Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latgales apgabaltiesa Rēzeknē lidsabiedrības airBaltic prasībā pret Starptautisko lidostu Rīga (abi ir valstij piederoši uzņēmumi) trešdien noraidījusi airBaltic advokātu lūgumu par jaunu materiālu pievienošanu lietai, kas, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, desmitkāršotu pašlaik jau pieteikto prasījuma summu - 14 miljonus eiro. 

Pēc airBaltic, ko pārstāv zvērinātu advokātu biroja Magnusson juristi, lūguma tiesas sēdēm tika noteikts slēgts statuss, līdz ar to oficiāli apstiprinātu informāciju par tiesvedības gaitu Pietiek avoti nesniedz. Tomēr, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tāpat tiesnese Valentīna Lohova atteikusi airBaltic prasību izprasīt no Londonas šķīrējtiesas neseno spriedumu lidostas strīdā ar zemo cenu lidsabiedrību Ryanair, uz ko airBaltic gribēja balstīties savā prasībā pret lidostu par diskriminējošas cenu politikas noteikšanu pret citām lidsabiedrībām salīdzinājumā Ryanair.

Tiesas noraidītie papildu materiāli, kurus vēlējās iesniegt airBaltic juristi, ir auditorfirmas Ernst&Young Baltic sagatavotais atzinums ar zaudējumu aprēķiniem, kur aplēsts, kā airBaltic biznesam kaitējusi Ryanair ienākšana lidostā Rīga uz īpašiem noteikumiem, kas bijuši diskriminējoši pret citām lidsabiedrībām. Šajā atzinumā, kā Pietiek apgalvojuši par tiesvedību informēti avoti, airBaltic zaudējumi lēsti desmitkārt lielāki nekā esošā prasījuma summa - proti, ap 140 miljoniem eiro.

Lietas izskatīšana atlikta un nākamā sēde nolikta pēc pusgada - uz 12. novembri. Tas noticis, jo airBaltic nepieciešams iesniegt jaunus pierādījumus lietā. Šis uzskatāms par negaidītu pavērsienu tiesvedībā, jo tā Latgales apgabaltiesai Rēzeknē tika paklusām nodota no Rīgas apgabaltiesas, izmantojot jauno Civilprocesa likuma normu, kas domāta tiesvedības pasteidzināšanai, jau izskatīšanā esošas lietas nododot mazāk noslogotām tās pašas instances tiesām, ja tajās ir brīvāks kalendārs.

Otru pusi tiesvedībā - Starptautisko lidostu Rīga pārstāv zvērinātu advokātu biroja Raidla, Lejiņš&Norcous juristi. Iepriekš Latgales apgabaltiesas Rēzeknē tiesnese Valentīna Lohova jau noraidīja lidostas iesniegto pretprasību pret airBaltic, kurā no lidsabiedrības tiek prasīta vairāk nekā 16 miljonu eiro lielā parāda apmaksa par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem, argumentējot, ka pēc Civilprocesa likuma nav juridiska pamata to skatīt vienā tiesvedībā ar airBaltic prasību.

Sākotnējais plāns, par ko rakstīja Pietiek, paredzēja ātru lietas izskatīšanu ar mērķi panākt mierizlīgumu par labu airBaltic, radot juridisku pamatojumu finanšu iepludināšanai lidsabiedrībā. Tika prognozēts, ka finansiāli problemātiskā situācijā esošajai lidostai Rīga nāktos vērsties valdībā, lūdzot finansējumu zaudējumu segšanai gan zaudētajā tiesvedībā pret Ryanair, gan pret airBaltic. Bez attiecīga tiesas sprieduma valdībai, īpaši priekšvēlēšanu periodā, būtu grūti pamatot daudzmiljonu finanšu injekciju airBaltic, par ko publiski tiek apgalvots, ka lidsabiedrība aizvadīto gadu beigusi pat ar peļņu.

Pietiek jau rakstīja par Londonas šķīrējtiesas spriedumu, kas lēma par sliktu lidostai, secinot, ka 2004. gadā noslēgtais un 2007. gadā grozītais līgums ar Ryanair interpretējams tā, ka īru lidsabiedrība lidostai maksā vienotu maksu 4,5 eiro apmērā par apkalpoto pasažieri un citas kompensē sedz lidosta. Salīdzinājumā citas lidsabiedrības maksā augstāku maksu un papildu apmaksā Latvijas Gaisa satiksmes sniegtos aeronavigācijas pakalpojumus. Londonas šķīrējtiesas spriedums tādējādi  apstiprina diskriminējošu cenu politiku attiecībā pret citām lidsabiedrībām tostarp airBaltic un, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas airBaltic uz šo spriedumu plānoja atsaukties jau pirms tā publiskošanas tapušajā mierizlīguma projektā ar lidostu Rīga.

Attēlā - satiksmes ministrs Anrijs Matīss, airBaltic šefs Martins Gauss un lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...