Tieslietu ministrs pret vārda brīvību

Taču ir kāds svarīgs aspekts, ko šie paši cilvēki vēlas neredzēt, proti, ka vārda brīvība nosaka ne tikai to, ka drīksti teikt, ko domā, bet arī, ka mums ir tiesības saņemt informāciju.

Satversmes 100. pants skan šādi: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”

Redzams, ka tiesības informāciju iegūt ir minētas pirms tiesībām paust savus uzskatus. Taču šo daudzi ne tikai ignorē, bet aktīvi pārkāpj.

Labi atceros, kā mani tviterī bloķēja Elita Veidemane. Tas notika nevis tādēļ, ka būtu viņai ko nejauku pateicis. Veidemanei bija kašķis ar manu sievu, kurā “Neatkarīgās Rīta Avīzes” darbiniece neskopojās ar dzēlīgām un nepieklājīgām frāzēm, drīz mana sieva tika bloķēta. Dažas minūtes vēlāk biju bloķēts arī es. Biju vainīgs pie tā, ka mans laulātais draugs atļaujas iebilst “žurnālistei”.

Kopš tā laika mani bloķējušo kontu sarakstu papildinājuši NS “Taisnīgums”, rakstnieks Oskars Vizbulis, publiciste Iveta Buiķe, kā arī virkne mazāk zināmu personu, kam gandrīz vienmēr ir kaut kas kopīgs – viņu pārliecības ir krietni konservatīvākas par manējam.

Varētu šķist, ka nav taču, par ko ņemties, – lai jau bloķē. Lielā mērā piekrītu, manuprāt, bloķēšana kaut ko liecina nevis par to, kuru bloķē, bet par to, kurš to dara. Iepriekšminētie gadījumi ir kā piemērs daudzu konservatīvo liekulībai, kad ir runa par vārda brīvību.

Taču pēdējā situācija, kad tiku bloķēts, gan mani “aizķēra” pavisam citādāk. 18. maijā konstatēju, ka mani bloķējis tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns. Un te gan būtu jāceļ trauksme.

Bordāns nav vienkārši kārtējais konservatīvais Jānis, kurš nespēj izturēt kritiku, tāpēc bloķē pa labi un kreisi. Viņš ir viena no valsts augstākajām amatpersonām, ministru prezidenta biedrs, koalīcijas partijas līderis. Bordānam mani bloķējot, tiek rupji pārkāptas manas Satversmes 100. pantā noteiktās tiesības.

“Twitter” un citi sociālie tīkli jau sen vairs nav vietas, kur tikai pastrīdēties ar svešiniekiem vai paskatīties uz smieklīgiem video. Ik dienu tajos notiek viedokļu apmaiņa gan iedzīvotāju, gan politiķu starpā. Piemēram, šobrīd tiek plaši diskutēts par hokeja čempionāta skatīšanos klātienē. Iniciatīvu aktīvi aizstāv vairāki JKP deputāti, bet, ja par to izsakās Bordāns, – man šī informācija tiek liegta.

Tāpat nevar ignorēt to, ka priekšstatu par politiķiem veido ne tikai tas, ko viņi pasaka rūpīgi sagatavotās preses relīzes, bet arī viņu tvīti, retvīti un likes. Jau atkal – visa šī informācija man ir liegta. Turklāt liegta absolūti bez pamata.

Ar JKP, maigi izsakoties, nevēlēšanos komunicēt ar tautu esmu saskāries jau iepriekš. Saeimas deputātes Evas Mārtužas “e-pastu sāgas” laikā vēl oficiāli biju mediju pārstāvis un par šo tēmu rakstīju. Toreiz mēģināju sazināties ar pašu deputāti, kas man neizdevās ne caur frakciju, ne partijas preses dienestu, ne, rakstot viņai uz Saeimas e-pastu. Atbildes no JKP bija jāgaida vairākas dienas un tās bija ļoti virspusējas.

Šoreiz sāku ar to, ka vērsos pie partijas tviterī. Atbildi nesaņēmu. 20. maijā nosūtīju arī elektroniski parakstītu vēstuli. Arī uz to atbilde nav bijusi. Un šis viss no partijas, kuras saukļi ir “Godīgi, drosmīgi, gudri.”.

Tieslietu ministram pārkāpt Satversmi patiešām varbūt ir drosmīgi, bet tas nav ne godīgi, ne gudri.

Zemāk manas vēstules JKP pilns teksts.

