“Tieslietu krīzi vairo, iespējams, korumpēti prokurori un izmeklētāji”: atklātajā vēstulē minēto faktu apkopojums

Diemžēl vēstules ierobežotais formāts neļāva pilnā apjomā izklāstīt visu to kliedzošo faktu kopumu par acīmredzamajiem pilnvaru pārkāpumiem un tiesiskajai un cita veida vajāšanai (ko apliecina dažādi manā rīcībā esoši dokumenti, audioieraksti, videoieraksti un citi reāli pierādījumi) prokurora Džeralda Pooka, Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirkņa Kriminālpolicijas iecirkņa izmeklētājas Beātes Švedes, kā arī citu amatpersonu puses, kas jau vairāku gadu garumā tiek vērsta pret mūsu ģimeni. Lai saprastu lietas būtību, notikumus izklāstīšu secīgi.

Drīz pēc pārcelšanās uz dzīvi laukos nesen iegādātā īpašuma teritorijā (Ropažu novadā) mums ar sievu uzbruka liels kaimiņu suns, kas regulāri skraidīja ārpus saimnieku teritorijas kopā ar tolaik aptuveni deviņus gadus vecu zēnu (kurš acīmredzami nevarēja dzīvnieku savaldīt, jo bija tam fiziski par mazu). Lielais suns kopā ar zēnu skraidīja arī pa mūsu zemesgabala neiežogoto daļu, lai gan tādu atļauju nebijām devuši un mums to neviens arī neuzskatīja par vajadzīgu lūgt.

Iebildumus pret suņu turēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī pret mūsu veselības un īpašuma apdraudējumu kaimiņi neņēma vērā. Nosauca tos par ultimātiem, par “savu noteikumu diktēšanu” viņiem. Ieteica manai sievai: iebāz savus likumus, zini, kur... Piedraudēja mūs “padzīt” no jaunajām mājām un vēlāk jau paziņoja, ka mums nākšoties atstāt ne vien Ropažus, bet arī Latviju. Dižojās ar saviem “sakariem”. Sākumā to uztvērām kā tukšu plātīšanos, taču vēlāk pārliecinājāmies, ka tā vis nav. Par to mūs pārliecināja vairāku valsts institūciju ilgstoši, konsekventi un tīši veikta acīmredzami prettiesiska rīcība.

Tās nav mūsu iedomas, subjektīvais viedoklis, nepamatoti apgalvojumi, jo šo institūciju darbības par prettiesiskām ir atzinusi tiesa un/vai kāda cita institūcija.

Toreizējā Ropažu novada pašvaldība (priekšsēdētājs - Zigurds Blaus, izpilddirektore - Signe Grūbe) prettiesiski (ko vēlāk apstiprināja arī tiesas spriedums) nesaskaņoja mana īpašuma apgrūtinājumu plānu, kas ir zemes robežu plāna sastāvdaļa. Pašvaldības amatpersonas savlaicīgi vai vispār neatbildēja uz iesniegumiem, nepildīja tiesas spriedumu. No Ropažu novada pašvaldības (turpmāk arī - Pašvaldība) panākt tiesisku rīcību bija iespējams vienīgi ar tiesas vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) palīdzību. No mums tas prasīja daudz nervu un laika, kā arī, protams, papildu izdevumus.

Situācija mainījās tikai pēc 2021.gadā noritējušajām pašvaldību vēlēšanām, kad nomainījās arī teju visa Ropažu novada pašvaldības vadība. Vismaz pagaidām izskatās, ka pašreizējā Ropažu novada pašvaldības vadītāja Vita Paulāne šo prettiesisko praksi turpināt nevēlas, bet, tieši otrādi, - konstruktīvi sadarbojas, lai novērstu iepriekšējās pašvaldības domes un administrācijas pieļauto nelikumību sekas. Taču to, vai tā patiešām ir un vai tā būs arī turpmāk, rādīs tikai laiks.

