Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trīs bērnu māte ir vērsusies tiesā pret Tieslietu ministriju, prasot atlīdzināt zaudējumus, kas radušies tiesnešu tiešo darba pienākumu – lietas materiālu nelasīšanas dēļ. Gandrīz tūkstoš eiro lielie zaudējumi, par kuriem sieviete saviem bērniem varētu iegādāties pārtiku un citas ikdienai nepieciešamās preces, radušies, visu trīs instanču tiesnešiem, kuru lietvedībā atradās konkrētā civillieta, nevēloties izlasīt lietas materiālus un spriedumu pirmajā un otrajā instancē taisot ar kopēšanas un ielīmēšanas jeb copy/paste paņēmienu no citu analoģisku lietu spriedumiem, kaut gan faktiski tajās situācija bija citādāka.

Pirmajā instancē Rīgas rajona tiesas tiesnese Vineta Mazure lietu izskatīja 18.decembrī, spriedumu pasludinot 7.janvārī pēc Ziemassvētku un Jaungada svinēšanas, kad pilnīgi loģiski nerodas vēlēšanās lasīt kaut kādas civillietas materiālus vai klausīties tiesas sēdes audioierakstu, tāpēc, kā redzams no sprieduma teksta, tiesnese atļāvās spriedumu sastādīt, izmantojot kopēšanas un ielīmēšanas paņēmienu jeb copy/paste no iepriekš pašas izskatītās analoģiskās civillietas, atļaujoties tiesas spriedumā kā atbildētājas paskaidrojumus atstāt iepriekšējās civillietas atbildētāja paskaidrojumus un piedzenot no atbildētājas jau pirms prasības celšanas veiktos zemes nomas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas maksājumu.

Arī apelācijas instances tiesnešu kolēģija Ilzes Ošiņas, Ineses Graudas un Ulda Dangas sastāvā, COVID-19 pandēmijas dēļ lietu apelācijas kārtībā izskatot rakstveida procesā, sevi neapgrūtināja ar atbildētājas apelācijas sūdzības un lietas materiālu lasīšanu un vienkārši pievienojās pirmās instances tiesas spriedumā norādītajai motivācijai.

Tiesneši neuzskatīja, ka viņu pienākums būtu sniegt vērtējumu apelācijas sūdzībā norādītajam par atbildētājas veiktajiem maksājumiem prasītājai pirms prasības celšanas tiesā, kuru saņemšanu prasītāja bija rakstveidā apstiprinājusi arī vēl pirms prasības celšanas tiesā, kas nebija ņemts vērā pirmās instances tiesas spriedumā, kā rezultātā trīs bērnu māmiņai nācās, labprātīgi izpildot likumīgā spēkā stājušos apelācijas instances tiesas spriedumu, samaksāt prasītājai jau pirms prasības celšanas samaksāto summu dubultā.

Augstākā tiesa Mārītes Zāģeres, Andas Briedes un Aivara Keiša sastāvā ar rīcības sēdes lēmumu atteicās lietu izskatīt pēc atbildētājas kasācijas sūdzības, uzskatot, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais iznākums ir nepareizs, līdz ar to paužot uzskatu - ir pareizi, ka tiesa atkārtoti piedzen naudas līdzekļus, kas samaksāti prasītājai jau pirms prasības celšanas un pierādījumi par ko ir bijuši iesniegti pirmās instances tiesā.

Līdz ar to, atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību atbildētājas – 3 bērnu māmiņas par kasācijas samaksātā drošības naudu 300 eiro netika viņai atmaksāta, jo Civilprocesa likums neesot paredzējis to atmaksāt, ja lieta netiek skatīta kasācijas kārtībā.

Rezultātā, tā kā apelācijas instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, trīs bērnu māmiņai naudas summa, kas bija samaksāta prasītājai jau pirms prasības celšanas, bija jāsamaksā otrreiz.

Dubultā samaksāto naudas summu 3 bērnu māmiņai tomēr izdevās atgūt uz cita tiesas sprieduma pamata, ceļot tiesā attiecīgu prasību pret bijušo zemes īpašnieci par bez tiesiska pamata pie bijušās zemes īpašnieces atrodošos 3 bērnu māmiņas naudas līdzekļu piedziņu, neskatoties uz to, ka tiesā bijušās zemes īpašnieces advokāts neatzina prasību, vienlaicīgi atzīstot naudas līdzekļu saņemšanu dubultā apmērā, kas saņemta tiesas kļūdas dēļ, tiesnešiem nevēloties lasīt atbildētājas paskaidrojumus, tiem pievienotos dokumentus un sūdzības un uzskatot, ka tiesai būtu pienākums labot savu kļūdu un samaksāt 3 bērnu māmiņai faktiski nepamatoti piedzīto naudas summu, kas bija samaksāta jau pirms prasības celšanas tiesā un kuru dubultā pēc tiesas sprieduma bija saņēmusi viņa kliente.

