Iesaki rakstu:

KāpÄ“c mÄ“s pārmetoši vaimanājam un brÄ«nāmies, ka kāds nacionālists ne tā rÄ«kojas. Runa nav tikai par nacionāliem, runa ir vispār par politiÄ·iem. Nacionālistus pieminÄ“ju tikai tāpÄ“c, ka sevi pieskaitu šim pulkam.

Tā notiek tāpēc, ka arī viņi tomēr ir tikai cilvēki un arī viņi mēdz rīkoties mums nesaprotami. Gadās, ka viņu rīcība mums simpatizē un to uzskatām par lietderīgu, bet gadās arī, ka ne. Tāda ir cilvēka daba, un arī mēs esam tikai cilvēki.

Esiet godīgi un, uzlūkojot pasauli caur savu prizmu, arī uz sevi skatieties objektīvi. Pavērojiet, ko jums diktē zemapziņa un kurā brīdī jūs ar apziņu zemapziņas aicinājumus apvaldāt un pat noraidāt. Lūkojieties uz pasauli un citiem cilvēkiem caur savas apziņas prizmu.

Runājot Valda Atāla vārdiem: jūs neesat tik labi, kā jūs par sevi domājat.

Aplami ir domāt un sagaidÄ«t, ka, ja kāds ir ievÄ“lÄ“ts no patriotiskas apvienÄ«bas, tad viņa rÄ«cÄ«ba bÅ«s tikai nacionāla un viņš izvirzÄ«s, atbalstÄ«s tikai nacionālus likumus. Un otrādi, ja bÅ«s ievÄ“lÄ“ts no kosmopolÄ«tiskas, nacionālismu noliedzošas organizācijas, tad viņš apkaros nacionālismu.

Prakse liecina, ka tā nav, ka viss notiek citādi. Lai arÄ« no kāda saraksta nebÅ«tu ievÄ“lÄ“ts deputāts, trends – tas ir tendences, sabiedrÄ«bas vÄ“lmes un kopÄ“ja virzÄ«ba, kādu vÄ“rtÄ«bu izcelšana un citu noliegšana, bÅ«s noteicošÄ politiÄ·a rÄ«cÄ«bai un runām.

Deputātu un politiÄ·i vairāk par partiju programmām ietekmÄ“ situācija pasaulÄ“ un sabiedrÄ«bas vÄ“lmes. Kad minÄ“tais kļūs labvÄ“lÄ«gs tam, lai viņa rÄ«cÄ«ba un retorika kļūtu tāda, kā to vÄ“las nacionālisti, tad viņš savā rÄ«cÄ«bā un runās pārtaps par nacionālu politiÄ·i, bet partijas piederÄ«bu nemainÄ«s.

Šo mÄ“s lieliski varam vÄ“rot Ukrainas notikumu kontekstā un maskavas pirksta gāšanā. Tu neesi citādāks – tā dari arÄ« tu, arÄ« tavu viedokli un uzvedÄ«bu maina sabiedrÄ«bas tendences. Ja tā nebÅ«tu, tad nepastāvÄ“tu milzÄ«gā modes industrija, kas aptver daudzas jomas.

Maskavas pirksts

PavÄ“ro un iedziļinies! Kuri politiÄ·i bija tie, kuri reāli lÄ“ma par maskavas pirksta nojaukšanu, kuri bija tie, kas organizÄ“ja gājienu par nojaukšanu un citu? Cik minÄ“to ietekmÄ“ja tie, kuri lÄ«dz šim aicināja deokupÄ“t Latviju?

Nojauca tie, kuri vÄ“l nesen stāvÄ“ja un krita par to, ka tam ir jāstāv mūžīgi, piesauca dažādus lÄ«gumus un minÄ“ja citus dzelžainus «argumentus». 

Atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša. ArÄ« stabiņus ir jāprot uzlikt. Tas prasa darbu spÄ“jas, koncentrÄ“šanos un rezultātu sasniegšanu. Tas, ka tu publiski paud, ka esi par to vai pret to, vai citÄ“ kādu konvenciju, vÄ“l nenozÄ«mÄ“, ka esi spÄ“jÄ«gs organizÄ“t kaut pagalma sakopšanu.

Jā, tu vari atnākt ar savu slotu un pavicināt, Ä«paši, ja tevi filmÄ“, bet pašam sagādāt nepieciešamo slotu skaitu, visu sagatavot un organizÄ“t, uzaicināt žurnālistus, nu, tam bieži nedz spÄ“ka, nedz prasmju nepietiek.

Es nebÅ«t neatbalstu stabiņus RÄ«gas ielās un citur, bet, lai tie uz ielām parādÄ«tos, ir nepieciešams veikt mÄ“rÄ·tiecÄ«gas darbÄ«bas. Sarunāt, uzzÄ«mÄ“t, projektÄ“t, pasÅ«tÄ«t, uzstādÄ«t u.c. Un izrādās, ka konvenciju piesaucÄ“ji un citu cilvÄ“cisku vÄ“rtÄ«bu aizstāvji labi, ja prot par to parunāt, bet veikt praktiskus darbus ir pavisam kas cits.

Ja iebilsti stabiņu eksistencei, tad tev ir jāpieliek vÄ“l vairāk pūļu, lai stabiņus novāktu, bet tam nepietiek nedz spÄ“ka, nedz prasmes, nedz, kā izrādās, patiesas vÄ“lmes. Ja kādi pÅ«lÄ“jās un «naturalizÄ“ja», tad tev bÅ«s smagi jāstrādā, lai šo atsauktu un atņemtu pilsonÄ«bu.

Atminies, bija laiks, kad tÄ“vzemieši bija pozÄ«cijā RÄ«gā. Kas tad bija citādi, vai dzÄ«res 9. maijā tika pārtrauktas, vai RÄ«ga kļuva latviskāka? NÄ“. Tad nāca atklāti maskavas interešu Ä«stenotāji, un viņi pamanÄ«jās, kā jau maskavā pieņemts, strādāt greizi, tÄ“rÄ“t naudu, aizņemties, remontÄ“t un citu.

Kad, pateicoties ukraiņiem, trends mainÄ«jās, jaunatnākušie veikli aizmirsa par integrāciju, saskaņu un lÄ«gumiem. Viņi bez sirdsapziņas pārmetumiem nogāza maskavas pirkstu. Lieta darÄ«ta!

IespÄ“jams, ka, ja šis bÅ«tu jāveic kādai citai partijai, tad tiktu dibinātas komisijas, pieaicināti speciālisti, vÄ“rtÄ“ti lÄ«gumi...

Viņi izdara ātrāk, veiklāk un pat labāk nekā tie, kas par to mutiski stāv un krīt, bet nepanāk un neizdara.

Trends diktē un nosaka, ka politiķis ne tikai tev teiks to, ko tu vēlies dzirdēt, bet pat darīs to, ko tu vēlies.

Nišas

Pastāv tas, ko dÄ“vÄ“ par politiskām nišÄm. Ir tādas, kurās nokļūt gribÄ“tāju ir daudz, un ir tādas, kuras nav pieprasÄ«tas. Tajās, kuras ir pieprasÄ«tas, ar elkoņiem grÅ«stoties, nelietÄ«gas atlases rezultātā vairumā gadÄ«jumu vadÄ«bā nokļūst darÄ«t spÄ“jÄ«gie un mÄ“rÄ·us sasniegt varošie, kā arÄ«, boksa valodā runājot, tie, kuri spÄ“j turÄ“t sitienus.

Bet nišÄs, kur nav konkurences, pietiek aizpildÄ«t iesniegumu uz apšaubāmas kvalitātes veidlapas, un tu jau esi Ä£enerāļa formā, kaut ne militāru zināšanu, ne citu, lai nÄ“sātu virsnieka uzplečus un pat formu, nav. PamÄ“Ä£ini tādu izaugsmi bruņotajos spÄ“kos. Tas prasÄ«s daudz laika un daudz pūļu, jo tev bÅ«s jāsacenšas ar citiem, kā arÄ« jāatbilst prasÄ«bām.

LÄ«dzÄ«ga aina ir izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s. Ir augstskolas, kurās grÅ«tāk iekļūt, ir tādas, kurās iestāties var daudzi, bet ir tādas, kurās mācās tikai Ä«pašie studenti. Vai zini, kāpÄ“c seržanta dÄ“ls nemācÄ«sies tur, kur mācās Ä£enerāļa atvases? TāpÄ“c, ka Ä£enerālim ir savi bÄ“rni un seržanta dÄ“lam jāmeklÄ“ cita mācÄ«bu iestāde.

CilvÄ“kiem ir dažādas prasmju un darba spÄ“jas. SpÄ“jas un prasmes dzÄ«ves laikā mainās. DzÄ«ves sākumā cilvÄ“ks tikai mācās un apgÅ«st zināšanas un prasmes, tad viņš apgÅ«to ir spÄ“jÄ«gs pielietot, un ir laiks, kad varÄ“šana ir palikusi pagātnÄ“, kad var par to tikai parunāt un vÄ“rtÄ“t citu paveikto vai nepaveikto. Esi taču dzirdÄ“jis slaveno dziesmu par runčiem.

Mums ir dažādos laikos dažādas darba spējas, dažādi apķērību līmeņi, kuras ļoti ietekmē mūsu psiholoģiskais stāvoklis, stress un personiskās problēmas.

Ir arÄ« tādi, kuriem RadÄ«tājs nav šÅ«pulÄ« ielicis asu prātu un ātru uztveri, viņiem ir grÅ«tÄ«bas pat vienkāršas lietas izprast, bet tad, kad viņi ir izpratuši, viņi ir nelokāmi. Viņi ir kā vilciens, kurš brauc pa sliedÄ“m un nemÄ“dz nogriezties ne pa labi ne pa kreisi, kaut ir teikts, ka, ja nebrauksi pa kreisi, netiksi pa labi.

PolitiÄ·is

Pirms gadiem divdesmit es ar cerÄ«bu un pat sajÅ«smu vÄ“roju, ka kādā no Eiropas valstÄ«m nacionālisti vÄ“lÄ“šanās ir ieguvuši nepieredzÄ“ti daudz balsu. Bija pat gadÄ«jumi, kad viņi nokļuva pozÄ«cijā un viņu pārstāvis pat vadÄ«ja valsti. Naivi cerÄ“ju, ka nu tik bÅ«s, nu bÅ«s nacionāla rÄ«cÄ«ba, bet nekā. Faktiski nekas nemainÄ«jās, jo, kaut arÄ« viņi vÄ“lÄ“šanās piedalÄ«jās ar nacionāliem karogiem un sludināja nacionālas devÄ«zes, tomÄ“r cilvÄ“ki vien palika. Un cilvÄ“ks pārtiek ne tikai no maizes vien, - viņam nepieciešams arÄ« siltums un nepieciešamÄ«ba izpatikt savām vÄ“lmÄ“m, kā arÄ« zemapziņas vajadzÄ«bām.

No tā vien, ka, kādu politisku spÄ“ku ievÄ“l, vÄ“l nekas nemainās. Tā nebija un nebÅ«s, jo tas ir atkarÄ«gs nevis no kāda politiska spÄ“ka programmas vai nostādnÄ“m, bet no tā, kādas ir šo cilvÄ“ku prasmes, kādas ir viņu darba spÄ“jas, kādas ir viņu spÄ“jas komunicÄ“t ar citiem, kādas ir viņu spÄ“jas strādāt vienotā komandā vienota mÄ“rÄ·a virzienā, kādi konkrÄ“tā situācijā ir trendi.

Svarīgi, lai tauta pamanītos radīt tādas tendences, kuras politiķim liek darīt to, ko vēlas vēlētājs. Vai tu liec?

Nākamajā dienā pÄ“c tradicionālām parlamenta vÄ“lÄ“šanām Ä«stās vÄ“lÄ“šanas tikai sākas. Vismaz tā man pirms gadiem divdesmit mācÄ«ja ASV speciālisti speciālos kursos.

PolitiÄ·is ir tikai cilvÄ“ks, kaut no citiem atšÄ·iras ar to, ka vairāk sola, bet mazāk pilda, jo praksÄ“ iespÄ“jas pildÄ«t solÄ«to viņam ir stipri ierobežotas, bet tam, kurš nav politiÄ·is, ir mazāk ierobežojumu un traucÄ“jumu solÄ«tā un iecerÄ“tā Ä«stenošanai.

PolitiÄ·is ir tikai cilvÄ“ks, un viņš dara to, kas viņam ir izdevÄ«gi un ko pieļauj politiskā vadÄ«ba. Viņam ir izdevÄ«gi tas, kas nodrošina viņa palikšanu varas gaiteņos un izaugsmi pa birokrātijas kāpnÄ“m.

Viņam ir izdevÄ«gi solÄ«t un pildÄ«t vÄ“lÄ“tāju vÄ“lmes, jo tā ir panākumu atslÄ“ga. PolitiÄ·is vienmÄ“r pilda vÄ“lÄ“tāju vairākuma gribu neatkarÄ«gi no tā, no kāda politiskā spÄ“ka viņš ir ievÄ“lÄ“ts un kāda politiskā un ekonomiskā nokrāsa ir vÄ“lÄ“tāju vairākumam. Zinu, ka daudzi domā citādāk, bet tā ir patiesÄ«ba, politikā ilglaicÄ«gi spÄ“j darboties tikai tie, kuri intuitÄ«vi jÅ«t, ko vÄ“las vÄ“lÄ“tājs. Tos, kuri uzspiež un ietekmÄ“ vÄ“lÄ“tājus, parasti nepārvÄ“l.

Karjera

Tu vari šo manu apgalvojumu apšaubÄ«t un, kāju piesitot pie zemes, uzstāt, ka cilvÄ“ki tā nedomā, viņi to nevÄ“las! IespÄ“jams, ka arÄ« kādā ciemā nevÄ“las, bet kas par to liecina, izņemot tavu apgalvojumu?

Ja cilvÄ“ki pietiekamā skaitā raksta, publicÄ“, pulcÄ“jas un paziņo, ka vÄ“las nojaukt maskavas pirkstu, tad politiÄ·i ātri to paveic. Ja ukraiņi kaujas laukos sit krievu okupantus, tad Latvijas politiÄ·i kļūst drošÄki un izlÄ“mÄ«gāki.

PolitiÄ·is, lai saglabātu amatu, lai saglabātu tās iespÄ“jas, kurām viņš ar lielām grÅ«tÄ«bām ir piekļuvis, neizniekos to kaut kādas tur pārliecÄ«bas vai partijas nostādņu dēļ. Viņš nedarbosies pret savu karjeru. Viņš darÄ«s tā, kā viņam ir izdevÄ«gi un ir arÄ« loÄ£iski un pareizi. Un ir vienalga, kāds viņam ir uzvārds un kādu politisku spÄ“ku viņš pārstāv.

Tu iebildÄ«si, sakot, vai tad ir iespÄ“jams, ka tie, kuri aicina legalizÄ“t viendzimuma laulÄ«bas un visu, kas tai virzienā, «iestāsies» par tradicionālām Ä£imenÄ“m?

