Tiesa jau divreiz noraidījusi Meroni uzņēmuma mēģinājumu izmantot prāvu savās biznesa interesēs

Kā zināms, bijušais SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Bremze, aizejot no tranzītuzņēmuma, noslēdza nekonkurēšanas vienošanos, kopā 2016. gadā no LDz Cargo saņemot vairāk nekā 218 tūkstošus eiro. Šī abu pušu parakstītā vienošanās paredzēja Bremzem aizliegumu izpaust LDz Cargo komercnoslēpumus.

Apmaiņā pret iespaidīgo summu Bremze arī apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.

Taču drīz vien Bremze šo paša parakstīto vienošanos pārkāpa un iepriekšējo darba devēju piekrāpa. Jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.

Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu. Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.

Pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem LDz Cargo vērsās tiesā, un tagad šīs lietas izskatīšana tiesā nonākusi izšķirošajā fāzē, un nākammēnes ir gaidāms spriedums. Taču, kā izrādās, tiesai jau divreiz ir nācies ar nepārsūdzamiem lēmumiem noraidīt Baltijas ekspreša mēģinājumu savās biznesa interesēs izmantot prāvu.

Vispirms, jau 2017. gada Bremze un Baltijas ekspresis iesniedza pretprasību, kurā lūdza ne tikai atzīt par spēkā neesošiem virkni starp LDz Cargo un Bremzi noslēgtās vienošanās punktu, bet arī konstatēt Līguma par Eiropas Savienības darbību un Konkurences likuma pārkāpumu LDz Cargo darbībās. Šādas prasības pieņemšana un izskatīšana ļautu Meroni kontrolētajam uzņēmumam šīs prāvas ietvaros risināt konkurences jautājumus ar LDz Cargo.

Taču ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas pagājušā gada februāra lēmumu Bremzem un LDz Cargo tika atteikts pieņemt viņu pretprasību tajā daļā, kas attiecās uz ES līguma un Konkurences likuma pārkāpumiem, norādot, ka „prasījums nav kopsakarā ar prasības priekšmetu un pretprasības tās pieņemtajā daļā priekšmetu”.

Tomēr tagad izrādās, ka ar šo atteikumu „Meroni menedžerim” un Šveices advokāta kontrolētajam uzņēmumam nav bijis gana, - tā kā tiesas lēmums ir bijis nepārsūdzams, viņi sagatavojuši un iesnieguši jaunu dokumentu – „pretprasību jaunā redakcijā”.

Tiesu tomēr nav izdevies piemānīt, - pārbaudot Bremzes un LDz Cargo iesniegto pretprasību jaunā redakcijā, tiesnese konstatējusi, ka „tajā iekļauti tie paši prasījumi tiesai, kas pieteikti tiesā 24.08.2017. iesniegtajā pretprasībā”.

Jaunajā tiesas lēmumā, kas ir Pietiek rīcībā, konstatēts, ka par Bremzes krāpniecisko rīcību ierosinātajā lietā atbildētāji vēlas panākt kaut ko pavisam citu - dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu LDz Cargo darbībās.

Izvērtējot pretprasības „jauno” redakciju, tiesa secinājusi, ka „ar šāda tiesisko situāciju konstatējoša prasījuma izvirzīšanu atbildētājs (pretprasības iesniedzējs), iespējams, vēlas aizstāvēties pret prasījumu pret līdzatbildētāju AS Baltijas ekspresis par zaudējumu piedziņu”.

Taču šāda vēlme tiesas ieskatā nav bijusi nekādā sakarā ar izskatāmo prasību, tāpēc Bremzem un LDz Cargo atkārtoti norādīts – viņiem ir tiesības celt atsevišķu prasību vai iesniegt pieteikumu Konkurences padomei, savukārt šīs lietas ietvaros viņiem vēlamie jautājumi izskatīti netiks.

Pietiek jau aprakstījis, ka, kā rāda lietā iesniegtās pretprasības un to papildinājumi, savu krāpniecisko rīcību, vienošanos parakstot, iekasējot saistībā ar to paredzētos maksājumus un pēc tam vienošanos laužot, Bremze ir skaidrojis gan ar to, ka viņam nav bijis pietiekami ar 4086 eiro mēnesī, ko viņš saņēmis tikai par vienošanās ievērošanu, gan ar to, ka parakstītā vienošanās ierobežojusi viņa Satversmes 100. pantā noteikto runas brīvību.

No tiesas materiāliem izriet, ka LDz Cargo ir rīkojies neapdomīgi, nevis Bremzem par katru mēnesi, ko tas pavadījis, ievērojot vienošanos, izmaksājot šos 4086 eiro, bet gan uzreiz pēc viņa aiziešanas no amata izmaksājot nākamajam „Meroni menedžerim” 67 580 eiro un veicot par šo summu visu nodokļu nomaksu - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 33 430 eiro apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodokli 20 186 eiro apmērā. Saņēmis visu summu uzreiz, Bremze jau pēc dažiem mēnešiem sācis strādāt pie konkurenta – Meroni kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis.

Kad LDz Cargo caur tiesu pieprasījis izmaksāto summu atmaksu no Bremzes un vēl 500 000 eiro no Baltijas ekspreša, šis uzņēmums tiesai pavēstījis, ka „prasības celšana tiesā pret Baltijas ekspresi, pieprasot zaudējumu piedziņu EUR 500 000 apmērā, un pret Māri Bremzi arī ir uzskatāma par rīcību, ar kuru LDz Cargo savu dominējošo stāvokli izmanto ļaunprātīgi, jo prasība par zaudējumu piedziņu no Baltijas ekspreša lielā apmērā savā būtībā ir absurda, un vienīgais izskaidrojums šādas Prasības celšanai ir nolūks iebiedēt Baltijas ekspresi un Māri Bremzi”.

Kā izriet no tiesas materiāliem, Bremze vienošanos ar LDz Cargo parakstījis, lai tiktu pie iespaidīgās summas, tomēr Meroni uzņēmums tiesai gleznaini aprakstījis, kā šī vienošanās ir smagi aizskārusi Bremzes runas brīvību.

Pietiek jau ir arī aprakstījis, ka līguma pārkāpšanā un krāpnieciskā rīcībā vainotais „Meroni menedžeris” laikus ir parūpējies, lai gadījumā, ja tiesu neizdotos pārliecināt ar argumentiem par zaudēto runas brīvību un nabadzību, kas piemeklē cilvēku ar 4086 eiro mēneša ienākumiem, piedzīt no viņa kopējo summu - vairāk nekā 189 tūkstošus eiro būtu faktiski neiespējami.

Kā rāda Lursoft datu bāzēs atrodamais Bremzes noslēgtais laulību līgums, viņš jau savlaicīgi visus savus nekustamos īpašumus ir norakstījis sievai, un tie tagad skaitās tikai un vienīgi Ingas Bremzes īpašums.

Māris Bremze savā īpašumā paturējis tikai automašīnu Honda CRV un vēl arī kapitāldaļas SIA Vadības risinājums (acīmredzot domāta SIA Vadības risinājumi, kas reģistrēta oficiāli Ingai Bremzei piederošajā Ogres dzīvoklī: tās vieīgā valdes locekle ir pati Inga Bremze, un 2018. gadu uzņēmums beidzis ar niecīgu 15 000 eiro apgrozījumu un strādājis ar zaudējumiem).

Novērtē šo rakstu: