Iesaki rakstu: 
Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne ir tā aizrāvusies ar sev pietuvinātās un sev vēlamās galma dāmas algošanu, ka ir gatava pat iziet ārpus likuma rāmjiem un jebkurām saprāta robežām. Kad radio darbinieku neapmierinātības dēļ nācās šķirties no sev tik tīkamās Baibas Pētersones personas kā algotas Latvijas Radio darbinieces, viņa atrada citu līkloču ceļu, kā tikt pie kārotās līdzgaitnieces bagātīgas atalgošanas.
Vispirms Una Klapkalne izmēģināja savu galma dāmu pieņemt darbā Latvijas Radio, bet izrādījās, ka radio darbinieki par to ceļ traci, tāpēc mīļā miera labad viņa pakļāvās darbinieku izdarītajam milzu spiedienam un no Baibas Pētersones kā no algotas darbinieces atteicās. Taču ne no idejas par viņas apdāvināšanu ar Latvijas Radio jeb valsts budžeta līdzekļiem.
Pārkāpjot jebkādas iepirkuma normas, kas nosaka, ka iepirkumiem virs desmit tūkstošiem eiro ir jāsludina konkurss, Una Klapkalne noslēdza pakalpojumu līgumu ar Baibu Pētersoni, nosakot, ka viņas atalgojums ir 50 eiro stundā bez jebkādām robežām. Līdz ar to viņa maksāt varēja savai draudzenei desmitiem tūkstošus.
Atliek papētīt, kādas tad ir algas Latvijas Radio darbiniekiem, lai būtu skaidrs, ka šai galma dāmai tiek maksāt seškārtīgi un septiņkārtīgi. Proti, kā liecina oficiālie dati, Latvijas Radio darbinieku vidējā alga ir 8,71 eiro stundā. Tikmēr Baibas Pētersones likme ir kā advokātam – 50 eiro stundā.
Un par šo naudu Baiba Pētersone faktiski veic to darbu, kas būtu jādara pašai Unai Klapkalnei, proti, viņai jāizstrādā Latvijas Radio attīstības stratēģijas grozījumi, ko acīmredzot pati Una Klapkalne nav spējīga pati izdarīt. Kamēr pat vislabāk atalgotais Latvijas Radio darbinieks saņem piecas reizes mazāku atalgojumu, reāli ikdienā veidojot raidījumus, intervijas un analītiskus sižetus, Baiba Pētersone par savu darbu saņem neproporcionāli lielu atalgojumu.
Turklāt līgumam nav nekādu ierobežojumu vai maksimālās summas. Vienkārši - kad ienāk prātā, paprasu 50 eiro stundā. Faktiski Baiba Pētersone ir tikusi pie bezizmēra depozīta.
Turklāt Una Klapkalne saņēmusi sodu no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) par iepirkuma procedūras pārkāpšanu. Ko darīs Una Klapkalne? Mēģinās izvairīties, pārsūdzēt, apšaubot IUB kompetenci? Vai turpinās klusēt, līdz tiks izvēlēta arī nākamajam Latvijas Radio valdes priekšsēdētaja amata termiņam, kas viņai šobrīd akūti būtu nepieciešams, jo esošais iztek kā smilšu pulkstenis!
Vai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome arī slēps vai noklusēs nākamās Latvijas Radio valdes priekšsēdētājas kandidātes ne būt ne nevainojamo reputāciju, par ko pati Una Klapkalne izteikusies publiski kā par ko tik pašsaprotamu un nesavienojamu ar darbu Latvijas Radio?
Mēs tam sekosim līdzi! Vai tas viss turpināsies un Una Klapkalne, neskatoties uz saņemto sodu, tiks izvēlēta arī nākamajam Latvijas Radio valdes priekšsēdētaja amata termiņam? Sabiedrībai ir jāzina patiesība, ko no mums cenšas smalki noslēpt.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
