Iesaki rakstu:

PÄ“tot, kāpÄ“c Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku iesniegumi par iespÄ“jamo augsta lÄ«meņa korupcijas sistÄ“mas pastāvÄ“šanu VID vadÄ«bā pazÅ«d un nenonāk lÄ«dz politiski atbildÄ«go amatpersonu galdam, “NeatkarÄ«gā” atdÅ«rās pret likumu, kuram teorÄ“tiski vajadzÄ“tu tieši veicināt nelikumÄ«bu atklāšanu un izskaušanu valsts institÅ«cijās.

Runa ir par Trauksmes celšanas likumu un tajā ietverto trauksmes cÄ“lÄ“ja aizsardzÄ«bu, uz kuru atsaucoties ministriju, citu valsts institÅ«ciju, kā arÄ« tiesÄ«bsargājošo iestāžu darbinieki pamato savu faktisko neizdarÄ«bu vai nevÄ“lÄ“šanos reaģēt uz politiski “neÄ“rtiem” trauksmes cÄ“lÄ“ju iesniegumiem.

“Saskaņā ar Trauksmes celšanas likumu Valsts kancelejai kā Trauksmes cÄ“lÄ“ju kontaktpunktam ir pienākums, saņemot iesniegumu, kas noformÄ“ts kā trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojums, identificÄ“t kompetento institÅ«ciju un pārsÅ«tÄ«t saņemto ziņojumu.” Tā uz “NeatkarÄ«gās” jautājumu, vai Valsts kanceleja (VK) ir informÄ“jusi ministru prezidentu Krišjāni Kariņu par bijušÄs VID izmeklÄ“tājas Gitas Plaudes iesniegumu, kurā norādÄ«ts uz sistÄ“misku korupciju VID augstākās vadÄ«bas rindās, atbildÄ“ja VK Komunikācijas nodaļas pārstāvis, Ministru kabineta preses sekretārs Reinis GrāvÄ«tis.

Viņš arÄ« norādÄ«ja: “IevÄ“rojot Trauksmes celšanas likumā noteikto, Valsts kanceleja nevar sniegt informāciju par šÄda iesnieguma saņemšanas faktu, kā arÄ« citiem ar to saistÄ«tiem apstākļiem.”

“Vienlaikus vÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka Valsts kancelejas kompetencÄ“ neietilpst citu valsts pārvaldes iestāžu vai to amatpersonu pieņemto lÄ“mumu vai veiktās rÄ«cÄ«bas tiesiskuma izvÄ“rtÄ“šana un kontrole. Trauksmes celšanas likuma viens no mÄ“rÄ·iem ir nodrošināt trauksmes cÄ“lÄ“ju pienācÄ«gu aizsardzÄ«bu. LÄ«dz ar to Valsts kancelejai nav pamata izpaust informāciju par trauksmes cÄ“lÄ“ja identitāti un sniegtās informācijas saturu trešajām personām, izņemot gadÄ«jumus, kad tas ir nepieciešams institÅ«cijām, kas izskata trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumu vai uz tā pamata ierosinātu pārkāpuma lietu, vai tas ir nepieciešams trauksmes cÄ“lÄ“ja, viņa radinieka vai saistÄ«tās personas aizsardzÄ«bai,” atzina R. GrāvÄ«tis.

Jau rakstÄ«jām, ka bijusÄ« VID IekšÄ“jās drošÄ«bas daļas OperatÄ«vās darbÄ«bas daļas vadÄ«tāja Gita Plaude sacÄ«ja, ka 2019. gada rudenÄ« esot nosÅ«tÄ«jusi vispirms iesniegumus, bet pÄ“c tam, kad uz tiem nav saņēmusi atbildes, arÄ« trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumus par VID vadÄ«bas iespÄ“jamiem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem finanšu un iekšlietu ministram, Ä¢enerālprokuratÅ«rai un Valsts kancelejai. Taču bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs saka, ka par VID IekšÄ“jās drošÄ«bas daļas darbinieces šokÄ“jošo iesniegumu neesot bijis informÄ“ts.

Savukārt, piemÄ“ram, Ä¢enerālprokuratÅ«ra uz “NeatkarÄ«gās” jautājumiem par G. Plaudes iesniegumu un tā tālāko virzÄ«bu atbildÄ“ja: “Daļā par trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumu, Trauksmes celšanas likums paredz trauksmes cÄ“lÄ“ja identitātes aizsardzÄ«bu. ŠÄdos apstākļos prokuratÅ«ra nevar komentÄ“t tāda ziņojuma saņemšanas faktu un turpmākās darbÄ«bas.”