Jā, viņi to darīs, ja to vēlēsies vēlētājs, bet, ja viņi tā tomēr nedara, tad tas liecina, ka ir liela sabiedrības daļa, kas to vēlas vai vismaz tam neiebilst. Vajadzības gadījumā viņi atradīs daiļrunīgus vārdus un vārdu kombinācijas, ar kurām paskaidros pozīcijas maiņu. Vai viņi tā darīs, ir atkarīgs no tevis. Viņi tikai pilda tavas vēlmes, pat tad, kad tu par tām neesi informēts, un arī putins tikai pilda krievijas pilsoņu vēlmes, bet nebūt neīsteno kaut kādu savu programmu.

Tātad pats galvenais ir nevis tas, par ko tu nobalsoji un pÄ“c četriem gadiem atkal balsosi, un atkal nesagaidÄ«si cerÄ“to, bet izšÄ·irošs ir tas, ko tu ikdienā, katru stundu un katru dienu domā, kādu vÄ“stÄ«jumu tu politiÄ·im paud, kā tu viņu reāli praksÄ“ apliecini, un, ja politiÄ·is to ieraudzÄ«s, viņš ar to rÄ“Ä·ināsies un ņems vÄ“rā.

Cita risinājuma nav, tu vari balsot par nacionāļiem, vari par konservatīvajiem, vari par radikāļiem un superradiķāļiem, arī par bruģa zemniekiem, bet tie visi ir tikai cilvēki, kuri vēlas darboties politikā, lai gūtu taustāmu labumu.

Ja neorientējies, tad vismaz izvēlies tos, kuri spēj paveikt, un bēdz no tiem, kuri tikai runā par to, kas citiem jādara.

Nacionāla politika bÅ«s tad, kad tu patiesi vÄ“lÄ“sies un apliecināsi savas vÄ“lmes ar reālu rÄ«cÄ«bu. Tā bÅ«s tad, kad tu nebÅ«si mierā ar notiekošo, kad tu paudÄ«si savu sašutumu, kad tu rÄ«kosies, - tad arÄ« politiÄ·i to pamanÄ«s un ieklausÄ«sies. Pagaidām politiÄ·i tevi nepamana, tevÄ« neieklausās, tev neizpatÄ«k, jo tu neesi vÄ“rā ņemams.

Tu

Tu eksistÄ“ tikai uz papÄ«ra un dažādās datu bāzÄ“s ar personas kodu, vārdu un uzvārdu. ArÄ« dzÄ«ves vietu. Bet valsts dzÄ«vÄ“, politikā tevis nav. TāpÄ“c ar tevi neviens nerÄ“Ä·inās, tu nevienu neapdraudi, tu nevienu nespÄ“j iestumt saulÄ«tÄ“, un tavi draudi «iziet ielās» ir gana smieklÄ«gi un naivi.

Nu, ej ielās, vai tad maz esi tur bijis, maz pieturā gaidÄ«jis sabiedrisko transportu. Nu, aizej «pieturā» pie Saeimas mājas un tad dodies prom, - vai tu tiešÄm domā, ka tā tu ietekmÄ“si politiÄ·u uzvedÄ«bu.

Ja sanācÄ“ju bÅ«s pietiekami daudz un jÅ«s ar izdomu «gaidÄ«siet trolejbusu», tad gan tevÄ« ieklausÄ«sies, bet to tu nespÄ“j, un politiÄ·i to zina, tāpÄ“c tevi neņēma vÄ“rā un neņems. PolitiÄ·im dažu jocÄ«go stāvÄ“šana kādā pieturā un «ielās iešana» nav saistoša. Tava kvernÄ“šana ielās politiÄ·iem neuzliek nekādus pienākumus, un no tā viņiem neizriet nekādas saistÄ«bas.

PolitiÄ·im saistoša un vÄ“rā ņemama ir nevis partijas programma un priekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumi, bet tava rÄ«cÄ«ba, tavas vÄ“lmes un tava uzvedÄ«ba. Tam, kurš šÄ«s vÄ“lmes pauž, viņš pakļaujas, bet, ja vairumam intereses aprobežojas tikai ar paša ledusskapi un tā saturu, tad politiÄ·is var «mazgāt rokas», jo vienaldzÄ«gos egoistus nekad un nekur neviens nav ņēmis vÄ“rā.

