Topošās Saeimas deputātiem neliels ieskats veicamajos darbos – tabakas smēķēšanas apkarošanā
Pēteris Apinis17.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr 14. Saeimas deputāti vēl tikai bīda krēslus, cenšoties izcīnīt ērtāku atzveltni vienā vai otrā komisijā, pa Saeimas komisiju namiem klīst tabakas lobijs. Šis tabakas lobijs neizskatās pēc resna kapitālista ar milzīgu cigāru dzeltenos zobos, šis lobijs lielākoties ir maigas un inteliģentas būtnes veidolā paslēpta, gudra un zinoša deputāte vai ministrijas ierēdne, kuras vārdi pauž satraukumu par kādu smēķēšanas aspektu. Tabakas lobija mērķis ir panākt četrus gadus ilgu neauglīgu diskusiju par kādu nenozīmīgu smēķēšanas aspektu –, piemēram, atļauto tabakas saturu spilventiņos, kādu aromātu drīkst, bet kādu – nedrīkst pildīt elektroniskajās cigaretēs.
Tabakas lobijs pamanās dažādiem deputātiem iemācīt, ka tie otri deputāti ar atšķirīgu viedokli par cigaretes aromātu ir īstie lobiji. Tā nu 13. Saeima nepieņēma nevienu daudzmaz nozīmīgu lēmumu smēķēšanas ierobežošanai, bet braši strīdējās stundām ilgi četrus gadus par nenozīmīgiem sīkumiem. Un vēl kāds tabakas lobija raksturojums – tabakas lobijs izrauj no teksta īsas daļas, lai paziņotu, ka tieši šo viedokli aizstāv kāds sabiedrībā populārs viedokļa līderis. Arī mani tabakas industrija citē vienmēr ārpus konteksta. Mīļie deputāti – izlasiet šo rakstu līdz beigām, nevis lasiet industrijas apmaksātus komentārus vai apmaksātus rakstudarbus.
Līdzība par vārāmās sāls ierobežošanu
Man šeit gribas jums parādīt nelielu līdzību. 13. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs bija godājams kardiologs Andris Skride. Viņš kopā ar jaunu kolēģi Verneru Robertu Kalēju uzrakstīja spīdošu rakstu „Nāvējošākā diētas kļūda” par nepieciešamību ierobežot vārāmās sāls daudzumu uzturā.
Rakstā cita starpā bija analizēti visu Eiropas valstu ierobežojumi sāls lietošanā, sāls regulējums pārtikas produktos, sāls nodoklis, iepakojumu marķēšana. Rezultāts pēc 13. Saeimas Sociālo un darblietu komisijas vētrainās darbības no 2018. līdz 2022. gadam ir – Latvija ir vienīgā valsts Eiropā bez jebkāda vārāmā sāls ierobežojuma. Proti – baisa ņemšanās, nekāda rezultāta. Latvijā vissāļākā maize Eiropā un drošākais ceļš pretī augstam asinsspiedienam.
Nav legāla un nelegāla tabakas biznesa, ir tabakas industrijas vēlme nopelnīt, slepkavojot cilvēkus
Atgriezīsimies pie tabakas smēķēšanas. SPKC (slimību profilakses un kontroles cents) mums uzrāda, ka pēdējos četros gados smēķēšanas mazināšanās nenotiek; šā gada 8 mēnešos, salīdzinot ar šādu pašu laika posmu 2021. gadā, cigarešu patēriņš pieaudzis par 3.9% (tiesa, nedaudz samazinājies karsējamās tabakas patēriņš). Smēķēšana kļuvusi par būtisku sabiedrības veselības problēmu, bet vairāk nekā 90% smēķētāju smēķē cigaretes.
Pandēmijas apstākļos cigarešu un alkohola tirdzniecībai Ministru kabinets plaši pavēra durvis – veicināja interneta tirdzniecību. Interneta tirdzniecība neļauj noskaidrot pasūtītāja vecumu, jādomā tas bija viens no iemesliem, kāpēc alkohola lietošana un tabakas smēķēšana bērnu un pusaudžu vidū pandēmijas laikā pieauga vismaz par 25%.
Es nevēlos apgalvot, ka politiskā apvienība Attīstībai/PAR bija šis iepriekšminētais tabakas lobijs, bet tieši šī partija koronavīrusa pandēmijas laikā veicināja rūpniecības preču tirdzniecības ierobežošanu un cigarešu tirdzniecības uzplaukumu. Pasaules Veselības organizācija ir norādījusi, ka vairumā valstu narkotiku izplatīšanas, alkohola un cigarešu tirdzniecības atbalstu organizē tie paši politiskie spēki, kas lobē azartspēles (vai otrādi – azartspēļu un tabakas bizness tieši un netieši atbalsta politisku korupciju). 13. Saeimas un iepriekšējās valdības pseidoaktivitātes tabakas un alkohola jomā liek domāt par apzinātu ļaunumu sabiedrības veselībai. Nebūsim naivi – arī 14. Saeimā agri vai vēlu kā āža kāja izlīdīs tabakas lobists partijas vai saraksta veidolā.
Smēķēšana ir atkarības slimība – pandēmija, kas kapā aizved vairāk cilvēku nekā koranavīruss. Smēķēšana izraisa sirds un asinsvadu slimības un vēzi. Smēķēšana saīsina cilvēka dzīvildzi par 10–12 gadiem, bet vēl vairāk saīsina veselīgi nodzīvotus dzīves gadus.