Valsts institūciju prettiesiskās rīcības dēļ mums atkal ir radušies jauni sarežģījumi un izdevumi saistībā ar zemes robežu plāna saskaņošanu. Ar Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 31.maija spriedumu lietā Nr.A420278619 pašvaldībai uzlikts pienākums saskaņot mūsu īpašuma apgrūtinājumu plānu. Tiesa uzskatīja, ka atlīdzinājums par morālo kaitējumu mums nepienākas, jo nekāds kaitējums taču neesot nodarīts - apgrūtinājumu plāna saskaņošana ar gandrīz divu gadu nokavējumu neesot tāds pārkāpums, par kuru mums pienāktos atlīdzinājums par morālo kaitējumu.

Pašvaldība apgrūtinājumu plānu pēc sprieduma spēkā stāšanās ir saskaņojusi, taču izrādās, ka ir pagājis divu gadu termiņš, kurā zemes robežu plānu varēja saskaņot VZD. Iesaistītās pašvaldības amatpersonas noteikti zināja par šo termiņu un visticamāk tieši tādēļ, lai šis termiņš būtu nokavēts, pārsūdzēja Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru pašvaldībai bija uzlikts pienākums saskaņot apgrūtinājumu plānu. Tagad mērīšana jāveic atkārtoti, un par atkārtoto mērīšanu atkal jāmaksā mums. Lai gan pie divu gadu termiņa nokavējuma ir vainīgas pašvaldības amatpersonas, nevis mēs.

Noteikti prasīsim pašvaldībai šos zaudējumus atlīdzināt. Ceram, ka jaunajai Ropažu novada pašvaldībai pietiks godaprāta zaudējumus atlīdzināt bez tiesas starpniecības un pēc tam tos piedzīt no vainīgajām amatpersonām - Zigurda Blaua, Signes Grūbes un deputātiem, kas balsoja pret apgrūtinājumu plāna saskaņošanu. Starp citu, šīm pašām personām būtu jākompensē pašvaldībai valsts nodevas, ko pašvaldība saistībā ar tiesvedību atlīdzināja mums.

Esmu pārliecināts, ka mana īpašuma zemes robežu plāna nesaskaņošanas procesā aktīvi iesaistījās toreizējā Pašvaldības izpilddirektore Signe Grūbe. Piemēram, viņa pieņēma lēmumu organizēt pašvaldības aktivitātes, kas attiecās uz servitūtu vērtēšanu zemes robežu plānā. Tādējādi tieši S.Grūbe un vēlāk arī tie pašvaldības deputāti, kas balsoja pret robežu plāna saskaņošanu^[1], acīmredzami un nepārprotami pārsniedza savas pilnvaras, kas tām paredzētas normatīvajos aktos. To pašvaldībai jau 2019.gada 10.septembra vēstulē Nr. 1-132/8592 norādīj a VARAM.^[2] To pašu 2021.gada 31.maija spriedumā lietā Nr.A420278619 konstatēja Administratīvā apgabaltiesa. Sprieduma 18.punktā secināts:

“Kadastra noteikumu 219. punkts paredz, ka apgrūtinājumu plānu iesniedz vietējā pašvaldībā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu saskaņošanai (izņemot servitūtus). Lai arī izņēmuma nosacījuma par servitūtiem apraksts aprobežojas ar diviem iekavās ietvertiem vārdiem, tomēr tas nerada šaubas par šī izņēmuma nosacījuma nozīmi - pašvaldība, saskaņojot apgrūtinājumu plānu, nevērtē un nepārbauda to, vai tajā pareizi ir norādīta informācija par tādiem apgrūtinājumiem kā servitūti.

[..]

[..] pašvaldība nav tiesīga patvaļīgi uzņemties tādu funkciju, kuru likumdevējs tai nav uzticējis. Konkrētajā gadījumā, ja likumdevējs (šoreiz Ministru kabinets) ir noteicis, ka pašvaldība, saskaņojot apgrūtinājuma plānu, nav pilnvarota vērtēt servitūtu attēlojumu, tad arī pašvaldības saskaņojuma sniegšana vai nesniegšana tiesiski nevar būt atkarīga no tās vērtējuma par šāda veida apgrūtinājumu norādīšanas pareizību vai nepareizību.”