PolitiÄ·is nečurā pret vÄ“ju, bet, ja tu vÄ“ju neradi, tad viņa politiskās buras ar brāzmām piepilda citi, un viņš ieklausās šo pÅ«tÄ“ju vÄ“lmÄ“s un ir atvÄ“rts to vajadzÄ«bām.

Varat katrā publikācijā pieminÄ“t dekolonizāciju, deokupāciju un citu. Bet, kad politiskā situācija mainÄ«sies, kad tas kļūs vÄ“lÄ“tājam aktuāli un praktiski iespÄ“jams, tad pie daudzo «d» pildÄ«šanas jÅ«s nebÅ«siet pamanāmi, jo to izdarÄ«s tie, kuri šo lÄ«dz šim noliedza un tam pretojās. IzdarÄ«s veikli un ātri, bet jÅ«s apgalvosiet: es jau sen teicu, beidzot esmu sadzirdÄ“ts...

Tad jÅ«s teiksiet, redz, ko mÄ“s izcÄ«nÄ«jām, viņi, kaut novÄ“loti, bet tomÄ“r izdarÄ«ja to, par ko mÄ“s rakstÄ«jām. NÄ“, viņi to nedarÄ«ja tāpÄ“c, ka daži par to rakstÄ«ja, viņi izdarÄ«ja to, ko pieprasÄ«ja vairums vÄ“lÄ“tāju. VÄ“lÄ“tājs pat vÄ“l nepaspÄ“ja savu vÄ“lmi publiski noformÄ“t, kad viņi jau ar speciālām aptaujām un citiem izziņas instrumentiem to jau ir noskaidrojuši un steidz pildÄ«t.

VÄ“lÄ“šanās var piedalÄ«ties un reizi četros gados par kaut ko nobalsot, bet tās nav nekādas vÄ“lÄ“šanas, tā ir butaforija. Īstas vÄ“lÄ“šanas ir tad, kad tu ikdienā paud savu nostāju un attieksmi.

Dari to tā, ka tevi dzird, nevis virtuvÄ“ klusiņām vai, runājot Aivara Gardas vārdiem, mājās, guļamistabā zem segas, pat ja vÄ“lÄ“šanu dienā nedodies uz vÄ“lÄ“šanu iecirkņiem.

Dembelis

Kad viskomfortablāk jÅ«tas mÅ«su muskuļi un iekšÄ“jie orgāni? Uzdrošinos apgalvot, ka vislabāk tie jÅ«tas tad, kad mÄ“s tiem neliekam neko darÄ«t. ArÄ« politiÄ·is un jebkurš, kurš strādā algotu darbu, vislabāk jÅ«tas tad, kad viņam neliek strādāt, bet algu maksā. Ja kādam tā nav, tad tas ir iemesls doties pie psihiatra.

Padomju gados bija izplatÄ«ts asprātÄ«gs un dažādos locÄ«jumos locÄ«ts, daudzām situācijām piemÄ“rots teiciens – kamÄ“r iesauktais karavÄ«rs guļ, tikmÄ“r dienesta laiks tuvojas dembelim! Bija pat kāda anekdote par to, kā Ä£enerālis negaidÄ«ti ieradies kazarmā pārbaudÄ«t, kas tur notiek.

Viņš ienāk, bet tur kāds kareivis, nenovilcis zābakus un formu, guļ gultā.  Ä¢enerālis sašutis pienāk pie guļošÄ un bargi jautā, kas tu tāds, ka atļaujies gulÄ“t dienas laikā nenoģērbies atbilstoši ustavam (armijas hartai), uz ko kareivis atjautā – a, kas tu tāds, ka uzdrošinies traucÄ“t mani?

Es esmu Ä£enerālis, viņš kliedz. Kareivis mierÄ«gi izvÄ“rtÄ“ situāciju un dzirdÄ“to, tad saka – nu jā, arÄ« Ä£enerālim bÅ«t nav sÅ«dÄ«gi, bet es, redz, esmu dembelis. Mums abiem nav s…dÄ«gi, mÄ“s abi neko nedarām un varam atļauties baudÄ«t dzÄ«vi...

ArÄ« politiÄ·is bauda dzÄ«vi, ja tu viņam neliec strādāt. Vai zini, kāpÄ“c tik liela konkurence ir uz tām simt darba vietām? TāpÄ“c, ka tur darbs kaulus nelauž, darba devÄ“js – tas ir tu - viņiem strādāt neliec, un atestācija ir tikai vienu reizi četros gados. Tu jau pÄ“c gada bÅ«si aizmirsis, kā viņu sauc un kāpÄ“c par viņu balsoji. Un balsosi atkal.

Ja tu liksi strādāt un prasÄ«si atbildÄ«bu, tad konkurence uz šÄ«m nosacÄ«tajām darba vietām stipri samazināsies.

Aristotelis

Tu iebildÄ«si un teiksi – viņi tur strādā, un daži pat ļoti strādā. Jā, tā ir, es to zinu, bet ļoti strādā tikai daži, bet vairums imitÄ“ darbu, izklaidÄ“joties ar bezjÄ“dzÄ«gām darbÄ«bām un aizpildot darba laiku ar aplamām un neefektÄ«vām Ä·ermeņa kustÄ«bām.

Tā viņi dara ne tikai slinkuma dēļ, bet galvenokārt nekompetences dēļ. Tie nav speciālās skolās mācÄ«ti tautsaimnieki, arÄ« Aristoteli viņi nav lasÄ«juši. Vai tu esi? Izlasi un daudzas neskaidrÄ«bas taps skaidras.

Vairums laika tiek veltÄ«ts parunāšanai par to, par ko runās rÄ«t. Ne visi deputāti pat zina, ka patiesÄ«bā nozÄ«mÄ«gas lietas lemj un izlemj citur, parlamentā tās tikai nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumos rakstiski noformÄ“.

Arī stāsts par četrdesmit miljoniem tika izlemts citur, bet parlamentā tikai legalizēts. Citur lemj arī par miljardiem, bet parlamentā apstiprina budžetu.

Atgriežoties pie iekšÄ“jiem orgāniem, ja nieres, kuņģis un arÄ« sirds pilnÄ«gi neko nedara, tad viņi un tiem pakārtotie orgāni mirst. TāpÄ“c laiku pa laikam pašsaglabāšanās instinkts atgādina, ka, lai nemirtu, kāda asinsriti saglabājoša darbÄ«bu deva tomÄ“r ir nepieciešama.

ArÄ« darbinieks un strādnieks, kā arÄ« minÄ“tais dembelis un Ä£enerālis, lai arÄ« cik labi viņi jÅ«tas, kad neko nedara, tomÄ“r laiku pa laikam pilnÄ«gi prasās kādu naglu iesist, kādu patronu izšaut un kādu kazarmu pārbaudÄ«t.

Es zinu, ka, šo izlasot, tu neko nemainÄ«si savā domāšanā, savā rÄ«cÄ«bā un savā attieksmÄ“. KāpÄ“c tad es par to runāju un rakstu? Nu, tāpÄ“c, ka tādÄ“jādi es paužu savu attieksmi un savu viedokli, bet diemžēl tu Ä«paši ne ar ko neatšÄ·iries no ievÄ“lÄ“tiem un pat neievÄ“lÄ“tiem politiÄ·iem, ka viņi, redziet, rÄ«kojas aplami.

NoklausÄ«ties var šeit:

https://www.youtube.com/watch?v=tLkKrSyvtHE&t=411s