Iesaki rakstu:

Mani apsÅ«dz par to, ka savās intervijās portālam “Sputnik Latvija” un savās publikācijās “Facebook” tÄ«klā es it kā esot izraisÄ«jis nacionālo naidu (LR Krimināllikuma 78. panta otrā daļa) un attaisnojis noziegumus pret mieru, noziegumus pret cilvÄ“ci un kara noziegumus (74.¹ pants).

Galvenais manas vainas pierādÄ«jums ir TiesÄ«bsarga (attÄ“lā - tiesÄ«bsargs Juris Jansons) biroja Pilsonisko un politisko tiesÄ«bu nodaļas juridiskās padomnieces (turpmāk – padomniece) KristÄ«nes Pakārkles atzinums uz 13 lappusÄ“m. Pakārkles kundze analizÄ“ manus izteicienus un uzstāj, ka esmu patiešÄm izdarÄ«jis noziegumus, par kuriem mani apsÅ«dz.

23. maijā notika pirmā tiesas sÄ“de. Padomniece tika nopratināta kā lieciniece. Pratināšana ilga divarpus stundas, jautājumus uzdeva advokāte, prokurors un es kā apsÅ«dzÄ“tais.

Rezultātā esmu nolēmis uzrakstīt pretatzinumu: izanalizēt Kristīnes Pakārkles rakstisko atzinumu, ņemot vērā arī viņas tiesā sniegtos mutiskos paskaidrojumus.

Protams, manam tekstam no juridiskā viedokļa nevar bÅ«t nekādas vÄ“rtÄ«bas. Vienkārši ar savu piemÄ“ru es vÄ“lÄ“tos rādÄ«t, cik zemu var krist justÄ«cija, ja tā likumu nomaina pret politiku.

Tulkojuma dīvainības: kļūda vai nodoms?

Sākšu ar dÄ«vainÄ«bām tulkojumā. Kāda no saviem “Facebook” ierakstiem es izmantoju vārdu противник ar nozÄ«mi “politiskais oponents”. Противник latviski ir pretinieks, jebkura vārdnÄ«ca to apstiprinās. Taču padomniece tulko to kā ienaidnieks. RespektÄ«vi, krieviski tas bÅ«tu враг.

Jūs piekritīsiet, ka tas būtiski maina nozīmi. Pretinieks sportā, pretinieks zinātniskā vai politiskā diskusijā ir visnotaļ neitrāli izteicieni. Taču ienaidnieks... te jau ož pēc draudiem un vardarbības.

Diez vai tā ir nejauša kļūda. Jo vairāk tāpÄ“c, ka tiesā tika noskaidrots – padomnieces kundze labi protot krieviski. Domāju, ka sagrozÄ«jums bija tÄ«šs.

IENAIDNIEKS un NAIDS ir radniecÄ«gi vārdi, kuriem ir viena un tā pati sakne. Galvenā tÄ“ze, ko virza Pakārkle: savos izteicienos Lindermans lieto hate speech (NAIDA runu). TāpÄ“c droši vien viņa arÄ« iztulkoja tā, lai tas iekļautos viņas koncepcijā.

NeizskatÄ«šu tikpat detalizÄ“ti citas tulkošanas “kļūdas”, to ir daudz. Bet vÄ“l vienu tomÄ“r pieminÄ“šu. Kādā no savām intervijām es lietoju vārdkopu “Ukrainas vadÄ«ba”. Padomniece tulko nevis kā “Ukrainas vadÄ«ba”, bet kā “Ukraina”.

Tas nebÅ«t nav sÄ«kums, kā varÄ“tu šÄ·ist. “VadÄ«ba” ir politiÄ·i, amatpersonas, varas institÅ«cijas, attiecÄ«bā pret kurām starptautiskie tiesÄ«bu standarti pieļauj skarbu kritiku. Vārds “Ukraina” apzÄ«mÄ“ valsti, bet noteiktā kontekstā tas robežojas ar jÄ“dzienu “nācija”. Savukārt nācijai adresÄ“tu kritiku var traktÄ“t kā noziegumu.

Un šajā gadÄ«jumā man arÄ« ir aizdomas par tÄ«šu sagrozÄ«šanu.

Izraušana no konteksta

VÄ“l viens paņēmiens, ko lieto padomnieces kundze, ir frāžu izraušana no konteksta.

Šis ir fragments no manas videointervijas:

“Ukrainu pārvalda cilvÄ“ki… kas nav gatavi samierināties ar viņu rÄ«cÄ«bā nonākušÄs valsts mozaÄ«cismu un daudzveidÄ«bu. Viņi domā ar unitārām etniskajām kategorijām. Tas ir, Ukrainas valsts mÄ“rÄ·is ir visus padarÄ«t par ukraiņiem.”

Pakārkle “iepako” vairākas manas frāzes vienā, liek pÄ“diņās (it kā tā bÅ«tu mana runa) un laiž ārā: “Ukraina visus vÄ“lÄ“jusies padarÄ«t par ukraiņiem.” Un dÄ“vÄ“ šo – faktiski SAVU – frāzi par Lindermana “spilgtu dezinformācijas piemÄ“ru”!

Mans izteiciens pÄ“c bÅ«tÄ«bas ne ar ko principiāli neatšÄ·iras no Ukrainas prezidenta biroja ekspadomnieka Alekseja Arestoviča vārdiem, ko viņš teicis pirms trÄ«s gadiem: “Porošenko iekritis, flirtÄ“jot ar etnisko nacionālismu. Ukrainai etniskais nacionālisms neder. Etniskais nacionālisms šeit izgāzÄ«sies.” (https://www.youtube.com/watch?v=8qBou5zHOH4)

Izraujot frāzi no konteksta un piedevām vēl saputrojot to, padomniece attēlo mani kā niknu antiukrainieti. Varētu saprast tā, ka Ukraina bezmaz vai visu pasauli vēloties pārvērst par ukraiņiem, kaut arī man runa ir par Ukrainas mazākumtautībām.

ŠÄda izraušana no konteksta ir sastopama gandrÄ«z vai katrā lappusÄ“.

FalsificÄ“šana

Pakārkles kundzes atzinumā ir arÄ« tiešu melu gadÄ«jumi. PiemÄ“ram, viņa apgalvo, ka es dÄ“vÄ“jot latviešus par rusofobiem un neonacistiem. Uz manu lÅ«gumu sniegt konkrÄ“tus citātus padomniece tiesā atbildÄ“ja ar garu tirādi, izvairÄ«damās no tiešas atbildes.

Manos tekstos ir sastopama vārdkopa “latviešu neonacisti”, taču tā attiecas nevis uz latviešu nāciju, bet gan uz konkrÄ“tu politisko partiju. Tāpat kā, piemÄ“ram, izplatÄ«tas vārdkopas “itāļu fašisti” vai “Ä«ru teroristi” attiecas uz konkrÄ“tiem politiskajiem spÄ“kiem, nevis uz itāļu vai Ä«ru tautu.

Nekompetence

Pieņemsim, ka padomnieces kundzei nav viss kārtÄ«bā ar valodniecÄ«bu. Bet Latvijas likumdošanu viņai taču pienāktos zināt? Viņa tomÄ“r ir juriste.

Kādā no savām videointervijām es runāju par to, ka policija ir guvusi tiesÄ«bas ienākt pilsoņu dzÄ«vokļos, ja dzÄ«voklÄ« skatās nelegālu televÄ«zijas programmu. Pakārkle nodÄ“vÄ“ja manus vārdus par “klaju dezinformācijas piemÄ“ru”.

PagājušÄ gada martā Saeima pieņēma likumdošanas grozÄ«jumus, kas ļauj saukt pie administratÄ«vās atbildÄ«bas nelegāla televÄ«zijas satura patÄ“rÄ“tājus. VienkāršÄk izsakoties, tos, kas skatās aizliegtos Krievijas kanālus.

VÄ“l jo vairāk, tika apspriests jautājums par šÄdu pārkāpÄ“ju saukšanu ne tikai pie administratÄ«vās, bet arÄ« pie kriminālatbildÄ«bas. Citu starpā šÄdu ierosinājumu izvirzÄ«ja Saeimas deputāts no “Jaunās VienotÄ«bas” Ainars Latkovskis.

Ja policijai ir aizdomas, ka dzīvoklī notiek administratīvais pārkāpums, tā var ienākt dzīvoklī ar tā iedzīvotāju atļauju. Ja notiek kriminālnoziegums, var ienākt arī bez atļaujas. Un katrā ziņā var ienākt, ja ir saņemta tiesas atļauja.

Tieši šo tÄ“mu esam pārrunājuši intervijā. Kā cilvÄ“kam, kura dzÄ«voklÄ« dažādas policijas iebruka vairākkārt, man šÄ« tÄ“ma ir labi pazÄ«stama. Ne mazākās dezinformācijas manos vārdos nav bijis.

Kā tika noskaidrots tiesas sÄ“des laikā, Pakārkles kundze tik vienkāršos jautājumos, tā teikt, “peld pa virsu”. Kaut gan policijas rÄ«cÄ«bu likumÄ«gums ir tieši tas jautājums, kuram bÅ«tu jābÅ«t tiesÄ«bsarga biroja uzmanÄ«bas fokusā.

Loģikas stunda

Neraugoties uz divām augstākajām izglītībām, padomnieces kundzei ir novērojamas problēmas loģikā. Piemēram, viņa raksta:

“Regulāri sniedzot intervijas ar Kremļa retoriku saistÄ«tam un klaju dezinformāciju izplatošam kanālam, var prezumÄ“t, ka arÄ« intervÄ“jamais uzticas šÄ portāla saturam.”

Esmu sniedzis intervijas daudziem plašsaziņas lÄ«dzekļiem visā pasaulÄ“. No tā nebÅ«t neizriet, ka esmu uzticÄ“jies to saturam. Dažreiz pat neesmu tos lasÄ«jis, klausÄ«jies un skatÄ«jies (piemÄ“ram, plašsaziņas lÄ«dzekļus, kas iznāk valodās, kuras es neprotu).

Bija periods,, kad mani regulāri intervÄ“ja raidÄ«jums “Nekā personÄ«ga”, un ko tad šeit varÄ“tu “prezumÄ“t”?

Padomnieces apgalvojums ir tipisks šÄ·ietami loÄ£iska sakara piemÄ“rs. Tāds pats kā izteiciens “VÄ«rietis dzÄ«vo blakus stadionam, tātad viņš ir profesionāls sportists”.

Kaut gan man nav augstākās izglÄ«tÄ«bas diploma, es tomÄ“r vÄ“l atceros no universitātes kursa, ka loÄ£ikā to dÄ“vÄ“ par non sequitur (“no tā neiziet” latÄ«niski). Termins loÄ£ikas kļūdas apzÄ«mÄ“šanai, kad arguments nav saistÄ«ts ar slÄ“dzienu.

Lindermanu neesmu lasījis, bet nosodu...

Zem atzinuma teksta ir ne tikai KristÄ«nes Pakārkles, bet arÄ« tiesÄ«bsarga Jura Jansona paraksts. Mani interesÄ“, vai viņš ir lasÄ«jis to, ko sarakstÄ«jusi viņa darbiniece? Vai parakstÄ«ja neieskatoties?

Saprotams, ka manas intervijas viņš nav redzÄ“jis un manus ierakstus internetā nav lasÄ«jis. Tā nav kunga darÄ«šana – iedziļināties detaļās, tam ir pakļautie. Bet vismaz pašu atzinuma tekstu? Ja ir lasÄ«jis, kā varÄ“ja nepamanÄ«t acÄ«mredzamas kļūdas?

Taču, ja uzdevums ir bijis nevis izdibināt patiesÄ«bu, bet “norakt” Lindermanu, tad viss kļūst skaidrs.