Saistībā ar S.Grūbes aktivitātēm vērsos Valsts policijā un, saņēmis atteikumu uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 317.panta “Dienesta pilnvaru pārsniegšana”, iesniedzu sūdzību Prokuratūrā. Atbildot uz manu sūdzību, prokurors Džeralds Pooks 2019.gada 4.novembra lēmumā Nr.S-229-2019-04645 Signes Grūbes rīcībā nekādus pārkāpumus nesaskatīja, bet vēl piedevām, pārsniedzot savas pilnvaras, man rakstiski deva vairākus norādījumus jomās, kas principā nav neviena prokurora kompetencē, jo par tām var lemt vienīgi tiesa. Īpaši pārsteidza prokurora naidīgais, agresīvais stils un lietas apstākļu tendenciozais izklāsts, kas radīja aizdomas par amatpersonas neobjektivitāti un ieinteresētību lietas iznākumā. Prokurora Dž.Pooka absurdākais un tendenciozākais secinājums: mana rīcība, organizējot sava īpašuma zemes robežu plāna sagatavošanu, nevarot tikt uzskatīta par likumīgu!

Vērtējot prokurora Dž.Pooka 2019.gada 4.novembra lēmumu Nr.S-229-2019-04645 kopsakarā ar Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 31.maija spriedumu lietā Nr.A420278619, sevišķi sprieduma 18.punktā secināto, ir pamats vērtēt, vai prokurors Dž.Pooks, pieņemot šo lēmumu, nav taisījis apzināti nelikumīgu lēmumu un izdarījis Krimināllikuma 291.pantā “Nelikumīga sprieduma un lēmuma taisīšana” paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Prokuroram kā kvalificētam juristam bija jāsaprot elementāra lieta: ja normatīvajā tiesību aktā noteikts, ka pašvaldība, saskaņojot apgrūtinājumu plānu, nevērtē un nepārbauda to, vai tajā pareizi norādīta informācija par tādiem apgrūtinājumiem kā servitūti, bet konkrētas pašvaldības amatpersonas to tomēr dara, tad šīs amatpersonas acīmredzami un nepārprotami pārsniedz savas dienesta pilnvaras un izdara Krimināllikuma 317.pantā “Dienesta pilnvaru pārsniegšana” paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Īpaši jau tāpēc, ka pašvaldības amatpersonas to dara vēl arī pēc tam, kad uz dienesta pilnvaru pārsniegšanu tām jau norādījusi VARAM.

Ievērojot Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 31.maija spriedumā lietā Nr.A420278619 izdarītos secinājumus, kā arī apstākli, ka Pašvaldības prettiesiskās rīcības dēļ esam spiesti savu zemesgabalu uzmērīt atkārtoti un līdz ar to arī vēlreiz maksāt mērniecei, būtu pamats atkārtoti vērtēt, vai Signes Grūbes, Zigurda Blaua un visu pret mana īpašuma apgrūtinājumu plāna saskaņošanu balsojušo deputātu rīcībā nav saskatāms Krimināllikuma 317.pantā “Dienesta pilnvaru pārsniegšana” paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs. Vērtējot noilgumu, jāņem vērā, ka vismaz viena no minētajām Pašvaldības amatpersonām (manā rīcībā nav informācijas, kura vai kuras tās ir, bet to noteikti var pārbaudīt) lēma arī par Administratīvās rajona tiesas sprieduma pārsūdzēšanu šajā lietā, un arī šis lēmums ir vērtējams Krimināllikuma 317.panta kontekstā.