Veselības ministrija iepriekšējos četros gados ne tikai nemazināja smēķēšanas pandēmiju Latvijā, bet pat necentās kaut ko lietas labā darīt. Veselības ministrijas organizētās un dažādu sabiedrisko attiecību kompāniju darboņiem dāsni apmaksātās smēķēšanas atmešanas kampaņas bija viļņveidīgas un bezjēdzīgas. Veselības ministrijai trūkst sistēmiska risinājuma smēķētāju skaita samazināšanai. Ministrijai nav plāna smēķēšanas apkarošanai, ir tikai atsevišķi aizejošā ministra Daniela Pavļuta pašslavinoši paziņojumi.
Mana līdzšinēja pieredze liecina, ka deputāti nemīl lasīt, neuztver izlasīto un aizmirst to neticami ātri, tādēļ deputātiem rakstīt vairāk par 2 lapaspusēm ir bezjēdzīgi. Kaut arī 14. Saeimas vidējais deputāts ir ievērojami izglītotāks par 13. Saeimas vidējo deputātu, tomēr nav prāta darbs rakstīt garu izsmeļošu tekstu par smēķēšanas kaitīgumu un nekavējoši veicamajiem darbiem smēķēšanas ierobežošanā. Mēģināšu definēt tēzes, kas Saeimas Sociālās un darba lietu komisijas deputātam būtu jāzina, sastopoties ar kārdinājumu piemīlīgas tabakas lobistes vai inteliģenta pseidoekonomista – lobista personā:
• katru dienu tikai smēķēšanas dēļ Latvijā mirst 6–10 cilvēku;
• smēķēšana 1.8–2 reizes palielina risku smagi saslimt ar Covid–19 un nomirt;
• smēķētājs gadā nokūpina 1000–2000 eiro. Smēķētājam nav tiesības gausties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst” no Latvijas;
• no mediķa viedokļa smēķētājs ir grūti ārstējams pacients. Gadā Latvijā amputējam (nogriežam) 1000 kājas, kam smēķēšana aiztrobozējusi artērijas. Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā – tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina. Smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta, kas ir nodokļu maksātāju nauda. Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu;
• smēķētāji nodedzina mūsu valsti. 1/2 visu ugunsgrēku (vairāk nekā 400 mājas, meži, lauksaimniecības un ražošanas ēkas) izraisa smēķēšana, bet daudzos gadījumos vienkārši smēķēšanu kā ugunsgrēka ieganstu nevar pierādīt. 1/2 no dzīvi sadegušajiem (80–90 gadā) ir smēķētāji, kas ugunsgrēku paši piesmēķējuši vai aizmiguši ar degošu cigareti. Katru gadu smēķēšanas izraisītos ugunsgrēkos sadeg daži bērni;
• uzdevums Saeimai un valdībai, jauno 2023. gada budžetu sastādot – palielināt cigarešu un citu tabakas izstrādājumu akcīzes nodokli vismaz par 30%, kas atbilst pašreizējai inflācijai un palīdzētu segt budžeta deficītu. Apgalvojumi par to, ka akcīzes nodokļa celšana palielinātu kontrabandu, ir meli, jo kontrabandas līmenis ir zemākais Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas laikā ar tendenci mazināties. Robeža ar Baltkrieviju, pār kuru plūda plašā cigarešu kontrabanda, ir ievērojami stingrāk apsargāta nekā agrāk – un tas Lukašenko režīma politisko manipulāciju dēļ.
Mīļie 14. Saeimas deputāti! Ierobežojot smēķēšanu, pagarināsim Latvijas iedzīvotāju mūžu un dzīves kvalitāti!
Es ticu, ka 14. Saeima ar likumdošanas iniciatīvām samazinās tabakas izstrādājumu pieejamību (tirdzniecību atļaut tikai specializētos veikalos, kategoriski nepieļaut cigarešu un elektroniskos smēķēšanas ierīču tirdzniecību pārtikas preču veikalos); noteiks stingrākus sodus tiem, kas pieļauj cigarešu nonākšanu nepilngadīgu personu rokās; nopietni cels akcīzes nodokli cigaretēm un citiem tabakas produktiem. Tiesa – tad, kad taps šādas iniciatīvas – ierobežot smēķēšanu, ierobežot piekļuvi tabakas izstrādājumiem, ierobežot tirdzniecību vai pasargāt iedzīvotājus no sekundāriem dūmiem, tabakas industrijas lobijs metīsies šīs iniciatīvas kavēt ar argumentiem – cietīšot darbavietas, tikšot slēgti mazie veikaliņi, paši ierobežojošie noteikumi būšot neproduktīvi, nelikumīgi, un kas tad šos noteikumus kontrolēšot – nevarot taču pielikt katram smēķētājam policistu. Ja tiek ieviesta jebkāda smēķēšanu ierobežojoša regula, tabakas lobijs aumež cenšas mazināt tās efektivitāti, apšaubot, kādas priekšrocības tā sniedz, meklējot juridiskus izaicinājumus vai izmantojot likumdošanas procesu, lai to grozītu.
Cigarešu tirgotājs ir slepkava. Neatkarīgi no tā – tirgo cigaretes uz galda vai zem galda. Ierēdnis, kas publiski aizstāv tabakas ražotājus un tirgotājus, ir korumpants. Politiķis, kas vēlas savas tautas nosmēķināšanu un cilvēku nāvi, ir nelietis.
Ik pēc 6 sekundēm pasaulē kāds nomirst no smēķēšanas izraisītām slimībām. Jūs šo rakstu lasījāt 10 minūtes. Šajā laikā nomira 60 smēķētāju.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
