Tīri trampiska tvitterapsūdzība - acīmredzami sagrābstīts un prettiesisks fufelis ASV iestādes izpildījumā
Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK18.02.2018.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Ko var teikt cilvēks, kuram rūp Latvijas nacionālā pašcieņa, kad rūpīgāk iepazinis tā dēvētās “FinCEN pretenzijas” pret Latvijas trešo lielāko kredītiestādi? Diez vai būtu vēlams savas emocijas publiski izteikt trīsstāvīgās nenormatīvās leksiskās konstrukcijās, turklāt vēl svešvalodā. Atliek vienīgi atcerēties tautas gudrību “Kādi kungi, tādi kalpi!”.
Nākas atzīt, ka ASV prezidenta Donalda Trampa piekoptais tvītkomunicēšanas frīstails būs dziļi izplatījies arī viņa vadītās administrācijas pakļautības iestādēs. Diemžēl šī sērga rādās piemeklējusi pat tādu dienestu, kura darbiniekiem, uzraugot valsts likumu un starptautisku līgumu ievērošanu, pašiem būtu savā ikdienā konsekventi jāievēro tiesiskuma principi. Piemēram, kaut vai nevainīguma prezumpcija: nevienu nevar atzīt par vainīgu, kamēr viņa vaina nav tiesiski pierādīta.
Superlielvalsts joprojām sevi pasaulei diezgan apnicīgi prezentē kā demokrātijas šūpuli un likuma varas etalonu, bet kāds tās valdības aparāta zobratiņš nespēj novaldīt savas visvarenības apziņu. ASV Finanšu departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija jeb FinCEN ir sākusi tēlot, latviski izsakoties, globālo Jutu Strīķi.
Šis dienests, kā liecina paziņojuma retorika, ir nepamatoti pārliecināts, ka Ziemeļkorejas kodolprogrammas piesaukšana obligāti un pilnībā paralizēs tā apvainotās ABLV Bank pretestību vai, piemēram, mediju centienus norādīt uz skaļās un skandalozās apsūdzības vājām vietām.
Vašingtonas skatījums uz pārējo pasauli ir kļuvis vienkāršotāks un klaji ciniskāks. Ja Tramps var atļauties publiski apsaukāt Kimu Čenunu par mazu un resnu kodolvīru, tad kāpēc ASV birokrāti nevarētu apmētāt ar dubļiem kādas tālas, viņiem mazzināmas satelītvalsts baņķierus un politiķus?
Turklāt šajā gadījumā atšķirībā no prezidenta jociņiem nav pilnīgi nekāda riska, ka FinCEN apvainotie mūsu valsts varas sviru raustītāji varētu Vašingtonai jebkādā veidā sāpīgi atspēlēties. Jo mēs, Latvija, taču jau četrus gadus esam NATO un tajā dominējošo ASV sniegtās drošības histērisks diedelētājs! No mums tiek “defoltā” sagaidīta bezierunu grēku nožēla un sasteigta paklausība.
Absurdie un nevīžīgi sacerētie apvainojumi, kas tika izteikti ABLV Bank, ir balstīti gan “uzsildītā zupā” jeb kredītiestādes kādreizējo un jau laboto pārkāpumu piesaukšanā, gan puspatiesībās un viltusziņās. Tas viss ir pietiekami saprotami un (varbūt pat pārāk) korekti izskaidrots bankas paziņojumā, kas diez vai man būtu lieku reizi jāpārstāsta. Tomēr šajā murgā vismaz bija kaut kāds faktu materiāls, kaut vai tikai šķietams, Savukārt apgalvojumi, ka banka it kā būtu korumpējusi valsts varu, jau netiek pamatoti ne ar kaut kādiem pierādījumiem. Eu, jūs, iezemieši – uztveriet mūsu apgalvojumus kā aksiomu vai tiksiet ieskaitīti globālā terorisma pakalpiņos!
No bankas un visas Latvijas tiek veidots pilnīgi sadomāts ienaidnieka tēls, lai to izmantotu ne tikai FinCEN atskaitēs par panākumiem darbā, bet, iespējams, arī kaut kādās Trampa administrācijas ārpolitikas rotaļās un amerikāņu prātu pūderēšanā. Cilvēki ar labu atmiņu vēl atceras Džordža Buša un Tonija Blēra ļoti autoritatīvos apgalvojumus par Irākas masu iznīcināšanas ieroču industriju – ieganstu ASV un tās sabiedroto iebrukumam šajā valstī. Taču šķiet, ka šī būs pārāk riskanta analoģija, lai man to gribētos attīstīt tālāk.
Diemžēl arī pie mums, Latvijā, par nevainīguma prezumpciju šajā gadījumā tiek “principiāli” aizmirsts. Dusmīgais papīrs taču ir atnācis no pašas Vašingtonas, mātemīļādieviņtētiņ, Dīsī! Steigšus jāpieņem mēri! Kausim fiksi nost grēkāzi, iepriecināsim transatlantisko sabiedroto ar savu apsviedību! Iespējams, dažu politiķu prātos rodas doma, ka, izrādot centīgu sulainību, beidzot pilnībā nogludināsies pašu reiz sarīkotā «RībenTrampa» šmuce…
Ja mūsu valdība un likumsardzes iestādes, pamatojoties tikai uz šādu acīmredzami sagrābstītu un prettiesisku fufeli, patiešām uzsāks represijas pret ABLV Bank, nerezidentu noguldījumu biznesu vai pat visu finanšu nozari, tas būs brēcošs “telefonzvana tiesību” atdzimšanas recidīvs. Šīm “tiesībām” Latvijā it kā pielikts punkts tajos laikos, kas tika saukti par perestroiku. Taču diemžēl latviešu amatpersonām joprojām ir spēcīgs reflekss saliekties kūkumā, atskanot “zvanam no centra”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.