No visa minÄ“tā “NeatkarÄ«gajai” rodas iespaids, ka Trauksmes celšanas likumā paredzÄ“tā trauksmes cÄ“lÄ“ju aizsardzÄ«ba kalpo par lielisku ieganstu, lai, pirmkārt, nesniegtu informāciju sabiedrÄ«bai par nelikumÄ«bām valsts institÅ«cijās, un, otrkārt, attaisnotu augstāku amatpersonu neinformÄ“šanu par trauksmes cÄ“lÄ“ju atklātajiem faktiem. Citiem vārdiem - valsts pārvaldes sistÄ“ma “norok” bÅ«tiskus jautājumus, lai, iespÄ“jams, izpatiktu valdošajiem politiÄ·iem un tiem nodrošinātu “komfortablu” vidi.

ArÄ« VK, šÄ·iet, ir izmantojusi Trauksmes celšanas likuma normas kā attaisnojumu tam, lai neveiktu nekādas darbÄ«bas attiecÄ«bā uz G. Plaudes iesniegumu, bet to automātiski pārsÅ«tÄ«jusi Finanšu ministrijai vai pašai VID vadÄ«bai. No VK atbildes arÄ« izriet, ka tā nemaz neuzskata par pienākumu izvÄ“rtÄ“t “citu valsts pārvaldes iestāžu vai to amatpersonu pieņemto lÄ“mumu vai veiktās rÄ«cÄ«bas tiesiskumu”, nemaz nerunājot par premjera informÄ“šanu pat tad, ja tās rÄ«cÄ«bā ir nonākusi informācija par bÅ«tiskām nelikumÄ«bām valsts institÅ«cijās.

Ministru kabineta mājaslapā internetā, ko uztur pati VK, tā par saviem pienākumiem gan raksta: “Valsts kanceleja ir Latvijas valdÄ«bas centrs - tas ir vairāku iestāžu kopums vai viena institÅ«cija, kuras uzdevums ir nodrošināt valdÄ«bas darba funkcionÄ“šanu un, nodrošinot datu analÄ«zi, izvÄ“rtÄ“jot dažādus rÄ«cÄ«bas scenārijus un piesaistot ekspertus no dažādām jomām, sniegt datos un izpÄ“tÄ“ balstÄ«tu informāciju Ministru prezidentam un valdÄ«bai, tādÄ“jādi palÄ«dzot pieņemt precÄ«zākus, faktos balstÄ«tus lÄ“mumus.”

“NeatkarÄ«gā” 7. martā publicÄ“ja interviju ar G. Plaudi, kura iezÄ«mÄ“ja lÄ«dzÄ«gu ainu par VID vadÄ«bas lÄ«menÄ« it kā atbalstÄ«to noziedzÄ«go sistÄ“mu kā pirms tam bijusÄ« VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklÄ“tāja Inita LÅ«re intervijā laikrakstam “Diena”. I. LÅ«re apsÅ«dzÄ“ja dienesta vadÄ«bu nelikumÄ«gā kriminālprocesuālu darbÄ«bu pasÅ«tÄ«šanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu JurÄ£i Liepnieku un viņu Ä£imenes locekļiem, bet G. Plaude sÅ«dzÄ“jās par sava bijušÄ priekšnieka, VID IekšÄ“jās drošÄ«bas daļas vadÄ«tāja Aigara Prusaka nelikumÄ«gu rÄ«kojumu jebkādas lietas par savas sievas, bijušÄs VID Nodokļu un muitas pārvaldes direktora vietnieces KristÄ«nes Prusakas-Brinkmanes iespÄ“jamiem pārkāpumiem vai noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem nodot izskatÄ«šanai VID Pirmstiesas izmeklÄ“šanas daļas vadÄ«tājai. Tas praksÄ“ nozÄ«mÄ“ šo lietu izbeigšanu, jo VID Pirmstiesas izmeklÄ“šanas daļai nav kompetences operatÄ«vo darbÄ«bu veikšanai.

Kas abu bijušo VID darbinieču stāstus vieno? Pirmkārt, abas apsÅ«dz VID vadÄ«bu “pasÅ«tÄ«jumu galda” izveidošanā nevÄ“lamu personu “norakšanai” no vienas puses un no otras puses - “neaizskaramo” personu saraksta izveidÄ“, pret kurām lietas nedrÄ«kst ierosināt. Otrkārt, abos stāstos kā bÅ«tiskas figÅ«ras nelikumÄ«gu darbÄ«bu nodrošināšanā jeb VID “jumta pakalpojumu” izveidÄ“ tiek pieminÄ“ts A. Prusaks un K. Prusaka-Brinkmane, kurus no augšas paklusām “piesedzot” VID “augstākā vadÄ«ba” jeb Ä£enerāldirektore Ieva Jaunzeme. Treškārt, abas trauksmes cÄ“lÄ“jas atbilstoši likuma prasÄ«bām vÄ“rsās ar iesniegumiem augstākās un tiesÄ«bsargājošajās institÅ«cijās, informÄ“jot par VID notiekošajām nelikumÄ«bām, taču nekāda reakcija nesekoja.