Papildus minētajam Pašvaldība aktīvi centās man daļēji piederošajam ceļam teritorijas plānojumā noteikt pašvaldības nozīmes ceļa statusu. Pēc manām un citu sūdzībām VARAM Pašvaldība pati savu teritorijas plānojumu atcēla. Turklāt Z.Blaus manam kaimiņam izsniedza izziņu, kurā ietverti patiesībai neatbilstoši fakti - tajā nepatiesi apgalvots, ka man daļēji piederošais ceļš ir pašvaldības ceļš, respektīvi, pieder Pašvaldībai. Īsāk sakot, Pašvaldība ļoti cītīgi pūlējās, lai mani kaimiņi iegūtu tiesības bez maksas lietot manu īpašumu - man daļēji piederošo ceļu.

Citos gadījumos, kad persona dokumentā ietvērusi patiesībai neatbilstošus faktus, tiesībsargājošās institūcijas šādu rīcību kvalificējušas kā noziedzīgu. Bet, tiklīdz notikumos iesaistītas personas “ar sakariem”, viss nez kādēļ notiek citādi.

Es savukārt šādiem Pašvaldības centieniem pretojos. Iebildu arī pret to, ka kaimiņi bez tiesiska pamata lieto manu īpašumu, turklāt nevis tikai nepieciešamības ietvaros, bet atbilstoši savām iegribām un manai ģimenei un viesiem izteikti traucējošā veidā. Tīši lielā ātrumā braukā pa mums daļēji piederošo ceļu ar skaļiem transportlīdzekļiem, neļauj pa to pārvietoties mums pašiem, pārvietojoties pa šo ceļu, izsaka mums godu un cieņu aizskarošas piezīmes, rupji lamājas. Lai mūsu dzīvi pašiem savā īpašumā padarītu vēl neciešamāku, kaimiņi savā īpašumā jau kopš 2019.gada aprīļa, tātad vairāk nekā divus gadus, gandrīz katru dienu atskaņo skaļu mūziku - Krievijas hitu radio un citu līdzvērtīgas kvalitātes “mūziku”.

Par kaimiņu prettiesisko rīcību esam sūdzējušies gan attiecīgās pašvaldības, gan Valsts policijā, taču tā viņu rīcībā nevienu pārkāpumu nav saskatījusi, lai gan saviem iesniegumiem esam pievienojuši pierādījumus. Turpretī, reaģējot uz kaimiņu sūdzībām par mums, Valsts policija sastāda protokolus, kaut arī kaimiņi savām sūdzībām nav pievienojuši nevienu pierādījumu, turklāt mēs esam iesnieguši pierādījumus, kas apliecina, ka attiecīgās darbības neesam veikuši. 2019.gada septembrī nepilnu divu nedēļu laikā Valsts policija pret mums uzsāka trīs administratīvā pārkāpuma lietas, kuras visas kā nepamatotas izbeidza gan Pašvaldības Administratīvā komisija, gan tiesa. Tas atkal paņēma mūsu nervus, laiku un naudu, ko valsts joprojām nav atlīdzinājusi.

Neparasts šajā situācijā ir ne vien tik īsā laikā uzsākto administratīvā pārkāpuma lietu daudzums, bet arī citi apstākļi. Pirmkārt, “cietušie” nebija iesnieguši nevienu pierādījumu saviem apgalvojumiem, turpretī mēs bijām iesnieguši pierādījumus, kas apliecina, ka “cietušo” apgalvojumi ir nepatiesi. Otrkārt, vairākos citos gadījumos Valsts policija administratīvā pārkāpuma lietas neuzsāk un protokolus, pamatojoties uz attiecīgo tiesību normu, nesastāda pat par daudz kaitīgākām darbībām, kuras turklāt ir pierādītas.

2019.gada oktobrī kaimiņi ir panākuši kriminālprocesa uzsākšanu pret mums. Par to aptuveni pēc mēneša uzzinājām nejauši, kārtojot pavisam citus jautājumus, kas saistīti ar mūsu privāto dzīvi. Protams, bijām šokēti! Zvanījām uz Valsts policiju, bet tur mums atbildēja, ka viņiem šādu ziņu nav. Noskaidrojām, ka kriminālprocess uzsākts Prokuratūrā. To uzzinājuši, nešaubījāmies, tieši kurš prokurors šādu lēmumu pieņēmis. Protams - prokurors Džeralds Pooks! Starp citu, mūsu ģimenes tiesiskā vajāšana nav vienīgais šī prokurora “varoņdarbs”.

