējis, ka pirms objekta palaišanas Daugavā Jūs esot veikuši upes gultnes izpēti. Kas tieši to veica? Kādēļ tas bija nepieciešams? Ar kādu tieši metodiku un aparatūru tas tika veikts?
- Kas vēl būs KNAB pasūtītajā kampaņā, kādas kampaņas sastāvdaļas vēl paredzētas? Lūdzu, pievienojiet arī pilnu kampaņas tāmi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.