Tiesas lēmums: KNAB slēptās ziņas par kriminālprocesu saistībā ar Krievijas robežlīgumu netiks atklātas

Grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta” šo kriminālprocesu bija pieminējis viens no Latvijas ekspremjeriem: „Lietu jau ļoti vienkārši uzsākt. Cik man ir zināms, piemēram, Satversmes aizsardzības birojs liek vienam stukačam uzrakstīt murgainu iesniegumu, un tas ir pamats uzsākt procesu. Savulaik šausmīgi kutelīgā situācijā šie puiši un meitenes nonāca, - ir viedoklis, ka tieši šādā veidā ierosināts kriminālprocess pret Māri Riekstiņu, Aigaru Kalvīti un [A. Kalvīša ārlietu padomnieku] Pēteri Ustubu par to, ka viņiem formāli par Krievijas robežlīguma noslēgšanu ir tikušas Gazprom akcijas. Suņa murgi un tā tālāk. Bet tur sāka kriminālprocesu. Tur ir ļoti vienkārši. Ir aģents, kurš kaut ko uzraksta, ko vajag. Ir viena cilvēka ziņojums, un tur arī nekā vairāk nav...”

Pēc tam, kad sākotnēji Strīķe atteicās sniegt jebkādu informāciju par šī kriminālprocesa būtību un iznākumu, Pietiek pārstāvis vērsās KNAB ar oficiālu pieprasījumu, vēloties saņemt atbildes uz jautājumiem, vai KNAB ir bijis sākts šāds, kriminālprocess, ar kuras konkrētas KNAB amatpersonas lēmumu šis kriminālprocess sākts un beigts, uz kāda pamata tas sākts un kādu iemeslu dēļ šis kriminālprocess ticis izbeigts.

Ne uz vienu no šiem jautājumiem Strīķe atbildi tā arī nesniedza, tā vietā parakstot atteikumu, paziņojot, ka birojs šādu informāciju neesot tiesīgs sniegt. Uzskatot šo informācijas atteikumu par nepamatotu un prettiesisku, Pietiek saistībā ar šo KNAB rīcību vērsās administratīvajā tiesā, taču nu arī tā nolēmusi – sabiedrībai nav tiesību uzzināt, vai kāds kriminālprocess vispār ir vai nav ticis ierosināts, ja KNAB uzskata, ka šādas ziņas nav publiskojamas.

Pietiek šodien publicē tiesas lēmumu:

„[1] Administratīvajā rajona tiesā 2011. gada 12. decembrī saņemts pieteicēja pieteikums, kurā pieteicējs lūdz tiesu uzlikt pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2011. gada 2. novembra iesniegumu.

[2]  No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem ir konstatējams, ka pieteicējs vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar iesniegumu saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1)   Vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir bijis uzsākts kriminālprocess saistībā ar Māri Riekstiņu un/vai Aigaru Kalvīti un/vai Pēteri Ustubu un Krievijas robežlīguma noslēgšanu?

2)   Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir jā, tad kāds ir bijis šī kriminālprocesa numurs, kad tas sākts, kad un ar kādu rezultātu beigts?

3)   Ar kuras konkrētas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas lēmumu šis kriminālprocess sākts un beigts, uz kāda pamata tas sākts?

4)   Kādu iemeslu dēļ šis kriminālprocess ticis izbeigts?

5)   Kas ir bijis šī kriminālprocesa virzību uzraugošais prokurors?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2011.gada 17.novembra vēstulē Nr.1/9910 norādīja, ka nav tiesīgs sniegt pieprasīto informāciju.

[3]  Pieteicējs pieteikumā lūdz uzlikt pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt atbildi pēc būtības.

Augstākās tiesas Senāta judikatūrā, atsaucoties uz tiesību doktrīnu, ir atzīts, ka no minētās tiesību normas izriet, ka faktiskā rīcība būtu informācijas nesniegšana, nevis atteikums sniegt informāciju. Ja iestāde, izsniedzot izziņu, informāciju, nerīkojas „tehniski", bet vispirms pārbauda, vai šis skaidrojums ir saistīts ar tās publiskajiem uzdevumiem, un veic privāto un publisko interešu samērošanu, tā jautājumu izlemj, pieņemot administratīvo aktu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 24. maija sprieduma lietā Nr.SKA-191/2007 10. punktu, sal. T. Wurtenberger Verwaltungsprozessrecht. 2.Auflage. Verlag C.H.Beck. 2006. S.151.).

Arī Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmajā daļā noteikts, ka iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Konkrētajā gadījumā, izvērtējot pieteikumu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto atbildi, secināms, ka pieteicēja mērķis ir saņemt noteiktu informāciju, nevis saņemt formālu atbildi.