Džeralds Pooks plašākai sabiedrībai jau ir pazīstams no publikācijas “Ļaunprātīgā tiesu sistēma un visi tās “elles loki””.^[3]

Pēc pusgada kopš kriminālprocesa uzsākšanas Valsts policijas izmeklētāja Beāte Švede, kas ir šīs lietas procesa virzītāja, mums atsūtīja nopratināšanai paredzētos jautājumus. Beāte Švede plašākai sabiedrībai arī jau ir pazīstama. Kā izmeklētāja, kas pieņēma lēmumu iznīcināt Viļānu novada Dekšāres pagasta iedzīvotājas Dzidras Bruzgules kaņepes.^[4] Acīmredzot tagad B.Švede jau ir atvēzējusies plašāk, jo nolēmusi izpostīt vairs ne tikai kaņepju ražu, bet divu cilvēku dzīves.

Spriežot pēc mums uzdotajiem jautājumiem, varam secināt, par kādiem “briesmu darbiem” pret mums uzsākts kriminālprocess par “vajāšanu” un “huligānismu personu grupā”.

“Noziedzīgo” epizožu saraksts sākas ar to, ka mēs, atrodoties savā īpašumā, uz savas zemes, ko esam nopirkuši un par ko maksājam nodokļus, uzdrošinājāmies atvairīt sakariem apveltīto kaimiņu suņa uzbrukumu. Tātad, Beātes Švedes ieskatā, tiesībpārkāpums ir nevis milzīga suņa atrašanās ārpus saimnieku teritorijas kopā ar tikai deviņus gadus vecu bērnu, kas nespēj suni savaldīt, kā rezultātā suns mums uzbruka^{[5] [6]}, bet gan tas, ka uzdrošinājāmies suņa uzbrukumu atvairīt, nevienam nekādu kaitējumu nenodarot.

Nākamā “noziedzīgā” epizode ir vismaz tikpat baisa. Beāte Švede raksta, ka 2018.gada 5.jūlijā mana sieva nosūtīja kaimiņam īsziņu “ar prasībām un draudiem” (!). Īsziņā mana sieva apraksta kaimiņu pieļautos suņu turēšanas noteikumu pārkāpumus un norāda: “Negaidīšu otru suņa uzbrukumu, tā kā no mūsu iepriekšējās sarunas neko neesat sapratis, jau tuvākajās dienās vērsīsimies policijā⁶.” Tātad Valsts policijas izmeklētāja personai izteiktu brīdinājumu par policijas iesaistīšanu prettiesisku darbību novēršanā uzskata par draudiem. Citiem vārdiem, vai pati Valsts policija sevi uzskata par sabiedrības apdraudējumu Krimināllikuma izpratnē?! Tā nav nejauša pārrakstīšanās pēc principa “nemaz nedomāju, ko rakstu, bet rakstu, ko domāju”, jo “draudēšanu ar policijas iesaistīšanu” Beāte Švede piemin atkārtoti.

“Noziedzīgo” epizožu vidū minēts arī tas, ka esam izmantojuši advokāta pakalpojumus. Tātad, B.Švedes ieskatā, fakts, ka cilvēks vērsies pie advokāta, var veidot noziedzīga nodarījuma - vajāšanas un/vai huligānisma - sastāvu.