Lai gan, ceļot tiesā jaunu prasību, t.i. noslogojot tiesu sistēmu ar vēl vienu lietu, kuras nemaz nebūtu, ja kāds no 7 tiesnešiem, kuru lietvedībā atradās šī civillieta, būtu vēlējies pildīt savus tiešos darba pienākumus un izlasīt lietas materiālus, dubultā pārmaksātā zemes nomas maksas summa tika atgūta, taču ar to 3 bērnu māmiņai nevarēja tikt atlīdzināti tiesnešu nolaidības dēļ nodarītie zaudējumi

– no viņas pēc pirmās instances tiesas piedzītā valsts nodeva – 15% no piedzītās naudas summas, kas bija samaksāta  pirms prasības celšanas,

- par apelācijas sūdzību samaksātā valsts nodeva - 15% no piedzītās naudas summas, kas bija samaksāta pirms prasības celšanas,

- par prasītājas advokāta, kas, būdams arī prasītājas pilnvarotā persona, neuzskatīja, ka viņam būtu pienākums samazināt prasības summu par summu, kas bija samaksāta jau pirms prasības celšanas, lietā sniegto juridisko palīdzību - 30% no piedzītās naudas summas, kas bija samaksāta pirms prasības celšanas,

- un drošības nauda 300 EUR, kas samaksāta, iesniedzot kasācijas sūdzību, ko AT Civillietu departamenta tiesneši nevēlējās izskatīt, taču uzskatīja par iespējamu to paturēt Augstākās tiesas rīcībā.

Šos zaudējumus 3 bērnu māmiņa lūdza labprātīgi atlīdzināt Tieslietu ministriju, kas savā atbildē norādīja, ka labprātīgi tos atlīdzināt Tieslietu ministrijai neatļauj Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums vai Atlīdzināšanas likums, norādot, ka, ja 3 bērnu māmiņa uzskata, ka viņas tiesības ir nepamatoti aizskartas, atsaucoties tieši uz Satversmes 92. panta trešo teikumu, viņa ir tiesīga vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par atbilstīga atlīdzinājuma piedziņu. Tiesas pienākums ir, konstatējot nepamatotu personas tiesību aizskārumu, spriedumā noteikt atlīdzības apmēru.

Tieslietu ministrijas atbildē tika arī norādīts, ka ne Tieslietu ministrijai, ne tieslietu ministram attiecībā uz Augstāko tiesu nav administrēšanas, organizatoriskās vadības vai arī pārbaudes funkcijas.

Latvijas Republikas Satversmes 83. pantā ir noteikts, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Savukārt tiesnešu neatkarība šī panta izpratnē nozīmē tiesneša patstāvību nolēmumu pieņemšanā. Šis konstitucionālais princips neatrauti saistāms ar tiesas institucionālo neatkarību, proti, tiesnesi, kurš izskata lietu, nedrīkst pakļaut nekādai ietekmei. Tādēļ pienākums neiejaukties spriedumu taisīšanā attiecas ne tikai uz likumdevēju un izpildvaru, bet arī uz pašu tiesu un ar tiesu varas realizāciju saistītām amatpersonām.

Tiesnešu disciplinārkolēģijas praksē pausta atziņa, ka tas, vai lietā ir vērtēti visi pierādījumi un vai pierādījumi un pušu argumenti ir pietiekami analizēti, nevar būt disciplinārlietas priekšmets.

Trīs bērnu māmiņa, uzskatot, ka ir nepieņemami, ka viņas bērniem 7 tiesnešu nevēlēšanās pildīt savus tiešos darba pienākumus – izlasīt lietas materiālus, dēļ tiek atrauti gandrīz tūkstoš eiro, tādā veidā papildinot valsts budžetu un Augstākās tiesas ienākumus, tiesā ir cēlusi prasību pret Tieslietu ministriju, kam jāatbild tiesnešu vietā par viņai tiesnešu nolaidības dēļ nodarīto zaudējumu piedziņu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...