Iesaki rakstu: 
Pretēji sākotnējai amatpersonu publiski izteiktajai vienaldzībai un demonstrētajai nevēlmei noskaidrot tā dēvētās „oligarhu lietas” kriminālprocesa materiālu noplūdes apstākļus un vaininiekus, tagad kriminālprocess par šo noplūdi tomēr ir sākts. Paradoksālā kārtā procesa virzītājs ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas pieminēts kā iespējamais noplūdes avots.
„Ir uzsākts kriminālprocess un veikta virkne izmeklēšanas un procesuālo darbību,” – šādu oficiālo atbildi ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sniedza uz Pietiek jautājumu, kādus tieši pasākumus Ģenerālprokuratūra ir veikusi un veiks, lai noskaidrotu šīs noplūdes apstākļus un vainojamās amatpersonas.
Neskaidrības ap publiskotajiem „Rīdzenes sarunu” ierakstiem sākās oktobra beigās, kad Kalnmeiers Latvijas TV paziņoja – jā, viņu gan uztraucot sarunu noplūšana medijos, tomēr Ģenerālprokuratūrā nekāda dienesta pārbaude atšķirībā no KNAB netikšot veikta.
„Kā liecina masu medijos publiskotās informācijas analīze, ne tikai saistībā ar šo gadījumu, bet arī citiem, saistībā ar šo pašu tā saukto oligarhu lietu, tad ziņas ir sniegtas tieši no KNAB darbinieku puses. Ja viņus šis konkrētais mans paziņojums interesē, es varu pateikt arī viņiem, par kādiem konkrētiem gadījumiem ir runa,” TV paziņoja ģenerālprokurors.
Pēc šiem izteikumiem sekoja KNAB publisks aicinājums Kalnmeieram sniegt birojam viņa rīcībā esošo informāciju, lai KNAB tos varētu pārbaudīt, un ģenerālprokurora paziņojums TV saistībā ar ekspolitiķa Dzintara Jaundžeikara aizturēšanu, kas liecināja, ka Kalnmeiers ticies ar KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju Jutu Strīķi un saskaņojis rīcību.
„Pirms [Jaundžeikara] aizturēšanas man bija tikšanās ar KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju Jutu Strīķi, lai pārrunātu informāciju, kas bija mūsu rīcībā. Tā kā mūsu rīcībā esošā informācija bija līdzīga un diezgan nopietna, tad sekoja mūsu tālākā rīcība, lai novērstu sekas, kas būtu radušās izplatot valsts noslēpuma saturošu informāciju,” paziņoja Kalnmeiers.
Nu no Kalnmeiera atbildes Pietiek izriet, ka kriminālprocess par „oligarhu sarunu” noplūdi ierosināts, taču „konkrētu informāciju par veiktajām darbībām ir tiesīgs sniegt tikai procesa virzītājs (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs)” – tieši tā iestāde, ko Kalnmeiers iepriekš bija nosaucis tiešā saistībā ar informācijas noplūdēm.
Savukārt uz Pietiek jautājumu, vai Ģenerālprokuratūra un viņš personiski ir saņēmuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aicinājumu sniegt ziņas par šo informācijas noplūdi un šādas ziņas KNAB snieguši, Kalnmeiers atbildēja ar lakonisku: „Jā.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.