Vairākkārt mums uzdoti jautājumi, kāpēc mēs esot atļāvušies novietot automašīnu savā īpašumā. Tātad Beātes Švedes ieskatā automašīnas novietošana uz savas zemes ir vērtējama kā citas personas vajāšana un/vai huligānisms. Vairākos B.Švedes uzdotajos jautājumos ietverti nepatiesi un savstarpēji pretrunīgi (viens otru izslēdzoši) apgalvojumi, ka mums daļēji piederošais ceļš ir apgrūtināts gan ar servitūtu, gan koplietošanas ceļu. Kaut arī B.Švedes un Dž.Pooka rīcībā ir vairāki dokumenti, kas pierāda, ka mūsu īpašums NAV apgrūtināts ne ar servitūtu, ne koplietošanas ceļu.

Huligānisms un/vai kaimiņu vajāšana izpaudusies tādējādi, ka mēs trijos datumos savā īpašumā esam atskaņojuši Mocarta “Rekviēmu”, lai mums nebūtu jāklausās no kaimiņu īpašuma jau vairāk nekā mēnesi atskaņotais Krievijas Hitu radio, kas traucējoši skaļi dzirdams visā mūsu zemesgabalā. Par kaimiņu trokšņošanu iepriekš bijām vērsušies gan Ropažu novada Pašvaldības policijā, gan Valsts policijā, taču abas šīs institūcijas apgalvoja, ka kaimiņi drīkst atskaņot skaļu mūziku, kaut arī tā ir dzirdama mūsu īpašumā un mums traucē. Tātad kaimiņi drīkst atskaņot skaļu mūziku, kas dzirdama mūsu īpašumā un mūs traucē. Turpretī, ja mēs, lai nedzirdētu kaimiņu trokšņošanu un spētu uzturēties savā īpašumā, atskaņojam mūziku atbilstoši savai gaumei, tad tas ir noziedzīgs nodarījums.

Vismaz vienu no “noziedzīgajām” epizodēm jau ir vērtējusi tiesa, izskatot kaimiņu un Valsts policijas pret mani safabricēto administratīvā pārkāpuma lietu, un secinājusi, ka administratīvais pārkāpums nav noticis.

Vairākas mums piedēvētās darbības vispār nav notikušas, taču arī tad, ja mēs tās būtu veikuši, tajās nekas noziedzīgs nav saskatāms. Piemēram, viena no nenotikušajām epizodēm tika jau minēta: mana sieva zvana kaimiņam un “draud ar policijas iesaistīšanu” par to, ka kaimiņu deviņus gadus vecais dēls viens pats ar lielu suni pastaigājas ārpus savu vecāku īpašuma.

Kriminālprocesā joprojām - jau gandrīz divus gadus - notiek izmeklēšana. Kaimiņu 2019.gada 15.septembra un 2.oktobra sūdzības Prokuratūrai saturot ziņas par, iespējams, notikušu noziedzīgu nodarījumu, un to esot iespējams pārbaudīt tikai “ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm”, raksta Dž.Pooks. Diemžēl ne Beāte Švede, ne Džeralds Pooks, ne arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Irīna Laiviņa līdz pat šim brīdim nav varējuši mums izskaidrot, kuras mūsu darbības, pat ja tās tiktu pierādītas “ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm”, varētu veidot noziedzīgu nodarījumu - vajāšanas un huligānisma personu grupā - sastāvu.

Tādēļ vēlos vērst jūsu uzmanību un īpaši uzsvērt, ka kriminālprocess Nr.12350005419 tiek acīmredzami novilcināts. Gandrīz divi gadi kopš kriminālprocesa Nr.12350005419 uzsākšanas 2019.gada 14.oktobrī ir pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, ka tādas cilvēku darbības kā sava īpašuma lietošana, iebildumi pret svešu personu atrašanos privātīpašumā, pretenziju izteikšana kaimiņiem par viņu izdarītiem likumpārkāpumiem, mūzikas atskaņošana savā īpašumā, lai paglābtos no kaimiņu (pēc kuru iesniegumiem šis kriminālprocess uzsākts) nepārtrauktas trokšņošanas, vēršanās pie advokāta u.tml. nekādi nevar veidot noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Tā pati B.Švede ir procesa virzītāja citā kriminālprocesā (Nr.11353009620), kas uzsākts par neslavas celšanu manai sievai, par viņu internetā publicējot nepatiesas ziņas. Uzraugošais prokurors J.Balodis atzinis, ka B.Švede pieļāvusi kriminālprocesa novilcināšanu. Par to sastādīts prokurora iesniegums, kas nosūtīts izskatīšanai kompetentai institūcijai. Vēlāk kriminālprocess tika apturēts, lai varētu mierīgi sagaidīt tā noilgumu un vainīgie netiktu atrasti un saukti pie kriminālatbildības.

Vairākās citās līdzīgās lietās Valsts policija neslavu ceļošo komentāru autorus ir operatīvi noskaidrojusi un viņi ir saukti pie kriminālatbildības. Telefonsarunā ar manu sievu uzraugošā prokurora minētais, ka it kā kaut kāds operators nesniedzot ziņas par komentāru autoru IP adresēm, ir absolūti neticams. Pirmkārt, nav iespējams, ka visi septiņi komentētāji izmantojuši viena operatora pakalpojumus. Otrkārt, Valsts policijai un Prokuratūrai ir pieejami līdzekļi, ar kuriem panākt, lai operators sniedz pieprasīto informāciju.

2021.gada jūlija sākumā kaimiņiene manai sievai pauda izteikumus, no kuriem secināms, ka kaimiņienei ir zināms procesa virzītājai un/vai uzraugošajam prokuroram adresēto mūsu sagatavoto dokumentu saturs. Tātad procesa virzītāja un/vai uzraugošais prokurors informē kaimiņieni par mūsu iesniegto dokumentu saturu. Tas savukārt liecina par procesa virzītājas un/vai uzraugošā prokurora «īpašu», respektīvi, prettiesisku, sadarbību šajā kriminālprocesā. Un šāda sadarbība noteikti izslēdz attiecīgo amatpersonu objektivitāti.

Man savukārt kaimiņiene, bļaudama no liela attāluma, lai es viņas teikto nevarētu fiksēt videoierakstā, nesen pavēstīja, ka kriminālprocess esot “pabeigts”, ka nu beidzot viņiem esot viss, kas nepieciešams kriminālprocesam (kas uzsākts jau gandrīz pirms diviem gadiem!!!), un mēs ar sievu sēdēšot cietumā. Starp citu, ar nonākšanu cietumā kaimiņi mums draud regulāri jau aptuveni divus gadus, apsaukā mūs par noziedzniekiem, neliešiem, slepkavām, idiotiem un citos rupjos vārdos. Esam vērsušies policijā, taču tā pārkāpumus kaimiņu rīcībā nesaskata.

Ņemot vērā iepriekš rakstīto, vēlos uzdot vairākus jautājumus, kuros ietvertie fakti liecina vismaz par klaju vienlīdzības principa pārkāpumu.

Kāpēc kaimiņi savā īpašumā jau vairāk nekā divus gadus gandrīz katru dienu drīkst atskaņot skaļu mūziku, kas traucējoši dzirdama visā mūsu zemesgabalā, un neviena tiesībsargājošā institūcija viņu rīcībā nekādus pārkāpumus nesaskata, turpretī, tiklīdz mēs, lai nebūtu spiesti nepārtraukti klausīties kaimiņu iecienīto Krievijas hitu radio un citu lētu mūziku, atļāvāmies savā īpašumā atskaņot klasisko mūziku, pret mums ir uzsākts kriminālprocess par vajāšanu un huligānismu personu grupā?

Kāpēc kaimiņu brīdināšana par iespējamu vēršanos policij ā, ja kaimiņi nepārtrauks savas nelikumīgās darbības, ir uzskatāma par draudu izteikšanu? Vai šādu rīcību Valsts policija par draudiem uzskata vienmēr vai tikai šajā gadījumā? Vai Valsts policijā drīkst strādāt izmeklētāja, kura brīdinājumu par vēršanos policijā sauc par “draudēšanu ar policiju” un tātad Valsts policiju uzskata par sabiedrības apdraudējumu?