Šī gada 18. maijā konstatēju, ka tieslietu ministrs un JKP līderis Jānis Bordāns rupji pārkāpj manas Satversmes 100. pantā noteiktās tiesības, bloķējot mani sociālajā tīklā “Twitter”. Bordāna kunga solis sekoja pēc tam, kad biju ielicis ekrānuzņēmumu ar JKP, “Nacionālās apvienības” un “Latvijas Reģionu apvienības” kopīga saraksta Augšdaugavas novada pašvaldību vēlēšanās pārstāvja Andreja Faibuševiča pausto, ka “rusofobija ir ne tikai normāla, bet pat vitāli nepieciešama lieta tādai valstij kā Latvija”, uzdodot jautājumu: “Vai šīs ir jūsu vērtības?” Savā ierakstā atzīmēju arī visus trīs politiskos spēkus un to līderus. Ja citi vienkārši izvēlējās neatbildēt, tad Bordāna kungs nolēma mani bloķēt.

Kāda bloķēšana sociālajos tīklos varētu šķist maznozīmīga lieta, par ko nav pamats būt sašutumam, kam es piekristu, ja runa nebūtu par tieslietu ministru un vienu no valdības koalīcijas partijas līderiem. Satversmes 100. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”

Ikdienas komunikācijā sociālajiem tīkliem ir milzīga nozīme, tajos mēs spējam iegūt padziļinātu ieskatu par politisko spēku un to pārstāvjiem, redzot ne tikai viņu pašu ierakstus, bet arī to, kas viņiem patīk, ar ko viņi dalās, vai, kam un kā atbild. Bloķējot mani tviterī, Bordāna kungs man šo iespēju liedz, tādējādi pārkāpjot manas tiesības iegūt, paturēt un izplatīt informāciju.

Tāpat šo bloķēšanu nevar attaisnot ar to, ka tas ir tieslietu ministra personīgais konts, kurā viņš var komunicēt vai atļaut iegūt informāciju tikai tiem, kuriem vēlas. Bordāna kunga konts ir verificēts kā “zīmīgs valdības, ziņu, izklaides vai citā noteiktajā kategorijā”, proti, to jāuztver kā vienu no oficiālajiem avotiem, kur iespējams saņemt informāciju par tieslietu ministru un viņa pārstāvēto partiju.

Tāpat saskatu pretrunas starp manis bloķēšanu un JKP mājaslapā paustajām vērtībām. Vārda brīvība, tajā skaitā tiesības iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem. Sadaļā “Ideoloģija”, kurā izklāstītas JKP vērtības, vārdi, kuros minēts “demokrāti-“, lasāmi 14 reizes. Tāpat norādīts, ka JKP “nav lepni” par apvērsumu, kurā Kārlis Ulmanis, pārkāpjot Satversmi, Latvijā izbeidza demokrātijas posmu. Vēlos izcelt, ka arī JKP līderis pašlaik pārkāpj Satversmi.

Visbeidzot, zem partijas vērtībām norādīts: “Demokrātijas pastāvēšanai nepieciešama politiskās domas dažādība.” Taču, Bordāna kungam mani bloķējot, politiskās domas dažādība tiek ierobežota, liedzot piekļuvi viņa publicētajam saturam un atņemot iespēju to komentēt.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, uzskatu, ka tieslietu ministram tūlīt jāpārtrauc manu Satversmē noteikto tiesību pārkāpšana, ko Bordāna kungs dara, esot mani bloķējis tviterī.

Noslēgumā atstāšu vienu Noama Čomska citatu:

„Gebelss atbalstīja vārda brīvību uzskatiem, kas viņam patika. Tāpat kā Staļins. Ja tu patiešām atbalsti vārda brīvību, tad tu atbalsti vārda brīvību tieši tiem uzskatiem, kurus tu nicini. Citādāk tu neatbalsti vārda brīvību.”

Aicinu neuztvert par normālu to, ka valsts augstākās amatpersonas pārkāpj mūsu valsts pamatlikumu.

Neatkarīgai domai vajag neatkarīgus līdzekļus. Ja sabiedriskos medijus finansē valsts, bet komercmedijus – reklāmas un abonenti, tad alternatīvam redzējumam uz notiekošo nepieciešami alternatīvi rasti līdzekļi. Kļūsti par neatkarīgas domas atbalstītāju šeit.

Pārpublicēts no https://realistanarchist.wordpress.com/

Novērtē šo rakstu: