Iesaki rakstu: 
Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija īsti ir – NATO, vai tomēr Krievijas?
Turcijas pēdējā laika vēlme lavierēt un iegūt pēc iespējas lielāku izdevīgumu no visām pusēm jau redzama ar neapbruņotu aci. Piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas “S-
Turcija kā NATO dalībvalsts priekšroku deva militāri tehniskajai sadarbībai ar Krieviju. Tas vairāk parāda, ka Krievija ar kaut kādiem instrumentiem ir ietekmējusi Turcijas izvēli. Tamdēļ nav pamata uzskatīt, ka arī citos jautājumos Turcija labāk kontaktējas vai ieklausās tieši Krievijas vēlmēs un interesēs.
Kādas Krievijas ģeopolitiskās intereses? Pavisam vienkāršas – vāja Eiropas Savienība (turpmāk – ES) un NATO. Kādēļ? Arī vienkārša atbilde, tad Krievija var nostiprināt savas pozīcijas un īstenot savus mērķus. Viens no veidiem, kā vājināt – radīt ES un NATO iekšējas problēmas, lai tad tās risina, kas savukārt samazinās uzmanību no Krievijas turpmākiem soļiem.
Kāds tagad iesauksies – atkal kaut kādi murgi, visur mēģinot vainot miermīlīgo Krieviju. Nu, nu, te es ieteiktu atcerēties notikumus Grieķijas strīdā ar Maķedoniju par tās nosaukumu. Tad plaši izskanēja ziņas, ka Atēnas nav apmierinātas ar Maskavas mēģinājumiem traucēt vienošanās apstiprināšanu par Maķedonijas nosaukuma maiņu.
Tiek ziņots pat par mēģinājumiem uzpirkt Grieķijas parlamenta deputātus, lai viņi balsotu pret šo dokumentu. Grieķijas ārlietu ministrs ir sacījis, ka viņa valsts vairs negrasās pievērt acis uz šādām darbībām.1
Kāda Krievijai ieinteresētība Maķedonijas nosaukumā? Visnotaļ vienkārša, ja Grieķijai, nebūs iebildumu par Maķedonijas nosaukumu, tad nākamais solis ir šīs valsts pievienošanās NATO, kas nu noteikti nav Krievijas interesēs. Jautājums par valsts nosaukuma maiņu ir atrisinājies, un tagad ir Ziemeļmaķedonijas Republika, un tikai laika jautājums, kad tā kļūs par NATO dalībvalsti.
Kādēļ šāds atskats? Pavisam vienkārši – tas parāda, ka Krievija visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas ietekmēt starptautiskos notikumus, arī citu valstu valdības, lai panāktu sev vēlamu rezultātu.
Turcijas līderis 29. februārī savā stilā tā arī pavēstīja: “Ko mēs vakar izdarījām? Mēs atvērām durvis.” Saskaņā ar sniegtajām liecībām notikušais drīzāk esot atgādinājis izraidīšanu – ļaudis pie robežas pievesti bezmaksas autobusos, bēgļu nometņu iemītnieki negaidīti saņēmuši īsziņas, ka ceļš uz Grieķiju ir atvērts.
Tāpat cilvēku kontrabandisti, pārāk neslēpdamies, rosīgi organizējuši peldlīdzekļus pārvadājumiem uz Grieķijai piederošajām Egejas jūras salām, kur jau uzturas apmēram 40 tūkstoši migrantu, kas ieradušies iepriekš.2 Vai šāda cilvēku pievešana ar autobusiem vai īsziņu sūtīšana varētu notikt bez valdības ziņas? Stipri šaubos.
Kas no šīs nākotnes bēgļu krīzes varētu būt ieguvējs? Nav jābūt gaišreģim, lai pateiktu – Krievija, jo kārtējā bēgļu krīze bez šaubām var radīt nesaskaņas ES dalībvalstu vidū.
Kā to radīt un veicināt? Recepte visnotaļ jau nojaušama. Krievija aktualizē savu līdzdalību Sīrijas konfliktā, kas noved pie bēgļu skaita palielināšanos. Tās sabiedrotais Turcija publiski paziņo, ka visi bēgļi uz tās robežām netiks aizturēti un ļaus tiem šķērsot robežu. Finālā kas sanāk – pie Turcijas un Grieķijas robežām pulcējas vairāk nekā 13 000 migrantu, un to skaits tikai aug.3
Palielinoties migrantu skaitam, Grieķijas vēlme tos noturēt pie valsts robežas būs ļoti apgrūtināta. Bez šaubām, ka, šādam skaitam nelegālo migrantu iekļūstot ES dalībvalstu teritorijās, tas radīs plašu neapmierinātību kā dalībvalstu, tā arī to iedzīvotāju vidū.
Vairāki ES dalībvalstu vadītāji jau ir pauduši savu viedokli par notiekošo. Tajā skaitā arī Austrijas kanclers Sebastians Kurcs, kurš nodēvēja notikušo par Turcijas uzbrukumu ES un Grieķijai. Viņš arī brīdināja: ja ES neizturēs šo pārbaudījumu “ar uguni un ūdeni”, tad Eiropa bez iekšējām robežām kļūs par pagātni.4
Erdogans jau arī ir vērsies pie Grieķijas valdības ar šādu paziņojumu: "Grieķija, es vēršos pie tevis - atver vārtus un atbrīvojies no šīs nastas.” Šādi viņš izteicies Starptautiskajai sieviešu dienai veltītā televīzijas uzrunā no Stambulas. "Ļauj viņiem doties uz citām Eiropas valstīm! Grieķija, šie cilvēki nenāk, lai paliktu pie tevis, viņi nāk, lai dotos uz citām Eiropas valstīm. Kāpēc tevi tas uztrauc? Vienkārši atver vārtus!"5 Šāds paziņojums nepārprotami norāda uz Erdogana vēlmi panākt, ka nelegālo migrantu pūļi nonāktu ES dalībvalstu teritorijās.
Jebkuras darbības vai bezdarbības gadījumā ir jāmeklē, kam tas visizdevīgāk. Vērojot pašlaik Sīrijā un Turcijā notiekošo, viens no vislielākajiem ieguvējiem kārtējās bēgļu krīzes gadījumā būtu Krievija. Tamdēļ būtu naivi domāt, ka tā ar visiem iespējamiem līdzekļiem necenšas panākt sev labvēlīgu risinājumu, īpaši, ja jau iepriekš tā ir parādījusi, ka savu interešu dēļ nebaidās ietekmēt un iejaukties citu valstu jautājumos.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-megina-izjaukt-makedonijas-nosaukuma-mainu-un-pasliktina-attiecibas-ar-griekiju.a286392/
2 https://www.la.lv/pie-kritiskas-robezas
3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sirijas-un-turcijas-speku-konfrontacija-turpinas-samilst-migrantu-krize-pie-griekijas-robezas.a350273/
4 https://www.la.lv/pie-kritiskas-robezas
5 https://www.apollo.lv/6917490/erdogans-aicina-griekiju-atvert-vartus-uz-eiropu
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
