Tiesa pieliek punktu: Ogres klaunu opozīcija zaudē arī tiesā — amatus gribēja vairāk nekā darbu
Ogres Ziņas LV25.02.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau iepriekš rakstījām par situāciju, kad Ogres novada tā dēvētā opozīcija izvēlējās nevis strādāt novada iedzīvotāju labā, bet doties uz tiesu. Ne jau tāpēc, lai aizstāvētu iedzīvotāju intereses vai attīstības projektus. Bet gan tāpēc, lai cīnītos par ietekmi, krēsliem un amatu sadalījumu.
Tagad Administratīvā rajona tiesa ir pateikusi skaidri un nepārprotami — Ogres novada pašvaldības dome ir ievērojusi proporcionalitātes principu un deputātu vienlīdzīgas tiesības.
Citiem vārdiem sakot — opozīcijas skaļie pārmetumi izrādījās nepamatoti. Tiesa pateica to, ko ogrēnieši jau sen redzēja
Administratīvā rajona tiesa savā 2026. gada 11. februāra spriedumā konstatēja, ka:
- politisko spēku pārstāvniecība komitejās ir nodrošināta atbilstoši vēlēšanu rezultātiem;
- katram deputātam ir iespēja piedalīties komiteju darbā;
- deputātu vienlīdzīgas tiesības nav pārkāptas.
Tātad — ne diskriminācijas, ne politiskas izstumšanas, ne “demokrātijas apdraudējuma”, par ko opozīcija skaļi runāja sociālajos tīklos.
Nekā.
Tiesā devās nevis novada dēļ
Administratīvā lieta tika ierosināta pēc piecu opozīcijas deputātu pieteikuma, kuri apstrīdēja komiteju sastāvu pēc vēlēšanām.
Argumentācija? Nepietiekama pārstāvniecība.
Realitāte? Katrs deputāts jau piedalās komiteju darbā un ir iesaistīts stratēģiskajos jautājumos — izglītībā, infrastruktūrā, sociālajā jomā, finansēs un attīstībā.
Kā skaidro domes priekšsēdētājs Andris Krauja — modelis ir veidots, lai strādātu visi deputāti, nevis tikai daži amatu īpašnieki.
Un te arī sākas problēma. Jo strādāt nozīmē atbildību. Bet cīnīties par krēsliem — daudz vienkāršāk.
Pusgads bezjēdzīgu konfliktu
Kamēr novadā tiek īstenoti projekti, attīstīta infrastruktūra un turpināti darbi, opozīcija izvēlējās:
— tiesvedības,
— publiskus apvainojumus,
— dezinformācijas kampaņas sociālajos tīklos.
Rezultāts? Zaudēts laiks. Un zaudēta tiesa. Jautājums tikai viens — cik tas izmaksāja novada iedzīvotājiem?
Attīstība vai klaunāde?
Pēdējo mēnešu laikā ogrēnieši redz vienu tendenci. Kad jābalso par projektiem — diskusijas bez gala. Kad jāuzņemas atbildība — klusums. Kad jāstrādā komitejās — neapmierinātība. Bet, kad jāiet uz tiesu? Tur opozīcija ir ļoti aktīva.
Ironiski — tiesa faktiski apstiprināja to, ko novada vadība teica jau no paša sākuma. Modelis darbojas. Deputāti var strādāt. Ja vien viņi to vēlas.
Ogrē izvēle ir skaidra
Novada iedzīvotāji arvien biežāk uzdod jautājumu — vai opozīcijas mērķis ir attīstīt novadu vai bremzēt to?
Jo laikā, kad Latvijā pašvaldības cīnās par investīcijām, skolām, infrastruktūru un jauniešu iespējām, Ogrē daļa deputātu izvēlējās politisku teātri.
Un arī šoreiz aizkars nokrita ne viņiem par labu. Tiesa pateica savu vārdu. Tagad atliek redzēt — vai opozīcija beidzot sāks strādāt. Vai arī nākamais ceļš atkal vedīs uz tiesu.
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
