Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iespējams, pašlaik slēpti tiek risinātas vienošanās transporta un pārvadājumu nozarē, ietekmējot situāciju tajā par labu personām, kas ir saistītas ar valsts pārvaldes procesiem.

Runa ir par 2015. gada 31. martā pieņemtajiem MK noteikumiem Nr. 153 “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus”, to izveidošanas procesu un iesaistītām personām.

2013.-2014. gada laikā notika sabiedriskajā transportā pārvadāto personu ar invaliditāti uzskaites un identificēšanas jautājumu izvērtēšana darba grupā, kurā piedalījās Pārresoru koordinācijas centra, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes un Labklājības ministrijas speciālisti.

Darba grupas izvērtējums un secinājumi netika ņemti vērā. Pārresoru koordinācijas centrs, kas vadīja darba grupu, ignorēja pieaicināto speciālistu iebildumus un kritiku. Projektu atbalstīja tikai Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Salkazanovs šīs asociācijas vārdā.

2013. gadā Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza Liepājas pašvaldībai slēgt līgumu ar Jelgavas transportlīdzekļu elektronisko maksājumu sistēmas izstrādātājiem slepenu vienošanos dēļ. Salkazanovs figurēja arī šajā procesā.

2014. gadā SEB banka, kas bija sākusi piedāvāt maksājumu sistēmu, kura būtu saistīta ar kredītkartēm, paziņoja, ka Jelgavas sistēmā izmantotā karte izstrādāta atbilstoši viena konkrēta pasūtītāja vajadzībām, un nekad nav bijusi paredzēta kā daudzfunkcionālā karte.

Tajā paša uzņēmums CPS (Complete Payment Systems), kura vadītājs Normunds Bergs bija premjerministres Laimdotas Straujumas ārštata padomnieks, sāka piedāvāt šo sistēmu sadarbībā ar Norvik banku, kaut gan šai saistībā jau iepriekš ir bijis interešu konflikts saistībā ar premjerministres dēla Ģirta Straujuma darbu šajā bankā.

2015. gada 31. martā MK noteikumi Nr. 153 “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus” tika pieņemti, un šā gada 25. augustā pieņemts lēmums par darba grupas izveidi MK noteikumu Nr. 153 ieviešanas uzraudzībai Autotransporta direkcijas (ATD) vadībā.

Darba grupas sanāksmēs, kuras jau notikušas vismaz trīs, piedalās ATD, trīs banku (Norvik, Citadele, Swedbank) pārstāvji, Komercbanku asociācija, kases sistēmu ražotāju, pārvadātāju, valsts iestāžu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK), Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA), Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM), kā arī uzņēmumu CPS, Rīgas Karte, Rīgas starptautiskā autoosta, Pasažieru vilciens (PV) un Nordeka pārstāvji.

ATD, autoosta, PV un Nordeka iestājas par noteikumu ieviešanas pārcelšanu par gadu. LPPA (valdes locekli) un 5 banku asociācija (Swedbank, SEB, Citadele, Nordea, DnB) ir par noteikumu ieviešanas pārcelšanu līdz 2017.gada 1.jūlijām. Rīgas Kartes un autoostas pārstāvji uzskata ka noteikumi ir izstrādāti kādai konkrētai sistēmai.

Valsts iestādēm nav iespēju tehniski un informatīvi nodrošināt noteikumu ieviešanas procesu – VDEĀVK nav budžeta ieviešanai, VBTAI nav noteikumos prasītās informācijas, lai to varētu izsniegt, PMLP ir komisija par katru informācijas vienības izsniegšanu.

ATD pārstāvju viedoklis ir, ka neviena sistēma, kā arī neviena no bankām pilnībā neatbilst noteikumiem. Tehniski nav iespējams pieslēgties nepieciešamajām datu bāzēm – VDEĀVK, VBTAI un PMLP. ATD arī nav noslēgts neviens līgums ar kādu no bankām.

LPPA (Salkazanovs), VARAM un Šaļajevs atklāti strīdas ar ATD  pārstāvjiem darba grupas sanāksmju laikā. LPPA ir visvairāk informēti par noteikumiem un sistēmu, tomēr saskaņas starp  LPPA valdes locekļiem nav - nesen organizācijas valde nobalsoja par Salkazanova atcelšanu no darba grupas, un viņa vietā norīkots Ivo Ošenieks.

Saistībā ar MK noteikumiem Nr.153 ir saskatāmas šādas iesaistīto personu saites:

- CPS - Normunds Bergs - Laimdota Straujuma - Ģirts Straujums - Norvik banka; Šaļajevs ir Norvik projektu vadītājs, bet kādreiz CPS darbinieks, tajā pašā laikā ir LPPA ārējais konsultants un, izrādās, LPS (Latvijas pašvaldību savienības) pārstāvis; LPPA (Salkazanovs) - Šaļajevs - Bergs - visi vienmēr sēž kopā ATD sanāksmēs.

- Kā minēts, Jelgavas, kā arī Norvik sistēmas izstrādātājs ir Normunda Berga uzņēmums CPS, un MK noteikumu izstrādēs laikā Bergs bija premjeru ministres padomdevējs.

- Tajā pašā laikā Pasažieru pārvadātāju asociācijas, kura tik aktīvi aizstāv MK noteikumus, valdes priekšsēdētājs ir Jelgavas autobusu parka (CPS sistēmas pasūtītājs) valdes loceklis Salkazanovs.

Ar citām bankām Latvijā vai ārpus tās Norvik/CPS sistēma nav integrēta, kas liks pilsētas iedzīvotājiem, kur tiks ieviesta minēta sistēmā, kļūt par Norvik bankas klientiem, līdzīgi kā Jelgavas iedzīvotājiem savā laikā bija jākļūst par SEB bankas klientiem.

Vienas sistēmas lobēšana valsts līmenī netieši liek Latvijas iedzīvotājiem izmantot vienas bankas, kuras akciju kontrolpakete pieder Krievijas investoriem, finanšu pakalpojumu, nodrošinot bankai ievērojamo klientu un ienākumu palielinājumu. Ir vērts apdomāt iespējamu scenārija atkārtošanas līdzīgi Krājbankai, kā arī vispārējo iedzīvotāju finansiālo drošību.

Līdz ar aprakstīto informāciju rodas daudzi jautājumi, atbildes uz kuriem varētu atklāt īstos iemeslus valsts līmeņa projekta iniciēšanai.

- Norvik – vai pie jums strādā Šaļajevs? Vai tiks ieviesta Salaspils karte? Cik kartes izsniegtas un transakcijas vienā dienā reģistrētas Liepājā?

- MK un VARAM – kāpēc tiek ieviesta sistēma, kura nav gatava lietošanai?

- LPPA un LPS valdes locekļi – vai esat apmierināti ar Šaļajeva sniegtajiem pakalpojumiem LPPA ārštata konsultanta lomā? Vai ar jums tika saskaņoti LPPA sniegtie paziņojumi un izpaustie viedokli asociācijas vārdā? Tiem piekritāt?

Un galvenais jautājums, uz kuru būtu jāatbild visiem pārvadātājiem – vai esat gatavi ieviest sistēmu? Ar kādam bankām runājat? Kas tika piedāvāts? Vai atbalsta ieviešamo sistēmu? Vai esat informēti par LPPA paziņojumiem visu to biedru vārdā? Vai tos atbalstāt?  Vai piedalījāties MK noteikumu sagatavošanā?

Necaurspīdīgs likumdošanas izmaiņu ieviešanas process, kur ir skaidri saredzamas valsts amatpersonu intereses, tiek realizēts valsts līmenī, un tas nav līdz galam izstrādāts. Amatpersonu bezatbildīgās rīcības, kuras balstās uz iespējamo labuma gūšanu, nevar palikt nesodītas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...