Urā, Eiropas fantastiski drosmīgās rīcības rezultātā Krievija jau ir faktiski iznīcināta un lien mūsu priekšā uz vēdera!
Inese Vaidere, Jaunā Vienotība08.01.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Nupat decembrī Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis panāca vēsturisku vienošanos - neatgriezenisku ceļu uz Krievijas gāzes un naftas pakāpenisku izmantošanas pārtraukšanu. Tas ir daudz vairāk nekā tikai tehnisks regulējums; tā ir Eiropas izvēle par labu drošībai, vērtībām un suverenitātei, nevis šantāžai. Pateicoties mūsu stingrajai nostājai, dalībvalstis no 2027. gada sākuma nedrīkstēs tieši vai netieši pirkt sašķidrināto dabasgāzi, savukārt no 2027. gada 30. septembra - cauruļvadu gāzi no Krievijas.
Šī vienošanās ir pagrieziena punkts gan ES enerģētiskajai drošībai, gan ES kopējai drošībai. Pilnībā atsakoties no Krievijas gāzes, ES sāk jaunu posmu, kurā tā vairs nebūs atkarīga no viena, neuzticama stratēģisko resursu piegādātāja.
Sliktas ziņas Kremlim, labas ziņas Eiropai: beidzas laikmets, kad Krievija varēja manipulēt ar ES politiku, izmantojot gāzes piegādes.
Tajā pat laikā ir svarīgi, lai enerģētiskā neatkarība būtu taisnīga. Eiropas Tautas Partijas (ETP) grupā mēs ilgstoši esam pauduši, ka Krievijas enerģijas pārtraukšana nedrīkst notikt uz iedzīvotāju vai Eiropas rūpniecības rēķina. Enerģētiskā neatkarība ir veiksmīga tikai tad, ja tā iet roku rokā ar pieejamību un drošību.
Tāpēc mēs esam centušies panākt, lai šī atteikšanās stiprinātu Eiropas drošību, vienlaikus saglabājot stabilas un prognozējamas enerģijas cenas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Atteikšanās ir ekonomiski un morāli svarīgs lēmums, kas jāveic ekonomiski ilgtspējīgi visiem. Par laimi, pieejamu alternatīvu Krievijas gāzei pasaulē ir gana.
Jāpiezīmē, ka ES vienošanās neaprobežojas tikai ar gāzi. Parlaments panāca arī Eiropas Komisijas apņemšanos 2026. gada sākumā iesniegt tiesību aktus, lai līdz 2027. gada beigām pilnībā aizliegtu Krievijas naftas importu. Šis panāktais lēmums aizpilda vienu no bīstamākajām nepilnībām ES sankciju sistēmā - Eiropa nedrīkst maksāt Krievijai par enerģiju vairāk, nekā tā sniedz palīdzību Ukrainai. Katrs eiro, kas nonāk Maskavā, baro kara mašīnu, un katra diena, kurā Eiropa turpina pirkt no Krievijas, maksā dzīvību kādam Ukrainā.
Tāpat kā gāzes, arī naftas tirdzniecība Kremļa kara mašīnai nes miljardiem eiro. Pat ja naftas imports pašlaik ir ierobežots ar sankcijām, ir nepieciešams pastāvīgs un juridiski pamatots risinājums, lai nodrošinātu ES enerģētisko neatkarību un drošību.
Jaunie noteikumi ieviesīs arī stingras un saskaņotas sankcijas pret tiem, kuri mēģina apiet aizliegumu, sākot ar nepārskatāmajām tā sauktajām "ēnu flotēm" līdz pat neskaidrai importētās gāzes izcelsmei. Importētājiem tagad būs jāiesniedz uzticami pierādījumi par to, no kurienes nāk piedāvātā enerģija, tādā veidā nodrošinot, ka Eiropa netiks maldināta par patieso un faktisko piegādātāju. Lai to panāktu, ir ieviestas pastiprinātas izcelsmes pārbaudes, tāpat, īpaša uzraudzība ir paredzēta, lai slēgtu netiešos maldinošos piegādes maršrutus.
Panāktais jaunais regulējums ir skaidrs pierādījums tam, ka Eiropas Parlaments var rīkoties ātri un vienoti - tikai dažu mēnešu laikā galvenās politiskās grupas vienojās par stingrāku, skaidrāku un stratēģiskāku nostāju nekā sākotnēji Eiropas Komisija bija piedāvājusi.
Krievijas gāzes un naftas ēra Eiropā ir beigusies. Eiropa par savu atkarību ir samaksājusi augstu cenu — ekonomiski, politiski un morāli. Tagad, pateicoties šim jaunajam regulējam, mēs beidzot varam atvērt jaunu lappusi. Tas nav tikai jautājums par enerģētiku, tas ir pierādījums, ka Eiropa spēj aizstāvēt savus iedzīvotājus pret ārvalstu manipulācijām un apdraudējumiem.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