Kāpēc visos citos gadījumos rupja lamāšanās ir administratīvs pārkāpums - sīkais huligānisms^[7], bet tad, ja kaimiņi rupji nolamā mani un sievu, administratīvais pārkāpums nav noticis?

Nobeigumā gribētu teikt to pašu, ko šīs vēstules pirmajā daļā. Proti - mēs labi saprotam, ka šis nav pirmais gadījums, kad Latvijā tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji tā vietā, lai izmeklētu reālus noziegumus, izdara spiedienu, nodarbojoties ar lietu fabricēšanu kādai no civiltiesiskā ceļā konfliktējošajām pusēm par labu. Šie gadījumi noteikti ir zināmi arī jums. Tādēļ, lai situāciju atrisinātu, lūdzu mūsu ģimenes lietā nozīmēt citu uzraugošo prokuroru un citu izmeklētāju, kā arī veikt citas likumā paredzētās procedūras, lai palīdzētu noskaidrot, vai kriminālprocesa uzsākšana un tā turpmākā gaita līdz šim nav bijusi tendencioza un vai vispār šim kriminālprocesam, kas tiek uzturēts jau otro gadu, ir reāls pamats.

Pēc pieprasījuma esmu gatavs iesniegt jebkurus pierādījumus.

^[1] Par prettiesisko lēmumu nesaskaņot mūsu īpašuma apgrūtinājuma plānu balsoja šādi Ropažu novada pašvaldības deputāti: Z.Blaus, I.Amantova, R.Gremze, J.Grigaļūns, K.T.Hēla, I.Līdacis, A.Kleins, I.Krote, J.Ķezis, A.Oleksāns, V.Šīrants, V.Šlēgelmilhs, Ģ.Urbanovičs, L.Zeltiņa.

^[2]  Šajā pašā vēstulē VARAM lūdza Pašvaldību “izvērtēt atbildīgo darbinieku rīcību, nesaskaņojot sagatavoto nekustamā īpašuma “Melnozoli” apgrūtinājuma plānu un būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu normu vērā neņemšanu attiecībā uz žoga būvniecību”. Ja iepriekšējās Pašvaldības vadība to nav izdarījusi, varbūt šo kļūdu var labot jaunā Pašvaldība.

^[3] Pieejams: https://sputniknewslv.com/20190410/roscins-tiesa-latviia-11298409.html (skatīts 26.07.2021.).

^[4]  Skat.: Lai nepieļautu, ka pensionāre par policijas nogrieztajām kaņepēm saņemtu 1500 eiro kompensāciju, Ģenerālprokuratūra pārsūdzējusi spriedumu. Pieejams: https://pietiek.com/raksti/lai nepielautu, ka pensionare par policijas nogrieztajam kanepem sanemtu 1500 eiro kompensaciiu, generalprokuratura parsudzeiusi spriedumu?nomob;                            https://puaro.lv/tiesiskums/lai-

nepielautu-ka-pensionare-par-policiias-nogrieztaiam-kanepem-sanemtu-1500-eiro-kompensaciiu- generalprokuratura-parsudzeiusi-spriedumu/ (skatīti 27.07.2021.).

^[5] Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” (turpmāk - MK noteikumi Nr.266) 52.2.punktā noteikts: mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums uzticēt mājas (istabas) dzīvnieka vešanu ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas tikai personai, kas spēj kontrolēt un savaldīt dzīvnieku, un nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks neapdraud cilvēkus un dzīvniekus.

^[6] Izcēlums mans (U.Miķelsons).

^[7]   Skat., piemēram, rakstu “Kaimiņiene lamājas un draud, bet policija pārkāpumu nesaskata” Pieejams: https://iauns.lv/raksts/zinas/392418-kaiminiene-lamaias-un-draud-bet-policiia-parkapumu-nesaskata (skatīts 22.07.2021.), Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA-157/2007, Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 25.marta spriedumu lietā Nr.142140711, 143/AA43-1052-13/4.

Novērtē šo rakstu: