Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2014.gada 11.jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā par prettiesisku koku izciršanu J.Daliņa stadionā Valmierā. Ar tiesas spriedumu nolemts atzīt par prettiesisku Valmieras pilsētas pašvaldības domes 2010.gada 14.oktobra lēmumu Nr.464.

Atgādinām, ka ar Valmieras pilsētas pašvaldības Koku novērtēšanas komisijas 2010.gada 24.februāra lēmumu Nr.3 tika dota atļauja masveida koku izciršanai J.Daliņa stadionā, kā rezultātā stadiona teritorijā tika izcirsti vairāk nekā 400 koki.

2010.gada 4.augustā Haralds Bruņinieks, Andis Sedlenieks, Dainis Saulītis, Aigars Zariņš, Guntis Karps, Artūrs Rundēlis, Dace Amona, Andrejs Saukants un Viktors Dancis vērsās Valmieras pilsētas domē par pašvaldības Koku novērtēšanas komisijas lēmuma atcelšanu.

Ar 2010.gada 14.oktobra lēmumu Nr.464 Valmieras pilsētas dome, balsojot:

PAR: Inesim Boķim, Vairai Dundurei, Jānim Zemļickim, Ričardam Gailumam, Ievai Stiģei, Jānim Brengulim, Jānim Skrastiņam, Evitai Sniedzei, Gundaram Galvanovskim, Gundaram Bilsēnam un Andrim Kabrakam,

PRET: Romānam Naudiņam (šobrīd VARAM ministrs),

atzina Koku novērtēšanas komisijas lēmumu par tiesisku.

Nepiekrītot lēmumam, līdzpieteicēji vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Valmieras pilsētas domes lēmuma atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 14.oktobra spriedumu pieteikums apmierināts. Tiesa atzina Valmieras pilsētas domes lēmumu par prettiesisku.

Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu Valmieras pilsētas pašvaldība iesniedza apelācijas sūdzību, kā rezultātā lietas atkārtota izskatīšana nonāca Administratīvās apgabaltiesas kompetencē.

Administratīvā apgabaltiesa identiski kā pirmās instances tiesa spriedumā secināja, ka Valmieras pilsētas pašvaldība ir pieņēmusi prettiesisku lēmumu. Tiesa spriedumā apšaubījusi Valmieras pilsētas pašvaldības argumentu, ka Jāņa Daliņa stadionā 2010.gada Lieldienās ir tikuši izcirsti tieši pāraugušie un bojātie bērzi. Tiesa spriedumā norāda, ka “pašvaldībai bija jāņem vērā apstāklis, ka koku ciršana bija paredzēta sabiedriski nozīmīgā teritorijā Valmieras pilsētā – vēsturiskā vietā, Jāņa Daliņa stadionā, kura izveidē pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ir piedalījušies arī pilsētas iedzīvotāji. Fakts, ka darbi ir notikuši svētkos, varētu liecināt, ka tie ir notikuši lielā steigā un jau iepriekš paredzot, ka tie negūs sabiedrības piekrišanu. Apgabaltiesas ieskatā tas, ka pašvaldība nav pienācīgā kārtā iesaistījusi sabiedrību ar vides jautājumiem saistītu problēmu risināšanā (apspriešanā), izskatāmajā gadījumā liecina par to, ka ir ticis pārkāpts arī labas pārvaldības princips".

Tiesa pievienojās pirmās instances spriedumam, ka konkrētajā gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par koku izciršanu Valmieras pilsētas pašvaldībai bija jāveic sabiedriskā apspriešana, kas netika darīts. Tiesa atzina, ka Valmieras pilsētas pašvaldība nav pienācīgā kārtā nodrošinājusi iedzīvotājiem tiesības piedalīties minētā jautājuma apspriešanā un lēmuma pieņemšanā.

Šobrīd, kad tiesa atkārtoti ir atzinusi Valmieras pilsētas pašvaldības lēmumu par prettiesisku, rodas jautājums, kāda būs to personu atbildība, kas prettiesisko lēmumu pieņēma. Kurš uzņemsies atbildību par to, ka J.Daliņa stadiona koku stādījumi tika bezjēdzīgi un prettiesiski izpostīti?

Lai gan tiesa nepārprotami atzinusi Valmieras pilsētas pašvaldības lēmumu par prettiesisku, joprojām neatbildēti ir jautājumi, kas slēpj šī “aisberga” neredzamo daļu:

Kur palika vairāki desmiti ozolu, kas auga J.Daliņa stadionā?

Kāpēc tika nocirsti veseli augoši bērzi?

Kāpēc Valmieras pilsētas pašvaldības amatpersonas pieņēma lēmumu par mantas realizāciju, neievērojot publiskās personas mantas atsavināšanas procedūru?

Kā Valmieras pilsētas pašvaldība varēja mainīt sākotnējo aktu, ja paredzēts bija no J.Daliņa stadiona cirsmas iegūt 60% papīrmalkas un 40% malkas, bet, nocērtot visu, esot iegūta tikai malka par nieka 4000 latiem?

Kāpēc koku cirtēji grupēja nocirsto koksni un daļai iezīmēja sarkanas atzīmes, ja visa cirsma bija domāta tikai malkai (skat.www.valmierainfo.lv)?

Kā SIA Vidzemes mērnieks varēja noliegt savu topogrāfijas projektu, kuru apstiprinājusi Valmieras pašvaldības būvvalde?

Kā Valmieras pašvaldības mērs Inesis Boķis varēja pieņemt vienpersonisku lēmumu, ka zaudējumi Valmieras pilsētas pašvaldībai koku izciršanas rezultātā nav radušies?

Attēlā: aizsargu stādītā liepu aleja pirms izciršanas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...