Tieslietu ministrija atsakās no cietuma celtniecībai piedāvātās zemes - tai neesot kvadrāta formas
PIETIEK01.01.2014.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Piedāvātais zemesgabals nav taisnstūra vai kvadrāta formas, - šādu aizbildinājumu Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija izmantojusi, lai atteiktos no Olaines novada iedzīvotājas piedāvātā zemesgabala jaunā cietuma celtniecībai. Interesanti, ka atbildē Pietiek ministrija šo aizbildinājumu vispār nemin, tā vietā apgalvojot, ka vispār neizskatot zemesgabala iegādes piedāvājumus un vērtēšot valsts rīcībā esošo zemesgabalu un, ja nepieciešams, pašvaldībām piederošo zemesgabalu izmantošanas iespējas.
No masu medijiem uzzinot, ka zeme, kas paredzēta jaunā cietuma būvniecībai Olainē, šim mērķim nav īsti piemērota, jo zemesgabala robežu forma apgrūtina robežu kontroli, īpašuma blakus teritorijas ir apbūvētas un nav pārskatāmas, kā arī izmaksas būtu pārāk dārgas, jo vēl iegūstamo zemju īpašnieki vēlas neadekvāti lielu maksu, Maija Galiņa, kurai Mārupes novadā pieder 43 hektārus liels zemesgabals, piedāvājusi cietuma celtniecībai izmantot viņai piederošo zemesgabalu.
Taču no Tieslietu ministrijas viņa saņēmusi šādu atteikumu: „Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtā informācija liecina, ka Jūsu iesniegumā piedāvātā zemesgabala konfigurācija neatbilst jaunā cietuma būvniecības vajadzībām, jo nepieciešamajam zemesgabalam jābūt kvadrāta vai taisnstūra formā. Minētā zemesgabala forma ir būtisks nosacījums, lai būtu iespējams veidot efektīvu un izmaksu ziņā racionālu jaunā cietuma apsardzes sistēmu, kā arī racionāli izvietot plānotās ēkas.”
Zemes īpašniece ir neizpratnē par šāda veida atbildi, jo zemesgabals ir ievērojami lielāks nekā cietuma celtniecībai nepieciešams, līdz ar to cietuma celtniecības vajadzībām būtu iespējams iegādāties taisnstūra vai kvadrāta formas zemes gabalu kā daļu no viņai piederošā īpašuma. Tomēr uz šo iebildumu Tieslietu ministrija nav nav uzskatījusi par vajadzīgu reaģēt.
Savukārt uz Pietiek jautājumu, kādēļ ministrija atteikusies no Galiņas piedāvātā zemesgabala, Tieslietu ministrija vairs ne vārda nemin par piedāvātā zemesgabala formas neatbilstību cietuma celtniecībai, - ja nebūtu Galiņas saņemtās ministrijas atbildes, varētu domāt, ka tāda vispār nav sniegta. Tieslietu ministrija pašlaik vispār neizskatot nekādus citus zemes gabala iegādes piedāvājumus, - tāds ir jaunais ministrijas skaidrojums.
Jauno ieslodzījuma vietu saskaņā ar ministrijas jauno versiju tomēr esot paredzēts būvēt uz Tieslietu ministrijas īpašumā esošā zemes gabala. Ja, veicot padziļinātu izpēti, tas tomēr nebūšot iespējams zemes gabala izmēra un/vai konfigurācijas dēļ, tikšot vērtēti citi Tieslietu ministrijas un valsts rīcībā esošie zemes gabali.
Plānots, ka jaunās ieslodzījuma vietas projektēšana tiks pabeigta līdz 2015.gada beigām, savukārt būvniecības darbi provizoriski varētu sākties 2016.gada otrajā pusē un pabeigti 2018.gada beigās. Kopējās prognozētas izmaksas veido apmēram 55 miljonus latu.
Tiek uzskatīts, ka tieši jaunā cietuma būvniecība ir viens no pamatjautājumiem, kuru dēļ tieslietu ministra postenis pašlaik tiek uzskatīts par tik iekārojamu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