Reaģējot uz pieteicēja iesniegumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieteicējam nosūtīja atbildi, ar kuru atteicās sniegt pieprasīto informāciju, atteikumu pamatojot ar to, ka pieprasītā informācija ir izmeklēšanas noslēpums.

Līdz ar to secināms, ka iestāde veica nepieciešamās darbības, izskatīja iesniegumu un pieņēma lēmumu atteikt izsniegt informāciju. Šādam lēmumam ir tiesiskas, nevis faktiskas sekas, proti, šāds lēmums noraida pieteicēja tiesības uz informācijas saņemšanu un tas ir uzskatāms par administratīvo aktu.

Prasījums atzīt par prettiesisku iestādes atteikumu sniegt informāciju un prasījums uzlikt iestādei pienākumu sniegt pieprasīto informāciju kopumā veido vienotu prasījumu par pienākuma uzlikšanu iestādei veikt noteiktu darbību - sniegt pieprasīto informāciju. Līdz ar to šādos gadījumos prasījums atzīt par prettiesisku informācijas nesniegšanu nav vērtējams kā patstāvīgs prasījums, līdzīgi kā prasījums atcelt nelabvēlīgu administratīvo aktu nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets, ja prasījums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada 26. septembra lēmuma lietā Nr.SKA-525/2008 15. punktu).

Tādējādi, konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē, vai no tiesību normām izriet pieteicēja tiesības pieprasīt informāciju par kriminālprocesa esību iestādē.

[4]  Kā redzams no pieteikumā norādītā apstākļu izklāsta, pieteicējs uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav ievērojis viņa tiesības saņemt iestādes rīcībā esošo informāciju, tomēr pieteikuma pieņemšanā ir jāpārbauda, kādā procesā ir izdarīts informācijas pieprasījums un kāds statuss šajā procesā ir pieteicējam.

[5]  Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103. panta pirmo daļu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana.

Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas 5. punktā cita starpā noteikts, ka administratīvais akts nav kriminālprocesuāls lēmums.

Informācijas atklātības likuma 1. panta 4. punkts noteic, ka iestāde īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus, ja šī persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildi.

No minētajām-tiesību normām ir secināms, ka administratīvās tiesas kontrolei ir pakļauta tikai iestādes darbība, ja tā veic funkcijas un uzdevumus valsts pārvaldes jomā. Līdz ar to tiesai jāpārbauda vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, atbildot uz pieteicēja iesniegumu, veicis valsts pārvaldes funkcijas.

[6]  Kriminālprocesa likuma 374. panta pirmā daļa noteic, ka no kriminālprocesa uzsākšanas brīža visus ar šo procesu saistītos dokumentus glabā vienkopus krimināllietā.

Minētā likuma 375. panta pirmā daļa noteic, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā ari personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Pieteicējs nav atzīstams par personu, kurai būtu tiesības ar lietu iepazīties minētās tiesību normas izpratnē.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta otro daļu pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā ari personas, kuras veic zinātnisko darbību. Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.

No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, veicot kriminālprocesuālas darbības, nedarbojas valsts pārvaldes jomā, bet gan tikai un vienīgi kriminālprocesa ietvaros. Tāpēc kriminālprocesa darbību veikšana nav pakļauta izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 1. punktu tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināms, ka pieteicēja pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt pieteicējam pieprasīto informāciju, ir jāatsaka pieņemt, jo lieta nav skatāma administratīvā procesa kārtībā.

[7]  Kriminālprocesa likuma 375. panta otrajā daļā noteikts, ka visi nolēmumi ir pieejami publiski.

No minētā secināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, nodrošinot minētās informācijas publiskumu, vairs nedarbojas kriminālprocesa ietvaros, bet gan veic valsts pārvaldes funkciju. Tiesneses ieskatā administratīvajā procesā būtu pieļaujams pārbaudīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atteikumu personai saņemt informāciju, attiecībā uz kuru likums noteic, ka tā ir publiski pieejama.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2011. gada 17. novembra atbildes nav secināms, ka pat tad, ja par kādu no pieteicēja pieprasītajām personām būtu ierosināts kriminālprocess, tajā nav pieņemts galīgais nolēmums, ar kuru pieteicējam būtu tiesības iepazīties. (..)

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 190. panta pirmās daļas 2. punktu, 191. panta pirmās daļas l.punktu, 316. panta pirmo daļu un Informācijas atklātības likuma 15. panta otro daļu, tiesnese nolēma atteikt pieņemt pieteikumu (reģistrācijas Nr. 12998) par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt pieteicējam pieprasīto informāciju. (..)

Tiesnese I. Putra.”

Novērtē šo rakstu: